Sērga skolās. “Sēž uz poda un pīpē…” Policijas reidus skolās psihoterapeits vērtē kā nevajadzīgus 135
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Smēķēšana, tostarp elektronisko cigarešu lietošana, skolēnu vidū ir milzīga sērga visā Latvijā, un ir jārīkojas, lai to ierobežotu. Tā uzskata skolu direktori, kuri aicina uz skolām policijas pārstāvjus ar dienesta suni, kas spēj saost gan parastās cigaretes, gan smēķēšanas iekārtas un tajās izmantojamos šķidrumus.
Pērn Valsts policija ierosinājusi 928 administratīvā pārkāpuma procesus par tabakas un nikotīnu saturošu produktu lietošanu un glabāšanu un 634 – par par elektronisko cigarešu lietošanu, iegādāšanos vai glabāšanu skolu vidē.
Tikmēr pusaudžu psihoterapeits Nils Konstantinovs uzskata, ka reidi skolās ir nevajadzīga policijas resursu šķiešana, turklāt skolēni skolā vairs nejūtas kā drošā vidē, kas nebūt neveicina mācību sasniegumus un pozitīvu uzvedību.
“Latvijas Avīze” skaidroja, ko saka skolu direktori, kāds ir policijas pamatojums un ko iesaka psihoterapeits reidu vietā.
Kā stāsta Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns, par to, kā cīnīties ar smēķētājiem, skolu direktori runājuši gan pēdējā asociācijas valdes sēdē, gan arī rīkota īpaša starpinstitūciju sanāksme, kurā piedalījās gan skolu, gan policijas pārstāvji. “Jā, arī manā skolā bijuši policisti ar suņiem, bet nedomāju, ka tas kādu traumēja. Policija savu darbu dara korekti,” pauž skolas direktors. Skola pati aicina Valsts policiju (VP) rīkot šos reidus. Bieži vien policija tiek aicināta tāpēc, ka ir konkrētas aizdomas par kādu skolēnu smēķēšanu, piemēram, skolas tualetē.
Kā liecina VP pārstāves Gitas Gžibovskas sniegtā informācija, pārsvarā policija skolās meklēt tabakas izstrādājumus un elektroniskās smēķēšanas ierīces ierodas tieši tāpēc, ka skolas direktors iesniedzis rakstisku pieprasījumu.
Tieši elektronisko cigarešu izmantošanu atklāt grūtāk nekā parastu smēķēšanu: elektroniskās ierīces nerada dūmu un tabakas smaku, turklāt izskatās pēc šķiltavām vai flomāstera.
Arī Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins “Latvijas Avīzei” atklāj, ka skolēniem iecienītas smēķēšanas vietas ir skolas tualetes. Kāre pēc elektroniskā dūma dažam esot tik liela, ka viņš stundas laikā atprasās uz tualeti un tur “sēž uz poda un pīpē”. Skolas darbiniekiem nav tiesību lauzties kabīnē, lai pārbaudītu, kas tur notiek. Esot arī gadījumi, kad skolēni uzvelk dūmu turpat klasē, un tas var notikt gan starpbrīžos, gan stundu laikā. Smēķējot visi: gan teicamnieki, gan tie, kas ne tik labi mācās.
No Rīnūžu vidusskolas netālu atrodas Rīgas 31. vidusskola, kurā arī nesen bija policijas reids ar suņiem, pēc kā ierosinātas trīs administratīvās lietas par atrastajām elektroniskajām cigaretēm. Skola vecākus informēja par notikušo reidu un to, ka tādi turpināsies.
Risks radīt emocionālu traumu?
Tikmēr psihoterapeits N. Konstantinovs tviterī paudis, ka “reidi stigmatizē tos dažus neveiksminiekus, pie kuriem kaut ko atrod. Viņi tiek identificēti kā klases narkomāni vai skolas ļaunuma sakne.” Tādējādi tiekot negatīvi ietekmēta šo skolēnu nākotne.
Turklāt suņu ierašanās rada skolēniem trauksmi. “Pieņemsim, klasē ir pusaudzis, kuram kabatās ir kaut kas nelegāls. Ko viņš darīs, sākoties reidam? Mēģinās izmest, iemest citam somā vai visu, kas rijams, mēģinās norīt. Šo fenomenu sauc par “panikas pārdozēšanu”, to var novērot arī mūzikas festivālos,” tā N. Konstantinovs. Turklāt suņi liekot uztraukties ne tikai pīpētājiem, arī citiem bērniem rodoties sajūta, ka viņi tiek turēti aizdomās. Skola vairs bērniem nav droša vieta, ar skolas darbiniekiem vairs neveidojas siltas attiecības, un tas var samazināt arī sekmību.
R. Kalvāns par psihologa bažām ironizē: “Mūsdienās jebkuriem procesiem tiek piedēvēts potenciālo emocionālo traumu risks. Esam kļuvuši tik trausli! Ja pie kāda ko atrod, tad viņš ir vainīgs, nevis stigmatizēts!” Iespēju, ka elektroniskās cigaretes reida laikā varētu tikt iemestas kādu citu – nesmēķējošu skolēnu – mantās viņš vērtē kā mazticamu.
Valsts policija: Esam korekti
VP pārstāve skaidro: “Kontroles pasākumus veicam, lai mazinātu aizliegto vielu pieejamību mācību iestādē, jo tur uzturas bērni un bērns ir aizsargājams no narkotisko, psihotropo, toksisko un citu apreibinošu vielu lietošanas, no šādu vielu izplatīšanas. Bērns nedrīkst atrasties smēķēšanai paredzētu izstrādājumu vai ierīču dūmu un tvaika ietekmē.
Šis kontroles pasākums veicams korekti, un ņemam vērā to, ka skolā atrodas dažādi bērni ar dažādām jūtības pakāpēm. Valsts policijas amatpersonas apguvušas zināšanas bērnu tiesību aizsardzībā. Var gadīties, ka kādam radies diskomforts, bet mūsu rīcībā nav informācijas, ka kādam bērnam būtu radītas emocionāla rakstura grūtības.
Protams, svarīgi, ko izglītības iestādē pedagogi iepriekš teikuši par pārbaužu veikšanu, vai izskaidrota to kārtība un gaita, kā arī kas notiek mācību iestādē pēc pārbaudes, vai tiek pārrunātas ar pedagogu, sociālo pedagogu vai psihologu situācijas, kas varbūt radīja kādu saspringumu vai emocijas. Mūsuprāt, svarīgi izglītības iestādēm runāt ar vecākiem un bērniem par to, ka skolā šādas pārbaudes var tikt īstenotas, izskaidrot to nozīmi un gaitu, atgādināt par iekšējiem kārtības noteikumiem.”
Viņa norāda, ka bērnu labsajūtai skolā kaitē arī tas, ka citi tur smēķē. Ir bērni, kas pat izvairās apmeklēt skolas tualeti, jo citi to izmanto smēķēšanai.
“Šajā gadījumā prioritāras ir to bērnu intereses un tiesības, kuri nelieto šīs aizliegtās vielas un produktus. Papildus no vecākiem esam saņēmuši arī pateicības vārdus par Valsts policijas darbu, ka viņiem ir bijusi iespēja uzzināt par bērna aizraušanos ar kādu no kaitīgajām un atkarību izraisošajām vielām,” pauž G. Gžibovska.
Jautāta par sodiem, kas sagaida tos, kas smēķējuši skolā vai atnesuši uz skolu cigaretes vai elektroniskās smēķēšanas iekārtas, VP pārstāve vispirms atsaucas uz Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kas par smēķēšanu vai bezdūmu tabakas izstrādājumu lietošanu, ja to izdarījis bērns, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz trim naudas soda vienībām (15 eiro). Tikpat liels sods ir par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai to uzpildes tvertņu iegādāšanos vai glabāšanu, ja to izdarījis bērns.
G. Gžibovska piebilst: “Par nepilngadīgu personu izdarītiem pārkāpumiem prioritāri materiāli nosūtāmi attiecīgai pašvaldībai pēc bērna dzīvesvietas un sods piemērojams tikai gadījumos, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana konkrētajā gadījumā nav lietderīga.”
Rīnūžu vidusskolas direktors D. Kļukins atzīst, ka policijas reidi ar suņiem nebūt nevairo pozitīvu noskaņu skolā, taču šobrīd bez tiem neiztikt: “Pēc kovida laika skolēni sākuši biežāk pārkāpt noteikumus. Tas attiecas ne tikai uz smēķēšanu. Skolā pieaug arī vandalisma gadījumu skaits.”
Psihoterapeits N. Konstantinovs toties uzskata, ka reidi ir mazefektīvi, jo suņi tikai retumis saož elektroniskās cigaretes. Austrālijā secināts, ka 75 procentos gadījumu suņi dodot kļūdainu signālu un daļa skolēnu tiekot izkratīti nepamatoti.
Tiesa, arī Latvijā policijas suņi uz elektronisko cigarešu saošanu vēl maz trenēti, taču dzīvnieku apmācība turpinoties un paredzams, ka policijas kapacitāte šajā ziņā pieaugs.
Ceturtklasnieks pīpē klasē
Skolu stingro vēršanos pret skolēnu smēķēšanu kritizē arī daļa sabiedrības. “Facebook” lasāms kāda ceturtās klases skolēna mammas stāsts. Sieviete sūdzas par Rīgas Rīnūžu vidusskolas pārāk stingro vēršanos pret viņas dēlu, kaut pati atzīst, ka zēns kopā ar klasesbiedru “pastrādājis muļķību”. Mācību gada sākumā abi puikas uz ielas atraduši izlietotu elektronisko cigareti, tomēr kādas dūmu paliekas, mammas vārdiem runājot, tajā vēl bijušas. Zēni paņēmuši cigareti līdzi un skolā stundas laikā, kamēr skolotājas kādu brīdi klasē nav bijis, to uzsmēķējuši, turklāt piedraudējuši klasesbiedriem nevienam to nestāstīt, “citādi būšot slikti”.
Tomēr kāds klasesbiedrs pastāstījis par notikušo vecākiem, kas savukārt informējuši klases audzinātāju. Tālāk jau informācija nonāca pie skolas sociālā pedagoga, kas vērsās policijā, vecākiem neko neziņojot. Par zēnu nodarījumu vecāki gan zināja, bet tikai no klases audzinātājas, kas bija pieteikusi gaidīt sociālā pedagoga zvanu. To mamma nesagaidīja, toties tika izsaukta uz policiju. Turp viņa devusies kopā ar dēlu, izstāstījuši, kā viss noticis, mazais raudājis un nožēlojis. Mamma uzsver, ka viņas dēls šādu pārkāpumu veicis pirmoreiz. Mamma arī esot lūgusi skolu atsaukt iesniegumu policijai, taču tā vietā skola vēl esot ierosinājusi tiesībsargiem saukt pie atbildības vecākus par savu pienākumu nepildīšanu, ko policija arī izdarījusi. Mammai, kas pati ir pedagoģe, tas esot liels trieciens reputācijai. Viņa uzskata sodu par netaisnīgu, jo visus trīs savus bērnus aprūpējot un audzinot pēc labākās sirdsapziņas, mājās cigarešu neesot. Rezultātā bērns pārgājis uz citu skolu un tagad apmeklē psihologu, lai “iemācītos atkal uzticēties skolai”.
Rīnūžu vidusskolas iekšējās kārtības noteikumos teikts, ka par smēķēšanu skolā tiek informēta policija, un, kā esot norādījis sociālais pedagogs, individuālas pieejas katram gadījumam nav.
Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors D. Kļukins “Latvijas Avīzei” gan skaidroja, ka konkrētajā gadījumā policija informēta nevis smēķēšanas dēļ, bet tāpēc, ka mazie smēķētāji draudējuši citiem bērniem un kāds tā nobijies, kā nākamajā dienā pat negribējis iet uz skolu. Citos gadījumos gan skola informējusi policiju par smēķēšanu, taču tas bijis tad, ja skolēni noteikumus pārkāpuši atkārtoti.
Gadījumos, kad elektroniskās cigaretes bērnu mantās saož policijas suņi, skola šī pārkāpuma risināšanā pat neiesaistās: ja policijas darbinieki uzskata, ka ir pamats, viņi uzreiz sastāda administratīvo pārkāpumu protokolu.
R. Kalvāns uzskata: lai cīnītos pret smēķēšanu skolā un citiem pārkāpumiem, jābūt soda neizbēgamības sajūtai. Tāpēc skolām ir jārīkojas konsekventi. “Ir rīcība un ir sekas, jo noteikumi visbiežāk ir pārkāpti apzināti un sistemātiski.”
Tikmēr bijušā Rīnūžu vidusskolas skolēna māte uzskata, ka patiesībā vainīga skola: “Zēns no nesmēķējošas ģimenes tika palaists no rīta uz skolu un, kā izrādījās, stundas laikā uzpīpēja, bet administratīvo lietu par to ierosina pret mani. Kur bija pieaugušais stundas laikā?”
Tas nekas, ka bērni pīpē?
Minētajam ierakstam feisbukā bija vairāki simti komentāru, un lielākā daļa šausminājās par skolas rīcību, kas iesaista policiju “blēņu dēļ”. Tika pat lietoti izteicieni “tur visi bailes pazaudējuši”. Tiesa, kāds arī iebilda: “Kad bērni dursies tualetē, arī teiksiet, ka tās ir tikai blēņas?” Toties citi apgalvoja, ka “pīpēšana nav nekas traks, bērni uz ielas tāpat saelpojas autoizplūdes gāzes, un tas viņiem dzīvot netraucē”.
Tika izteikts arī sašutums par bērniem, kas zēnus nosūdzējuši. Kad kāds tēvs rakstīja: “Es negribētu, lai mans bērns slēptu, ka bijis pārkāpuma aculiecinieks, un negribu, lai mans bērns mācās klasē, kur citi jau ceturtajā klasē pīpē, turklāt stundu laikā.” Viņam atbildēja: “Bez komentāriem. Grūti jūsu bērniem dzīvē klāsies!”
“Normāli. Skola ir vainīga pie visa…” tā saka skolas direktors D. Kļukins, lūgts komentēt šo ierakstu soctīklos. Viņš stāsta, ka vecāki neiebilstot pret to, ka suņi skolā meklē aizliegtās vielas, tomēr sabiedrības attieksme kopumā pret skolēnu vēlmi lietot aizliegtās vielas, viņaprāt, ir diezgan dīvaina: “Attieksme ir, ka tas nekas, ka bērni smēķē skolā.”
“Jāelpo bērniem pakausī”
Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors R. Kalvāns atzīst, ka arī ne visi kolēģi vēlas runāt par šo lielo elektroniskās smēķēšanas sērgu, taču slēpt šo problēmu neesot pareiza taktika. “Aicinu kolēģus darboties: aicināt uz skolām gan tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjus, gan arī veselības speciālistus, organizēt seminārus,” tā R. Kalvāns. “Mūsu skola dara vēl daudz vairāk, piemēram, organizējam arī nodarbības vecākiem, lai viņi zinātu, kādi profilakses pasākumi vajadzīgi, kā uzmanīt bērnus un kā rīkoties, ja bērni lieto aizliegtās vielas. Ja vecāki paši smēķē vai uzvelk saltiņu kaut vai tikai dažreiz, būs neiespējami bērnam iestāstīt, ka tas ir kas slikts. Tāpēc svarīgi, lai vecāki pārdomātu arī paši savus paradumus.”
Viņaprāt, arī vecākiem mūsdienās jāīsteno pastiprināta kontrole, “jāelpo bērniem pakausī” un bērni nav tik naivi un jūtīgi, lai viņiem tas kaitētu. “Protams, es runāju par pusaudžiem. Ja ar viņiem ceremonējas, tas tikai veicina viņos absolūtu neaizskaramības sajūtu. Ar sākumskolas skolēniem, iespējams, situācija ir cita,” piemetina R. Kalvāns.
D. Kļukina pieredze savukārt liecina, ka vidusskolēni skolā nesmēķējot. Iespējams, tāpēc, ka zina: vidējā izglītība nav obligāta, līdz ar to skolai nebūs nekādu problēmu noteikumu pārkāpēju atskaitīt. Tikmēr pamatskolēnus skolai nav tiesību izslēgt. Viņaprāt, situācija uzlabosies tikai tad, kad valsts līmenī tiks atrasts veids, kā samazināt pieejamību elektroniskajām cigaretēm. Ja valstij izdevies ierobežot nepilngadīgo tikšanu pie alkohola, tad var atrast veidus, kā samazināt viņu piekļuvi elektroniskajām cigaretēm, spriež skolas direktors. Pretsmēķēšanas propaganda diemžēl visbiežāk vairs nestrādājot. Skolēni ne pārāk nopietni uztverot dažādas kampaņas.
Simtiem administratīvā pārkāpuma procesu
* Vidēji ik mēnesi Valsts policija veic ap 20 kontroles pasākumu, kuru laikā skolās ierodas kinologs ar suni.
* Pārbaudes laikā ir gadījumi, kad tiek konstatēts, ka jaunieši atrodas narkotisko vai psihotropo vielu ietekmē, glabā narkotiskās vai psihotropās vielas nelielā apmērā, kā arī glabā tabakas un nikotīnu saturošus produktus. Precīzi dati, tieši cik šajās pārbaudēs konstatētas narkotiskās vielas un atrašanās šo vielu ietekmē, nav atsevišķi uzskaitīti.
* 2022. gadā Valsts policija uzsākusi 928 administratīvā pārkāpuma procesus par skolu vidē notikušiem pārkāpumiem, kas saistīti ar tabakas un nikotīnu saturošu produktu lietošanu un glabāšanu, kā arī 634 gadījumos administratīvā pārkāpuma procesus par elektronisko cigarešu lietošanu, iegādāšanos vai glabāšanu skolu vidē.
* Pārbaužu laikā skolās visbiežāk tiek konstatēta tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai to uzpildes tvertņu glabāšana.
Dati: Valsts policija
Psihoterapeits: Svarīgi, lai jaunieši motivē viens otru nesmēķēt
Psihoterapeits Nils Konstantinovs iesaka skolām meklēt citus veidus, kā cīnīties ar skolēnu vēlmi uzvilkt dūmu. Piemēram, smelties idejas Eiropas profilakses programmā. Tajā atzīts, ka skolai ir liela nozīme profilaksē, jo tieši skolā bērni pavada lielāko daļu savas dienas. Ieteikts skolām izveidot apmācību programmu, kurai būtu skaidri noteikti mērķi, kā arī rakstiskus iekšējās kārtības noteikumus par atkarību izraisošo vielu lietošanu skolas telpās un skolas teritorijā, kuros skaidri jādefinē pārkāpumi un to sekas.
* Runājot par profilakses nodarbībām, norādīts, ka tām jābūt biežām: nodarbību blokā jāiekļauj 10–15 iknedēļas nodarbības, kurās būtu gan lekcijas, gan arī diskusijas un kuras vadītu īpaši apmācīts skolotājs.
Ieteikts izmantot jau gatavas apmācību programmas, piemēram, “Unplugged”, kas pievēršas dažādām tēmām: kritiskajai domāšanai, lēmumu pieņemšanai, problēmu risināšanai, radošajai domāšanai, sekmīgai komunikācijai, savstarpējām attiecību veidošanas prasmēm, sevis izzināšanai, empātijai, tikšanai galā ar emocijām un stresu, normatīvajiem uzskatiem un zināšanām par atkarību izraisošo vielu kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību.
Šī programma sastāv no 12 vienu stundu garām nodarbībām, ko reizi nedēļā vada klases audzinātājs, kas pirms tam ir izgājis 2,5 dienu garu apmācību kursu. Jaunākās klasēs tiek ieteikts spēlēt “Labas uzvedības spēli”.
* Dokumentā izteikts brīdinājums, ka ne vienmēr ir vērtīgi uz skolu aicināt bijušos atkarību izraisošo vielu lietotājus, kas stāsta par savu pieredzi, jo skolēni to var netieši uztvert kā attiecīgo vielu lietošanas slavināšanu.
* Būtiski veidot skolēnu pašapziņu, palīdzēt viņiem veidot prasmi pateikt “nē”.
* Noteikumiem jābūt tādiem, lai skolēni izjustu, ka izglītības iestādei rūp viņu labklājība un ka tā atbalsta emocionālo attīstību. Tas nenozīmē, ka noteikumi nedrīkst būt stingri un ietvert sodus, taču vielu lietošanas noteikumu pārkāpumiem jābūt samērīgiem, tie jāievieš konsekventi un tie nedrīkst nomākt citus izglītības iestādes politikas aspektus. Noteikumos arī skaidri jānorāda, par kādiem pārkāpumiem tiks ziņots vecākiem un tiesībsargājošām iestādēm. Atkarību izraisošo vielu lietošanas noteikumu pārkāpumi rada iespēju sniegt individuālu atbalstu izglītojamajiem vai arī ieviest vai pastiprināt profilakses darbu mācību saturā, atzīts programmā.
* “Izglītības iestāžu atkarību izraisošo vielu politikai nav jābūt nosodošai, bet gan jānodrošina, ka izglītojamie nepamet mācības, pat ja tie lieto atkarību izraisošas vielas,” cita starpā norādīts programmā.
* Tajā arī teikts, ka profilakses aktivitātēm jābūt daļai no ilgtermiņa stratēģijas. Diemžēl izglītības iestāžu politika bieži tiek izstrādāta “ķeksīša pēc”, pavirši un nesistemātiski, tai pazūdot citu dokumentu vidū, atzīts Eiropas profilakses programmā.
* Minēta arī ģimenes atbildība: ja vecāki vēlas, lai bērni nelieto atkarību izraisošas vielas, viņi arī paši to nedrīkst darīt, kā arī vecākiem, līdzīgi kā to dara skola, jāizvirza skaidri noteikumi un konsekventi jāievēro to izpilde.
* Psihoterapeits N. Konstantinovs uzskata, ka svarīgi arī, lai jaunieši palīdz viens otram un motivē viens otru nesmēķēt un neveipot. “Ja elektroniskās cigaretes lietot nebūtu stilīgi un trendīgi, tad to lietošana samazinātos,” viņš saka. Lai motivētu jauniešus uzmanīt vienam otru un motivēt nelietot elektroniskās cigaretes, Pusaudžu psihoterapijas centrs plāno maijā uzsākt īpašu kampaņu, līdzīgu kāda kādreiz bija “Nesmēķējošā klase”.
N. Konstantinova ieskatā, skolēnus no smēķēšanas un citu aizliegto vielu lietošanas labāk palīdz atturēt “burkāns nekā pātaga”, tātad nevis sodi, bet ieguvumi no veselīga dzīvesveida.
* Tāpat ļoti būtiski būtu valsts līmenī izstrādāt programmu, lai palīdzētu atmest kaitīgos ieradumus jauniešiem, kas jau kļuvuši no tiem atkarīgi. “Informatīvas kampaņas palīdz atturēt no elektronisko cigarešu smēķēšanas tos, kuri tās vēl nelieto, taču tiem 20 procentiem jauniešu 15–17 gadu vecumā, kas jau lieto, šīs kampaņas nepalīdzēs,” ir pārliecināts psihoterapeits. Turklāt svarīgi, lai atbalstu atmešanā jaunieši saņemtu tieši skolā, nevis tas būtu jāmeklē kur citur.
Skolnieces: Satraukums par reidu būtu
* Elza, mācās Rīgā 9. klasē: “Manā skolā nav bijuši policijas reidi ar suņiem. Patiesībā brīnos par to, kāpēc nav bijuši, jo daudzi skolēni pīpē elektroniskās cigaretes. Tualetēs var redzēt, ka no kabīnes nāk dūmu mutulītis, un elektronisko cigarešu smaržas arī var dažreiz sajust. Ja nāktu policija ar suņiem, mani tas neuztrauktu, jo zinu, ka neko neatļautu pie manis neatrastu. No suņiem nebaidos.”
* Emīlija, mācās Rīgā Valsts ģimnāzijā: “Zinu, ka daudzās skolās ir šie reidi ar suņiem, bet manā skolā tādu nav bijis. Pieļauju, ka, kaut arī pati nesmēķēju, tik un tā varētu būt neliels satraukums šāda reida laikā. Tomēr uzskatu, ka, tā kā nepilngadīgo smēķēšana ir liela problēma, reidiem jābūt, jo vismaz kaut kā cigarešu izplatība jāierobežo. Zinu, ka skolās iecienītākā smēķēšanas vieta ir tualetes, tomēr nav tā, ka bieži tur manītu smēķētājus. Domāju, ka tie, kuri smēķē, to biežāk dara ārpus skolas, jo skolā lielāka iespēja nonākt nepatikšanās.”
* Katrīna, mācās Rīgas vidusskolā 9. klasē: “Manā skolā bija reids ar policistiem un suni apmēram pirms divām nedēļām. Stundas laikā ienāca skolas sociālā pedagoģe, kā arī divi policisti un suns. Visiem lika atvērt somas, bet suns staigāja pa klasi un ostījās. Ja pie kādas somas suns palika ilgāk, skolēnam ar visu somu bija jāiziet ārā no klases, kur tad notika kārtīgāka pārbaude. Cik zinu, nevienam no 9. klašu skolēniem neko neatļautu tomēr neatrada. Vai atrada kādam citam, nezinu.
Kaut man nekā neatļauta nebija, man šī pārbaude tomēr radīja stresu. Iespējams, no nepierastās situācijas, kad klasē ir policisti un suns.
Domāju, ka smēķēšana ir jāapkaro, tomēr šādā veidā to izdarīt ir diezgan neiespējami. Jāņem vērā arī tas, kāda ir situācija, jo ne visi skolēni smēķē daudz un ir atkarīgi no elektroniskajām cigaretēm. Citi vienkārši šad tad pamēģina, un nekas slikts viņiem no tā nenotiek.”
