Kā cūku mēra izplatība ietekmē Latvijas cūkkopības nozari? 0
Aija Ivone, SIA “Cirmas bekons” Žogotu fermas vadītāja: ”Mūsu ferma Rēzeknes novadā atrodas pie pašas Āfrikas cūku mēra (ĀCM) inficētās zonas robežas. Fermai apkārt ir žogs, tomēr tas jau pasargā no lielajiem dzīvniekiem, ne no grauzējiem vai putniem, kas arī pārnēsā infekciju. Esam seši darbinieki kā viena ģimene un apzināmies savu atbildību. “Cirmas bekona” lielā ferma atrodas Ludzas novadā, tur darbojas aptuveni 50 darbinieku, ir kautuve, notiek intensīva transporta plūsma, tāpēc riski ir lielāki. Cūkkopības nozarē strādājošo darbinieku spēkos ir darīt visu iespējamo infekcijas slimību nepieļaušanai, tomēr 100% garantiju tas nedod. Slimību izplatībā, manuprāt, visvairāk vainojami ir paši pierobežā dzīvojošie cilvēki, kas vieglprātīgi izturas pret slimību briesmām, un mednieki, kas piebaro mežacūkas. Piebarojot savvaļas dzīvniekus, tiem mazinās imunitāte, izdzīvo vājie īpatņi, kas tad arī ir infekcijas izplatītāji.”
Kristaps Melbārdis, SIA “PF Vecauce” valdes priekšsēdētājs: ”Galējais un vienlaikus vienīgais līdzeklis ĀCM ierobežošanā ir visu cūkveidīgo dzīvnieku likvidēšana trīs kilometru rādiusā ap inficēto saimniecību un desmit kilometru lielas uzraudzības zonas noteikšana. Šāda rīcība saimniekiem radīs vislielākos zaudējumus, bet valstij vislielākos izdevumus. Iespējamo risku rada arī patlaban policijas īstenotās autotransporta pārbaudes uz ceļiem, kuru laikā mašīnās meklē gaļu. Vajadzētu dezinficēt visus transporta līdzekļus pie iebraukšanas un izbraukšanas infekcijas skartajā teritorijā, tomēr lielā automašīnu skaita dēļ tas nav iespējams. Cūkkopības nozare jutīs ekonomiskās sekas, lielākā mērogā vērtējot, būs arī politiskās sekas. Latvija nu ir nonākusi ĀCM skartajā areālā, kas nozīmē pastiprinātu uzmanību un sadarbības vēlmes mazināšanos. Slimība izplatās ar ātrumu 300 kilometri gadā. Ja veic visus vajadzīgos preventīvos pasākumus, tad izplatības tempu var mazināt.”
Aivars Kokts, SIA “Ulbroka” vadītājs: ”Aizsardzībai pret infekciju jau gadiem ilgi izmantojam dezobarjeras, veicam sanitārās pārbaudes. Fermas teritorijā sveši cilvēki neatrodas. Darbiniekiem ir ģērbtuves, dušas. Fermā kategoriski aizliegts ienest cūkgaļas produktus. Viņi arī savā saimniecībā cūkas netur. Darām, ko varam, tālākais ir Dieva rokās. Slimības ierobežošanai gar valsts robežu tomēr vajadzētu būvēt žogu”
Ingus Mālnieks, SIA “Baltic Pork” pārvaldnieks: ”Spriedze nozarē ir kopš pirmā klasiskā cūku mēra uzliesmojuma 2012. gadā. Vislielākais saslimšanas risks ar ĀCM ir piemājas saimniecībās, kur, iespējams, mednieki neievēro drošības nosacījumus. Dezinfekcijas pasākumi tomēr lielā mērā notiek ķeksīša pēc, tāpēc ka šoferi automašīnas kabīni jau nedezinficē. Latvijā nav kompāniju, kas piedāvā dzīvu cūku pārvadāšanu. Mūsu nobarojamās cūkas ved uz Poliju, sivēnus – uz Lietuvu. Arī gaļas kombināti ved no Lietuvas, piemēram, kautķermeņus. Arī parastās automašīnas var atvest infekciju. Slimību ierobežošanai ir jābūvē žogs vai jāgaida, kamēr visi slimie dzīvnieki kritīs.”
Dzintra Lejniece, Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore: ”Patlaban nozarē mazliet ir jūtama panika, lai gan ĀCM infekcija ir atklāta jau agrāk inficētajā teritorijā. Visiem ir jānomierinās, jārīkojas ar prātu, bez emocijām. Nekādu ierobežojumu ārpus inficētās teritorijas nav, eksports un imports no fermām notiek. Visās fermās ir jāveic pastiprinātas biodrošības pasākumi. Mūsu liela priekšrocība ir tā, ka Pārtikas un veterinārajam dienestam ir iestrādes infekcijas slimību ierobežošanā.”
Uzziņa
Āfrikas cūku mēris (Pestis africana suum)
Ļoti akūta cūku infekcijas slimība, ko raksturo ļoti augsta letalitāte, cilvēkiem nav bīstama.
Pirmo reizi Eiropā reģistrēta 1957. gadā Portugālē. Patlaban Krievijā tā konstatēta mājas cūku populācijā, šā gada janvārī slimību konstatēja Lietuvā, Latvijā atklāta aizvadītajā nedēļā.
ĀCM izplatās cūku populācijā tiešā vai netiešā kontakta ceļā, slimību var pārnēsāt kukaiņi asinssūcēji.
ĀCM nepadodas medikamentozai ārstēšanai, nav izveidota efektīva vakcīna cūku ganāmpulku profilaksei.
