Latvijā šogad saražots vairāk siera un biezpiena nekā pērn 2
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijā šogad saražots vairāk siera un biezpiena nekā pērn, tikmēr eksporta apjoms sarūk. Tomēr šī tendence neesot satraucoša, jo situāciju izlīdzina minēto produktu patēriņa pieaugums vietējā tirgū.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada deviņos mēnešos Latvijā saražotas 40 200 tonnas siera un biezpiena, kas ir 2,1% kāpums pret pagājušo gadu, tikmēr ārzemju tirgos pārdots par 3% mazāk.
Viens no iemesliem ir Covid-19 pandēmijas dēļ Eiropā slēgtie restorāni un picērijas, kur līdz šim nonāca liela daļa Latvijas siera.
“Eksporta kritumu var izskaidrot ar faktu, ka Vācijā, Nīderlandē, Itālijā un citviet slēdza daudzas ēstuves, kur ēdienu gatavošanā izmanto mūsu sieru. Tomēr kopumā siera un biezpiena ražošanā izteiktu problēmu nav, saražoto produktu apjoms pieaug.
Patlaban produkti tiek eksportēti uz 94 valstīm. Būtiski, ka imports samazinājies par 4%, tātad vairāk patērējam pašu ražoto, nevis ievesto,” norāda biedrības “Siera klubs” vadītāja Vanda Davidanova.
Viņa arī akcentē, ka tirgu turpina bagātināt jauni piena produkti. Piemēram, AS “Smiltenes piens” piedāvā astoņus mēnešus nogatavinātu sieru “Smiltene”, “BIO Krievijas”, “BIO Holandes” sieru, AS “Limbažu siers” – “BIO Grande Duro” un četru veidu svaigā siera bumbas, AS “Latgales piens” – sieru “Panīrs” u. c. Krietni pieaudzis jogurtu, biezpiena krēmu un tortīšu sortiments.
Liek akcentu uz bioprodukciju
AS “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāja Ilze Bogdanova norāda, ka šogad siera un biezpiena eksports veido 11% no apgrozījuma.
“Lai gan restorānu un viesnīcu segments šajā daļā veido nelielu procentu, pavasarī, kad bija pandēmijas pirmais vilnis, arī mēs izjutām šā segmenta trūkumu. Rezultātā eksports kritās. Tomēr situācija ātri normalizējās, un patlaban vērojams pat pieaugums, jo sākts jauno produktu eksports uz jauniem tirgiem,” stāsta Ilze Bogdanova.
Tā kā eksportā īpaši tiekot pieprasīta bioprodukcija, uzņēmums šogad sācis bioloģiskā piena pārstrādi, ražojot bioloģisko sieru un biezpienu, kas lielākoties tiek eksportēts. Izstrādāta arī siera šķirne, kas tiek ražota tikai eksportam.
Šogad uzņēmuma attīstībā investēti vairāk nekā viens miljons eiro, bet pārstrādātās izejvielas apjoms ir par 12% lielāks nekā pērn. Siera un biezpiena patēriņš pieaug, tādēļ uz nākamo gadu “Smiltenes piens” raugās cerīgi.
“Izvirzīti jauni mērķi, tiek strādāts pie jauniem produktiem. Tirgus tendences rāda, ka pircēji priekšroku dod fasētās preces izvēlē, līdz ar to arī mums ir jāpielāgojas šīm vēlmēm,” tā uzņēmuma vadītāja.
Vietējo pērk vairāk
AS “Jaunpils pienotava” valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs atzīst, ka uzņēmums eksportam atvēlē līdz pat 30% saražotā. Eksporta rādītājus sērgas laikā noturēt nenākas tik viegli kā agrāk, tomēr situāciju atslogo tas, ka vietējā tirgū pieprasījums arvien aug.
“Eksportējam biezpienu – lielākoties uz ES, tad seko ASV un Izraēla. Novērojam, ka biezpienu pērk arvien vairāk – gan lieso, gan treknāko –, līdz ar to plānojam palielināt ražošanu. Piena pietiek, jo sadarbības partneri zemnieki ieinteresēti to pārdot mums labās cenas dēļ, tā ka iepirkuma līkne aug un produkcijas noiets galvassāpes nesagādā,” tā V. Krilovs.
Kopējam preču eksportam septembrī straujš lēciens
Kā liecina CSP dati, Latvija šā gada deviņos mēnešos kopumā eksportēja preces 9,457 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 1,3% mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā.
Tikmēr septembris izcēlies ar negaidītu rekordu, jo šajā mēnesī eksportētas preces 1,275 miljardu eiro apmērā, kas ir par 18,7% vairāk nekā augustā un par 13% jeb 146,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gada septembrī.
Septembrī visvairāk eksportēta koksne – 166,444 miljonu eiro vērtībā (13,1% no kopējā eksporta), kas ir par 0,04% vairāk nekā pērnajā septembrī.
Nedaudz vairāk kā pusi no kopējā preču eksporta kāpuma septembrī nodrošināja lauksaimniecības nozare.
Galvenais eksporta pieaugumu veicinošais faktors bija ļoti labā raža, līdz ar to lielākais pieaugums septembrī fiksēts graudaugu produktos, kuru eksports salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri audzis par 75,1%.
Saskaņā ar AS “Swedbank” ekonomistu prognozēm, šogad kopumā eksportā varētu būt apmēram 5% kritums, nākamgad tiek prognozēts 3,1% kāpums, bet 2022. gadā – 4,2% kāpums.
