Serbijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis premjers Vučičs 0
Serbijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis pašreizējais premjerministrs Aleksandrs Vučičs, liecina centrālās vēlēšanu komisijas pirmdien paziņotie provizoriskie rezultāti.
Pēc 91% biļetenu saskaitīšanas konstatēts, ka Vučičs saņēmis 55,1% balsu. Līdz ar to otrā vēlēšanu kārta nebūs jārīko.
Otrajā vietā ar 16,27% balsu ir bijušais tiesībsargs Saša Jankovičs.
9,44% balsu saņēmis komiķis Luka Maksimovičs, kas startē ar savu radošo pseidonīmu Ļubiša Preletačevičs. Viņš vēlētāju uzmanību piesaistījis nevis ar savu politisko programmu, kuras kandidātam nemaz nav, bet ar Serbijas iesīkstējušās un korumpētās politiskās sistēmas izsmiešanu.
Ceturtajā vietā ar 5,54% balsu ir bijušais ārlietu ministrs Vuks Jeremičs, bet piektajā vietā – ultranacionālistiskās Radikālās partijas līderis Vojislavs Šešeļs, kurš saņēmis 4,47% balsu.
Pavisam vēlēšanās bija 11 kandidāti.
Vučičs nav sniedzis nekādus paskaidrojumus, kāpēc premjerministra posteni, kurā uz atkārtotu termiņu viņš stājās tikai pirms septiņiem mēnešiem, viņš tagad vēlas nomainīt pret prezidenta amatu, lai gan valsts galvam Serbijā pamatā atvēlētas ceremoniālas funkcijas.
Tomēr ir acīmredzami, ka Vučičs plāno visas varas sviras saglabāt savās rokās arī pēc sēšanās prezidenta krēslā, neatsakoties nedz no Progresīvās partijas (SNS) vadības, nedz no kontroles pār policiju un citiem drošības dienestiem, kā arī medijiem.
Viņš tālredzīgi novērsis iespējamo šķelšanos SNS rindās, izspiežot no partijas tās dibinātāju un pašreizējo valsts prezidentu Tomislavu Nikoliču, tādējādi torpedējot viņa ieceres startēt uz vēl vienu piecu gadu pilnvaru termiņu. Šajā “iekšējā apvērsumā” Vučičam pat izdevās nodrošināt sev Nikoliča dēla Radomira atbalstu.
Vučičam par labu nākusi arī oficiālās priekšvēlēšanu kampaņas laika saīsināšana līdz 30 dienām, mazinot iespējamo sāncenšu izredzes pārliecināt pietiekamu skaitu vēlēju.
Tajā pašā laikā lēmums pirms vēlēšanām neatstāt premjera amatu ļāvis Vučičam pilnā mērā savā kampaņā izmantot administratīvos resursus un valdības vadītāja amata pienākumu sniegtās publicitātes iespējas, tostarp tikšanos ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
