Foto – Artis Drēziņš

Taps Eiropas standartu rūpnīca 4

Artis Drēziņš
0:00, 22. oktobris 2014
Ziņas Ekonomika Latvijā
Neparasti, ka kategoriski par rūpnīcu ir vides žurnāliste Anitra Tooma, kas pazīstama ar savu nesaudzīgo attieksmi pret tiem, kas vēršas pret dabu: “Tracis ir nevietā. Biju aizbraukusi uz Poliju un redzēju akumulatoru pārstrādes rūpnīcas: smaku nav, trokšņi mazi. Apkārtējie ļaudis bija neizpratnē, kad vaicājām, ko viņi domā par šo rūpnīcu kaitīgumu. Daudz vairāk viņus satrauc mēbeļu ražotnes, no kurām nāk smakas. Liekulīgi pret rūpnīcām cīnīties tiem, kas paši izmanto akumulatorus: vai nu savos auto, vai braucot ar sabiedrisko transportu, vai pat pērkot preces veikalos, kurus taču apgādā automobiļi ar akumulatoriem! Ceļojumā uz Poliju kopā ar investoriem autobusā pavadīju trīs dienas – inteliģenti Latvijas krievi, kuri kopā ar bērniem dzīvo Liel­upes krastā. Vai viņi paši sev kapu raks? Turklāt jaunos ražošanas objektus ļoti uzpasē. Tā ka kalnciemniekiem nevajadzētu pretoties dzīvības iepūšanai šobrīd mirušā miestā.”

Kas tad ir šie inteliģentie krievi? Jurijs Harlamovs un Deniss Uļjanovs, kuru vadītā SIA “Metalekspo” Rīgā jau 20 gadus nodarbojas ar metāllūžņu tirgošanu, pārstrādā ar modernām tehnoloģijām elektrokabeļus, mēnesī savāc ap 300 – 500 tonnām akumulatoru, kurus pārdod citu valstu pārstrādes rūpnīcām. 
Un uzņēmējiem ir radusies ideja Latvijā izveidot pašiem savu akumulatoru pārstrādes rūpnīcu. Viņi izrēķinājuši: ja vecos akumulatorus no Latvijas izved, apgrozījums ir 8 – 9 miljoni eiro, ja pārstrādā uz vietas – ap 16 miljoniem eiro plus 50 darba vietas. Latvijā ik gadus tiek nolietots ap 10 000 tonnām dažāda veida akumulatoru. Rūpnīcas jaudas tiek plānotas par trešdaļu lielākas – daļu akumulatoru varētu ievest no Lietuvas, kur akumulatorus pārstrādā daļēji, un no Skandināvijas, kur rūpnīcām pietrūkst jaudu. Zemes gabala, ēku pirkšanā un sakārtošanā Kalnciemā, dažādos papīra darbos ieguldīts 100 000 eiro. Kopējās plānotās rūpnīcas izmaksas: līdz 9 miljoniem eiro. Ieguldīs pašu naudu, atbalstu sola divas bankas, cer uz Eiropas Savienības projektu naudu.
Reklāma
Reklāma
Neparasti, ka kategoriski par rūpnīcu ir vides žurnāliste Anitra Tooma, kas pazīstama ar savu nesaudzīgo attieksmi pret tiem, kas vēršas pret dabu: “Tracis ir nevietā. Biju aizbraukusi uz Poliju un redzēju akumulatoru pārstrādes rūpnīcas: smaku nav, trokšņi mazi. Apkārtējie ļaudis bija neizpratnē, kad vaicājām, ko viņi domā par šo rūpnīcu kaitīgumu. Daudz vairāk viņus satrauc mēbeļu ražotnes, no kurām nāk smakas. Liekulīgi pret rūpnīcām cīnīties tiem, kas paši izmanto akumulatorus: vai nu savos auto, vai braucot ar sabiedrisko transportu, vai pat pērkot preces veikalos, kurus taču apgādā automobiļi ar akumulatoriem! Ceļojumā uz Poliju kopā ar investoriem autobusā pavadīju trīs dienas – inteliģenti Latvijas krievi, kuri kopā ar bērniem dzīvo Liel­upes krastā. Vai viņi paši sev kapu raks? Turklāt jaunos ražošanas objektus ļoti uzpasē. Tā ka kalnciemniekiem nevajadzētu pretoties dzīvības iepūšanai šobrīd mirušā miestā.”
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.