Britu “Oskaru” aplaimots šogad “Openhaimers”, bet vislielākajos BAFTA zaudētājos palika Skorsēzes “Ziedu mēness slepkavas” 4
Zane Dzene, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Bez lieliem pārsteigumiem 18. februāra vakarā noritēja Britu Kinoakadēmijas balvu (BAFTA) pasniegšanas ceremonija – septiņās kategorijās par labāko tika pasludināta filma “Openhaimers”, un tai uz papēžiem mina “Nabaga radības”, kas ieguva piecas godalgas.
1947. gadā dibinātās Britu Kinoakadēmijas biedru acīs pagājušās vasaras lielākā intriga, ko asprāši nodēvēja par “Bārbenheimeru”, beigusies par labu Kristofera Nolana biogrāfiskajai drāmai “Openhaimers”, kas nodēvēta tās galvenā varoņa, par atombumbas tēvu dēvētā Roberta Openhaimera uzvārdā.
Tapusi kā Lielbritānijas un ASV kopražojums un kinoiznomā no biļešu tirdzniecības iekasējusi vismaz 960 miljonus dolāru – finansiāli gan krietni atpaliekot no Grētas Gērvigas “Bārbijas”, kas jau nopelnījusi 1,4 miljardus ASV dolāru –, tā šķetina neērtu stāstu, kura vizuālizācijai izmantota gan krāsaina, gan melnbalta nosacītība un kuru apdzīvo virkne zināmu aktieru, tostarp Emīlija Blānta, Florence Pjū, Mets Deimons, Kenets Brana un citi. Titullomas atveidotājs Kilians Mērfijs BAFTA balvu pasniegšanas ceremonijā tika atzīts par labāko aktieri, un viņa atbruņojošais mulsums pateicības runas laikā neizzuda, ne pasakoties filmas producentiem, ne pārējiem nominantiem kategorijā “Labākais aktieris”, ne, protams, ģimenei – sievai un dēliem. “Openhaimers” bija izvirzīts šai balvai 11 kategorijās un saņēma septiņas: labākā filma, režisors, aktieris, otrā plāna aktieris (Roberts Daunijs jaunākais), operators, montāža un komponists.
11 nominācijās uz balvām kandidēja ekstravagantā grieķu režisora Jorga Lantima fantasmagoriskais darbs “Nabaga radības”. Vijot dažādus žanrus un nepieredzējuša skatītāja pieredzi un pēcsajūtas padarot par grūti šķetināmu emociju apjomu, režisors radījis vienu no drosmīgākajiem sievietes piedzimšanas kinostāstiem, un ar galveno – Bellas – lomu tajā spīdoši tikusi galā jau oskarotā amerikāniete un J. Lantima mūza Emma Stouna, kura spēlēja arī godalgotajā “Favorītē” (2018). Bez lieliem pārsteigumiem par pagājušā gada labāko tērpu mākslinieci kinofilmā tika atzīta Hollija Vadingtone, un “Nabaga radību” komanda mājās aiznesa arī balvas kategorijās “Labākais mākslinieks”, “Labākais grims un frizūras” un “Labākie specefekti”.
Par labāko filmu svešvalodā Britu Kinoakadēmijas biedri apbalvoja Lielbritānijas, Polijas un ASV kopražojuma filmu “Interešu zona”, ko režisējis Džonatans Gleizers. Nacistu komandanta Rūdolfa Hesa un viņa ģimenes idilliskās dzīves blakus Aušvicas koncentrācijas nometnei portretējums pirmizrādi piedzīvoja pērn Kannu kinofestivālā, kur saņēma gan “Grand Prix”, gan starptautiskās kinokritiķu federācijas FIPRESCI balvu. No filmas deviņām nominācijām par balvām pārtapa trīs, tā tika atzīta arī par labāko britu filmu un triumfēja kategorijā “Labākā skaņa”.
Ceturtā filma, kuras komanda no Britu Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijas mājās devās ar balvām, ir amerikāņu režisora Aleksandra Peina “Atstātie”. To godalgoja par labāko otrā plāna aktrisi (Davina Džoja Rendolfa) un labāko aktieratlasi. Drāma “Kritiena anatomija” saņēma balvu par oriģinālscenāriju, bet par labāko pilnmetrāžas animācijas filmu atzina Haijo Mijadžaki filmu “Zēns un gārnis”. Labākais adaptētais scenārijs – “Amerikāņu fikcija”, labākā dokumentālā filma” – ukraiņu filma “20 dienas Mariupolē”. Par labāko britu debitantu (scenāristu, režisoru vai producentu) šogad atzina Savannu Līfu (filma “Mamma zeme”), animācijas īsfilmas laurus mājās aiznesa filmas “Krabju diena” komanda, un par labāko britu īsfilmu atzina darbu “Medūza un omārs”. Daudzsološās jaunās aktrises lauri tika Miai Makennai-Brūsai (filma “Kā tikt pie seksa”), savukārt mūža novērtējums – aktrisei un režisorei Samantai Mortonei.
Šī gada vislielākais BAFTA zaudētājs ir Mārtina Skorsēzes “Ziedu mēness slepkavas”, kas no 11 nominācijām netika apbalvots nevienā, un tai seko Bredlija Kūpera režisētā biogrāfiskā drāma “Maestro” (septiņas nominācijas un nevienas balvas), Endrjū Haija “Mēs visi esam svešinieki” (sešas nominācijas un nevienas balvas), kā arī piecas nominācijas saņēmušie “Bārbija” un viens no šī gada britu kino lielākajiem skandāliem – ambiciozais kičs “Saltbērna”, ko režisējusi Emeralda Fenela ar Bariju Koganu galvenajā lomā.
Daudzas BAFTA nominētās filmas un laureāti ir atrodami arī šī gada “Oskaru” nominantu sarakstā, kas ierasti noslēdz iepriekšējās sezonas kinodarbu izvērtēšanu. Amerikas Kinoakadēmijas balvas šogad pasniegs 11. martā, bet daudzas filmas joprojām skatāmas kinoteātros.
