Septiņreiz nomēri – vienreiz nogriez! Pērn meža cenas pieauga par 30%, bet daudzi neziņas dēļ pārdeva par trīs reizes zemāku cenu 32
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pērn meža cenas Latvijā pieauga vidēji par 30%, atsevišķos gadījumos pat divkāršojoties, tomēr daudzi par to nezina, tādēļ pārdevuši savus mežus ne tikai zem tirgus vērtības, bet pat par trīs reizes zemāku cenu.
Valdības jūnijā pieņemtais lēmums ļaut cirst mazāka caurmēra kokus situāciju īpašniekiem var padarīt vēl sarežģītāku, jo uzticamu avotu objektīvas cenas uzzināšanai ir maz. Dati liecina, ka darījumu skaits ar meža un lauksaimniecības zemēm strauju lejupslīdi sāka jau pērn – 2020. gadā ar platību, kas lielāka par 1 ha, kopējais darījumu skaits bija ap 10 000, pagājušajā gadā tas samazinājās vidēji par 15%, bet šā gada pirmajā pusgadā samazinājums jau bija aptuveni 25% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
Tas lielā mērā skaidrojams ar to, ka, pieaugot pieprasījumam pēc koksnes un tai sadārdzinoties, daži mežu īpašnieki labāk izvēlas pārdot vien cirsmu, nevis zemi ar mežu. Turklāt vairākums pārdot gribētāju savus darījumus bija paspējuši īstenot jau iepriekšējos gados. Tikmēr pieprasījums cirsmām un mežiem aizvien pieaug, sekmējot arī cenu kāpumu. Diemžēl pārdevēji par to nereti nav informēti un pārdod savu īpašumu pārāk lēti, īpaši izteikta šī tendence ir senioru grupā.
Uz jautājumu, kāpēc darījumu skaits krities, nekustamo īpašumu attīstītāja “Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevļeva teic, ka palielināt vēlmi pārdot var brīvo naudas līdzekļu trūkums – tiem īpašniekiem, kam būs nepieciešami naudas līdzekļi, bet nebūs iespējams pārdot cirsmas (īpašumā nevarēs veikt mežizstrādi ne pēc vecuma vai caurmēra, nedz krājas kopšanas), būs iespēja pārdot savu meža īpašumu. Tā tas bija arī pēc 2007. gada krīzes, taču šo tendenci visdrīzāk redzēsim 2023. gada pavasarī,” tā K. Ijevļeva.
Situācija mainīsies
Tā kā situācija enerģētikas un attiecīgi arī koksnes sektorā mainās ne pa dienām, bet stundām, var gadīties, ka īpašnieki pieturēs meža zemi – kā nekā sava malka vienmēr pa rokai, turklāt, ja nāksies kaut ko pārdot, tad koksnei ir ļoti labas cenas ar tendenci pieaugt.
“Ja nevarēs veikt ciršanu, bet vajadzēs naudu, tad pārdos. Bet tie, kas varēs veikt ciršanu, vairāk izvēlēsies cirst, nevis pārdot, jo pēc ciršanas meža zeme savu statusu nemaina. Iespējams, to arī izmantos alternatīvu energoresursu iegūšanai. Zinu piemēru – kolēģei Latgalē ir zeme ar mežu, un viņiem zvana kaimiņš, lūdzot iznomāt šo zemi saules paneļu izvietošanai viņa muižai. Arī Somijā meža īpašniekiem maksā par iespēju izvietot vēja parkus. Tātad mežs kļūst par pasīvu ienākumu. Ir daudz dažādu faktoru, kurus šobrīd vēl nevaram zināt un kuri var ietekmēt īpašnieku lēmumu.”
Vērtība aug
Mežu cenas ir atkarīgas no vairākiem faktoriem – no vecuma, mežaudzes sastāva un atrašanās vietas. Jautāta par šā brīža tendenci, K. Ijevļeva atzīst, ka meža zemes cena reģionāli ir izlīdzinājusies un šobrīd vidēji ir 1500–2000 eiro par hektāru. “Tomēr jāatceras, ka tā ir cena par nosacītu “izcirtumu”, kādu pircēji šobrīd gatavi maksāt. Tā nav “izcirtuma” vērtība klasiskā ekonomiskā izteiksmē. Šobrīd cena par meža īpašumu veidojas no meža zemes un mežaudzes vērtības summas, un kopā vidēji tas ir pāri par 3000 eiro/ha un var sasniegt pat 25 000–30 000 eiro/ha atkarībā no mežaudzes.”
Bieži darījumi tiekot veikti, izmantojot iespēju atsevišķi pārdot meža zemi un mežaudzi. Tātad tiek slēgti divi līgumi – viens par meža zemes, otrs – par mežaudzes vai bioloģisko aktīvu pārdošanu. Šajā gadījumā publiskajās datu bāzēs tiks reģistrēts tikai darījums ar meža zemi. Tā kā mežaudzes vērtība parasti ir krietni augstāka par meža zemes vērtību, noteikt patiesos darījuma apstākļus bez papildu informācijas kļūst praktiski neiespējami. Tieši tāpēc oficiālas, visaptverošas statistikas par Latvijas mežu cenām nav. Vienlaikus, piemēram, Igaunijā nozare ir sakārtota un dati ir pieejami dažādos griezumos – pa reģioniem, pēc kvalitātes u. tml.
Neļauties apkrāpt
Pircēji meža vērtību ļoti labi apzinās, kamēr pārdevēji, īpaši vecāka gadagājuma vientuļie cilvēki, īsti neorientējas meža cenās. Iznākumā pārdevēji bieži pieņem pircēja piedāvāto cenu, un tā ir krietni zemāka nekā patiesībā. Ko darīt? Pirmkārt, ja īpašnieks nav nozares speciālists, jāatrod pārbaudīts, drošs un neatkarīgs eksperts, kam var uzticēties.
Otrkārt, objektīva meža cena jānoskaidro, pasūtot oficiālo vērtējumu sertificētiem ekspertiem, kas nav ieinteresēti darījuma iznākumā. Šī pakalpojuma cena pēcāk noteikti atmaksāsies vairākkārt. Treškārt, lai saņemtu labāko potenciālo piedāvājumu, ieteicama vairāku starpnieku vai potenciālo pircēju aptaujāšana. Šādu pakalpojumu vienkopus nodrošina arī “Latio” mežu izsoles rīks.
Ceturtkārt, pārdevējam pirmajam nevajadzētu piedāvāt savu cenu, ja mežam nav veikts “svaigs” oficiāls vērtējums, jo nozarē cenas var mainīties ļoti strauji un cena, kas bija aktuāla vēl pirms pāris mēnešiem, var būt krietni zemāka, nekā tā patiesībā ir konkrētajā brīdī.
Piektkārt, pirms darījuma līguma parakstīšanas ieteicams vērsties pie neatkarīga eksperta, kas pārliecinās par līgumā ietvertā atbilstību pārdevēja interesēm, lai pēc īpašuma vai kokmateriālu pārdošanas nebūtu nepatīkamu pārsteigumu. Savukārt personām, kam ir brīvie līdzekļi, vērts atcerēties, ka meži ir labs brīvo investīciju ieguldījums, jo to fiziskā vērtība nepazudīs, turklāt cirsmas ik pēc laika nesīs jaunu peļņu.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
