Septiņi vientulības veidi 1
Vientulība ir viens no visbiežāk sastopamajiem šķēršļiem ceļā uz laimi. Grāmatu par personības izaugsmi (tās iekļuvušas “New York Times” un citu izdevumu bestselleru sarakstos) autore Grēthena Rūbina stāsta par visbiežāk sastopamajiem veidiem šai “kaitei”, kas pārņem mūsdienu lielpilsētu iedzīvotājus.
Laimei nepieciešamas tuvas attiecības, iespēja aprunāties no sirds, saņemt un sniegt atbalstu, sajust sevi kā daļu no kā lielāka.
Īsāk sakot, laimīgas dzīves atslēga ir tuvas attiecības ar citiem cilvēkiem.
Protams, būt vienam un vientuļam nav viens un tas pats. Vientulība atņem spēkus, traucē dzīvot un strādāt, iedzen depresijā. Ilgotā vienatne dāvā mieru un atpūtu, sniedz iespēju atjaunoties un būt radošiem.
Es nosauktu vairākus vientulības veidus. Protams, ne visi jūtas vientuļi situācijās, kas aprakstītas tālāk. Dažiem, piemēram, nav nepieciešamas romantiskas attiecības. Bet daudzi cilvēki bez draudzības, mīlestības, ģimenes attiecībām tomēr jūtas vientuļi.
Saprotot, kāda veida vientulību mēs piedzīvojam, šo problēmu ir vieglāk risināt.
1. “Jauna situācija”
Tu pārcēlies uz citu pilsētu, ieguvi jaunu darbu, iestājies universitātē. Pagaidām tu jaunajā vietā nevienu nepazīsti un tāpēc jūties vientuļš.
2. “Es neesmu tāds kā visi pārējie”
Varbūt pat pazīstamā kolektīvā tu jūti, ka ar kaut ko ļoti atšķiries no apkārtējiem. Varbūt tev ļoti svarīga ticība, bet apkārtējie nepiekrīt taviem reliģiskajiem uzskatiem, vai otrādi. Vai varbūt visiem, izņemot tevi, patīk atpūsties aktīvi.
Ja jums ir pilnīgi atšķirīgas dzīves prioritātes, grūti atrast kopīgu valodu ar citiem.
Dažreiz tāda veida vientulība nomāc mūs bez redzama iemesla – vienkārši tā ir daļa no cilvēka dabas.
3. “Nav mīļotā cilvēka”
Pieņemsim, ka tev ir daudz draugu un radinieku. Tomēr tu vari justies vientuļš, ja tavā dzīvē nav mīlestības attiecību. Tu vari justies vientuļi arī, esot ar partneri – ja attiecības ir virspusējas, bet tu vēlies īstu tuvību.
4. “Nav mājdzīvnieku”
Daudziem ir ļoti svarīgi izjust dziļu pieķeršanos dzīvniekiem. Saskarsme ar mājdzīvniekiem viņiem sniedz kaut ko tādu, ko nevar saņemt no attiecībām ar cilvēkiem. Daudzi jūt, ka bez mājdzīvniekiem viņu dzīvē kaut kas pietrūkst.
5. “Apkārtējiem nav laika man”
Bieži vien apkārtējie cilvēki izturas pret mums diezgan draudzīgi, bet nesper soli pretī patiesai draudzībai. Varbūt viņi ir pārāk aizņemti ar savu dzīvi vai viņiem jau tā draugu pietiek. Vēlme veidot ciešākas draudzīgas attiecības nav abpusēja.
Bet varbūt vecajiem draugiem sākas jauns dzīves posms – parādījies jauns darbs, kas aizņem visu brīvo laiku, piedzimis bērns. Tagad viņiem vairs nav laika saziņai un kopīgai atpūtai, pie kuras biji pieradis.
6. “Neuzticami draugi”
Dažreiz mēs neesam pārliecināti, kāda ir mūsu “draugu” patiesā attieksme un vai mēs varam paļauties uz viņiem.
Svarīgs draudzības aspekts ir iespēja runāt no sirds, pilnībā uzticoties viens otram.
Ja tā nav, jūs varat izjust vientulību.
7. “Nav cilvēka, kurš vienkārši būtu līdzās”
Dažreiz mēs jūtamies vientuļi, jo trūkst kāda, kas vienkārši būtu mums blakus.
Iespējams, ka tev ir liels kontaktu loks: kolēģi, radinieki, draugi. Tomēr ir tik skumji atgriezties tukšā dzīvoklī. Tu vēlies sajust cita cilvēka klātbūtni, piemēram, dzirdēt, kā viņš virtuvē šķindina krūzītes.
***
Svarīgi saprast, kāpēc jūtamies vientuļi, tikai tad varam kaut ko mainīt. Piemēram, ja esi vientuļš, jo citiem nav laika tev, mēģini sadarboties ar kādu kopīgā projektā. Māte vienmēr teica, ka ir vieglāk sadraudzēties ar kādu, ja esat iesaistīti kopīgā lietā, un es tam piekrītu.
Avots: psychologies
