Septiņi pasaku sižeti, kas traumē mazu bērnu psihi 0
Atceries par to, ka visi bērni ir viegli ievainojami. Un tie pasaku varoņi, kuri cieši iegūluši cilvēka psihē bērnībā, viņu pavada visu mūžu. Bērni nebaidās no tumsas, bet viņi baidās no tā, kas tajā dzīvo. Bet kas tur dzīvo? Protams, raganas, burvji, spoki un citi mītiski varoņi, ar kuriem mēs savas atvases iepazīstinām, lasot pasakas, un stāstot piedzīvojumus no savas bērnības.
Kādi pasaku sižeti bērniem netiek rekomendēti? To portālam “Letidor” skaidro psiholoģe Olga Jutkina.
Briesmīgas pasakas no tavas bērnības
Atceries sevi bērnībā. No kā tev visvairāk bija bail? Pasargā savu bērnu no visām tām pasakām un to varoņiem, kuri biedēja tevi šajā konkrētajā vecumā.
Kaut kas no nekurienes
Nevajadzētu bērniem līdz četru gadu vecumam stāstīt vai rādīt televīzijā pasakas, kuras nesaprotamas būtnes parādās burtiski no gaisa. Bet pats galvenais, bērns būs neizpratnē, kā šo neizprotamo uzvarēt. Piemēram, “Kentervilas spoks”.
Ļoti skumjas beigas
Maz būs tādu, kuri strīdēsies pretim, ka Hansa Kristiana Andersena pasakas ir brīnišķīgas. Ne velti tās sāk pārlasīt daudzi pieaugušie. Bet ne visas no šīm pasakām ir atbilstošas ievainojamajai bērnu psihei.
Padomā, vai ir vērts lasīt “Nāriņu” oriģinālajā versijā emocionālam bērnam? Mēs visi zinām, kā beidzas stāsts “Meitene ar sērkociņiem” – pasargā savu bērnu uz laiku, kamēr viņš paaugas, iesaka psiholoģe.
Labāk pievērs uzmanību daudz pozitīvākiem Andersena literārajiem darbiem, piemēram, “Karaļa jaunā kleita”.
Upurēšanās
Protams, bērnam ir jāiemācās saprast, ka, lai kaut ko iegūtu, ir labi jāpacenšas. Bet lasīt viņam pasakas, kurās pat labestības vai mīlestības vārdā nākas ziedot sevi, nevajadzētu.
Piemēram, tas attiecas uz dažām Oskara Vailda pasakām – “Laimīgais princis” (variants “Princis un bezdelīga”), “Lakstīgala un roze”.
Kanibālisms
Bailes no nāves cilvēkiem parādās pirmsskolas vecumā, ja runā tiešāk, tas notiek ap piecu līdz septiņu gadu vecumu. Bērnam ir sarežģīti adekvāti uztvert jebkuru informāciju, kas saistīta ar rupjību, vardarbību, nāvi. Tādēļ vajadzētu dozēt pasakas, kurās norisinās kanibālisma ainas.
Tāda veida pasakas var “smagi” ietekmēt bērna psihi, īpaši, ja ģimenē bērns nejūtas pasargāts.
Filozofiskas pasakas
Bērniem līdz sešu gadu vecumam nav iespēju analizēt un pārdomāt dzirdēto. Bet ir ne mazums pasaku, kas prasa iekļaut šos “pieaugušos” apziņas analizatorus. Un maz ticams, ka bērnus interesēs (un vissvarīgāk – vai tās būs noderīgas) pasakas, kurās ir daudz simbolu un apslēptu domu, kuras arī pieaugušajiem ne vienmēr ir saprotamas un pieņemamas.
Te kā piemērus var minēt pasaku “Pasaku pasaka” jeb “Visu stāstu stāsts”, “Ziemeļu pasaka”.
Nežēlīga dzīves patiesība
Protams, bērnam agri vai vēlu nāksies iepazīties ar dzīves realitāti. Bet tas nenozīmē, ka īstā dzīve ir pārpildīta ar apburtiem likteņiem.
No psiholoģijas kā zinātnes viedokļa, bērniem līdz 12 gadu vecumam vispār nevajadzētu saskarties ar pieaugušo problēmām aci pret aci. Visai realitātei jābūt no vecāku puses “atfiltrētai” līdz bērna izpratnes līmenim. Visam savs laiks, un bieži mazuļa smadzenes vēl nav fizioloģiski sagatavotas šādām realitātēm un patiesībai.
Lasiet arī latviešu psiholoģes Zanes Avotiņas ieteikumus, kā ar pasakām bērnus iedvesmot, nevis biedēt
un
rakstu Seši pasaku sižeti un vieta fantāzijai, lai atklātu, kas notiek bērna sirsniņā
