Pēteris Strautiņš
Pēteris Strautiņš
Foto – Karīna Miezāja

– Vai šādi politiķi neslēpjas, lai nebūtu jāatbild par solījumu samazināt vai vismaz necelt ienākuma nodokli? 28


– Nebija gudri šādu solījumu dot. Politiķiem vajadzētu dot tikai vienu solījumu: ka jebkurā situācijā viņa lēmums būs pareizs uz tajā brīdī pieejamās informācijas bāzes un ka tas būs tautas interesēs. Latvijā augsti pacelts nodokļu sistēmas stabilitātes karogs, bet nav reāli mainīgā pasaulē no mazas valsts prasīt nemainīgus nodokļus vairākus gadus uz priekšu.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
Lasīt citas ziņas

Turklāt pieteiktās nodokļu izmaiņas nav tik postošas. Tik daudz absurdu apgalvojumu dzirdēts no uzņēmēju organizācijām. Ja viņi vēl paši sāks ticēt savai propagandai un uz tās bāzes pieņems lēmumus… Ja kāds bija iedomājies, ka viņš būtu varējis par IIN samazināšanas procenta tiesu samazināt bruto algu, tad “Antiņ, pūt stabulīti, prātiņ, nāc mājās!”. Darba tirgū nav tādas situācijas, kad darba ņēmējs piekristu priekšlikumam samazināt bruto algu. Nodokļu nestabilitāte ir simtkārtīgi uzpūsts ods. Es nevienu uzņēmēju nemācīšu, kā zāģēt dēļus vai cept pankūkas, bet ir procesi ekonomikā, kurus labāk var saprast, skatoties no vispārīgā uz konkrēto, nevis caur praktiskās pieredzes prizmu.

– Vai solidaritātes nodoklis un diferencētais neapliekamais minimums neiezīmē pāreju uz progresīvo nodokļu sistēmu?

CITI ŠOBRĪD LASA

– Varbūt tas ir veids, kā tabu lauzt. LDDK ģenerālsekretāre Līga Meņģelsone intervijā “Neatkarīgajai” jau pieļauj “pakāpenisku un loģisku progresivitāti” kā alternatīvu. Polijā augstākā likme ir, ja nemaldos, 33% un valsts tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām pārejas ekonomikām. Mēs te cepamies par pāris procentpunktu atšķirībām ar Igauniju, bet Baltija nav visa pasaule. Starpība ar ziemeļvalstīm ir desmitos procent­punktu.

Diferencētais neapliekamais minimums gan valstij, gan ieguvējiem ir ļoti sarežģīts un neveikls veids, kā nonākt līdz lielākai progresivitātei. Ja mēs paaugstinātu IIN līdz iepriekšējam līmenim – 25% – un palielinātu neapliekamo minimumu, mēs pie tāda paša iznākuma būtu nonākuši cilvēkiem saprotamākā veidā. Taču matu skaldīšanā ar IIN likmes punktiem ieguldīts ļoti daudz dažu ietekmīgu personu enerģijas un reputācijas.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.