Latvijas hokeja izlases debitants Marenis: septiņi gadi kopā ar Girgensonu 0
“Mārtiņš Karsums man lika saprast, ka nav citu variantu kā tikai kapāt,” pēc debijas Latvijas hokeja izlasē stāstīja 22 gadus vecais uzbrucējs Rihards Marenis (attēlā).
Pārbaudes turnīrā Liepājā viņš piedalījās divās no trim spēlēm, laukumā devās trešajā maiņā kopā ar Māri Bičevski un Edgaru Kuldu no Rīgas “Dinamo”, punktus neguva, taču neizkrita no ansambļa. “Debijas mačā pret Baltkrievijas izlasi biju satraukts, taču pašam šķiet, ka nospēlēju labāk nekā pēc tam pret itāļiem. Cīnījos un mēģināju komandai palīdzēt,” teic Rihards Marenis, kuru no komandas biedriem visspēcīgāk iespaidojis Karsums ar savu spēles stilu un kvalitāti. Vērojot viņu jau treniņos, esot sapratis, ka vienīgais variants, kā turēt līdzi, ir grauzt ledu. Tādā līmenī Marenis spēlējis pirmo reizi un saka lielu paldies izlases vadītājiem par uzticēšanos: “Bija lieliski uzspēlēt kopā ar Latvijas spēcīgākajiem hokejistiem. Cerams, atstāju labu iespaidu un mani izsauks arī turpmāk.”
Par Mareni līdz šim nebija dzirdēts. Latviju viņš nav pārstāvējis ne jauniešu, ne junioru pasaules čempionātā, spēlē ASV koledžu čempionāta (NCAA) trešajā divīzijā. Bet treneris Ēriks Miļuns slavē, ka Rihards savulaik bijis labāks pat par Zemgu Girgensonu, kuram rit jau trešā sezona NHL. “Bērnībā trenējos Edmunda Vasiļjeva hokeja skolā, ar Zemgu septiņus gadus vienā maiņā nospēlējām. Biju par gadu vecāks un tobrīd varbūt spēcīgāks, viens nobriest ātrāk, cits vēlāk. Neteikšu, ka biju labāks par Zemgu, mēs vienmēr kopā spēlējām, guvām vārtus, un man prieks par viņa karjeru,” teic Rihards.
Abi 2009. gadā ieradās Ziemeļamerikā, taču Marenim neizdevās atrast savu īsto komandu un treneri. Viņa pieredze dažādās līgās bijusi krasi atšķirīga – gan sezona ar 113 punktiem 44 spēlēs, gan komanda, kurā desmit mačos izdodas izcelties tikai ar vienu precīzu metienu. Rihards spriež, ka izvēlējies nepareizo ceļu, turklāt puisi pamatīgi ietekmējušas veselības likstas. “15 gadu vecumā potīte iekaisa, pēc tam iekritu bortā, savainojot plecu, tad pārrāvu ceļgala krusteniskās saites. Piecu gadu laikā trīs traumas, tas man mazliet sabojāja karjeru juniora vecumā, tādēļ netiku labākās līgās. Bet tagad esmu lieliskā formā un jūtu, ka varu to vēl uzlabot.” Viņš mācās par treneri Auroras universitātē un, ja arī pašam neizdosies hokejista karjera, tik un tā plāno savu dzīvi saistīt ar ripas spēli.
