Septiņas unikālas tikšanās koncertciklā “Dailes kanons” 1
Ieva Janelsiņa, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Sākot no vakardienas, Dailes teātris aicina uz septiņu koncertu ciklu “Dailes kanons”, lai brīnišķīgu pianistu atskaņotas klaviermūzikas un dzejas pavadībā dotos noslēpumainā mākslas pasaulē, kuras centrā mirdzēs galvenā “Dailes kanona” vērtība – izcilie Dailes teātra aktieri.
Latvijas kultūras kanonā līdzās citām valsts kultūras vērtībām ietverti ne vien komponistu Raimonda Paula un Imanta Kalniņa darbi, bet arī režisora Eduarda Smiļģa veidotais Dailes teātris, režisora un dramaturga Pētera Pētersona veidotais dzejas teātris un arhitektes Martas Staņas projektētā Dailes teātra ēka.
“Helēnas Demakovas kā kultūras ministres darbības laikā tika izveidots Latvijas kultūras kanons, es vienmēr pret to esmu izturējies ļoti ironiski, jo, manuprāt, tas ir zināms totalitārisms. Kultūra ir neaptverama, un tai zināmā mērā jābūt arī anarhiskai. Nedrīkst kaut ko pasludināt par kanonu un likt citiem to nekritiski vērtēt, jo kultūras joma ir ļoti daudzšķautņaina.
Visa šī mana ironija pārvērtās par to, ka es konstatēju, ka Dailes teātrī ir savs kanons – tie ir tā izcilie aktieri!” par koncerta cikla idejas aizsākšanos stāsta Dailes teātra radošais direktors un “Dailes kanona” idejas autors Viesturs Kairišs.
Viņš iepriekš kā režisors ir sadarbojies ar koncertu ciklā iesaistītajiem skatuves māksliniekiem Juri Strengu, Olgu Dreģi, Lidiju Pupuri, Lilitu Ozoliņu un citiem. V. Kairišs atzīst, ka, strādājot ar citas paaudzes aktieriem, reizēm jūtas nekomfortabli, bet ar Eduarda Smiļģa teātra aktieriem sadarboties vienmēr ir bijis ļoti viegli.
“Viņu izpratne par teātri, par to, cik ietilpīgs ir šis žanrs, cik tēlu attiecības var būt daudzplākšņainas, man vienmēr ir bijis tuvs, tādēļ secināju, ka ir jātaisa izrādes par viņiem,” stāsta Viesturs Kairišs.
Sākotnēji ideja bijusi plānota teātra simtgades sezonai, tad arī formulēta doma par “Dailes kanonu”, kurā pieci Dailes teātra aktieri stāstītu par savu dzīvi, bet, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, darbība tikusi apturēta. Tomēr, tai uzlabojoties, saskatīta iespēja vasarā Dailes teātra dārzā šo ideju īstenot, un nu tā izkristalizējusies pavisam skaidra.
“Septiņu koncertprogrammu cikls ar Dailes teātra kanoniskajiem aktieriem, kurā trīs aktiermeistarības pamatus apguvuši pie paša Eduarda Smiļģa, iemiesojot visu Dailes teātra leģendāro, mitoloģisko vēsturi un stājoties kā līdzvērtīgi ar mūsu izpildītājmākslas dižgariem. Vienlaikus mēs viņus visus konfrontējam ar kādu izcilu tekstu, domātāju vai dzeju, gan zināmu, gan mazāk zināmu. Manuprāt, saturīgi, mākslinieciski ļoti vērtīga programma,” teic idejas autors.
“Rēzija Kalniņa lasīs dzeju no Raiņa dzejas krājuma “Tālas noskaņas zilā vakarā”, kurš bija viņas mātes Helgas Dancbergas mīļākais dzejoļu krājums, kuru viņa reiz lasījusi priekšā bērniem. Tas rada vēl dziļāku kontekstu – veltījumu mātei. Olga Dreģe skaitīs Broņislavas Martuževas dzeju, kas ir ļoti emocionāla, latgaliska, zemes un mīlestības caurvīta.
Juris Strenga kopā ar Jāni Šipkēvicu radījuši tādu kā oratoriju, kuru papildinās Frīdriha Nīčes “Tā runāja Zaratustra” teksts. Lilita Ozoliņa lasīs Montas Kromas dzeju, kura ir sieviešu dzejniece, padomju moderniste, viņu ļoti daudz citē jaunie dzejnieki. Jura Bartkeviča un Ievas Segliņas izpildījumā būs dzirdami latviešu dzejnieka un esejista Jāņa Rokpeļņa darbi, kurš, manuprāt, ir mūsdienu klasiķis, ironiskais postmodernists.
Lidija Pupure lasīs Zentas Mauriņas esejas, kā arī Raiņa un Aspazijas darbus. Runājot par mūziķiem, esam nolasījuši visu Latvijas pianisma ziedu – Raimonds Pauls, Vestards Šimkus, Edgars Cīrulis, Reinis Zariņš, Jānis Šipkēvics, Agnese Egliņa un Platons Buravickis,” aizrautīgi stāsta Viesturs Kairišs.
“Kompānijā esam ar jauno, skaisto, talantīgo aktrisi Ievu Segliņu un ekscentrisko pianistu Platonu Buravicki, un viens no vecās gvardes esmu es. Esmu mazliet poētiskā noskaņojumā, jo tikko divas stundas esam intensīvi mēģinājuši. Ļoti skaisti, ka mūsu mākslinieciskā teātra vadība ir uzģenerējusi šo poētisko, māksliniecisko ciklu, jo man visu mūžu ir šķitis, ka dzejas nekad nevar būt par daudz. Es runāju Jāņa Rokpeļņa dzeju, kurš ir mazliet virs manas paaudzes, bet kādreiz jaunībā esam satikušies bāros, un pēc tam dzīve mūs aiznesusi katru savā ceļā. Šodien es lasu šī izcilā dzejnieka, formas un satura meistara darbus, un tas mani ļoti iepriecina. Griezīgo šķautņu romantiķis, kā viņu reiz raksturojuši kritiķi, viņš ir viens no tiem dzejniekiem, kurš iet savu ceļu. Viņš var būt lirisks, bet arī traģisks, un tas viss viņā sadzīvo. Runāt dzeju stundas garumā aktierim ir meistarības pārbaudījums, bet es izbaudu šo procesu,” stāsta aktieris Juris Bartkevičs.
Augusta un septembra vakaros Dailes dārzā būs iespēja klātienē piedzīvot kādu no septiņām koncertcikla programmām. Olgas Dreģes un pianista un komponista Edgara Cīruļa savienība šī gada jubilāra Imanta Kalniņa mūzikas pavadībā ar Broņislavas Martuževas dzeju ļaus ielūkoties Latgales un tās cilvēku mūža līkločos.
Juri Bartkeviču, Ievu Segliņu un izaicinošo, muzikāli spilgto un idejās ekstrēmo komponistu Platonu Buravicki kanonā apvienos klavieru improvizācijas, Jāņa Rokpeļņa dzeja un Janas Jacukas horeogrāfija. Juris Strenga ar Jāni Šipkēvicu tiksies caur Frīdriha Nīčes “Tā runāja Zaratustra”.
Lilita Ozoliņa Montas Kromas dzejā un izcilā pianista Reiņa Zariņa atskaņotās klaviermūzikas pavadībā dosies jaunrades procesa meklējumos un pētīs mākslinieka attiecības ar savu mākslas darbu. Zentas Mauriņas dzejai un modernajai klaviermūzikai pievērsīsies Lidija Pupure un pianiste Agnese Egliņa.
Rēzija Kalniņa komponista un pianista Vestarda Šimkus klaviermūzikas pavadījumā piedāvās iepazīt savas mammas Helgas Dancbergas iecienītākos dzejoļus. “Dailes kanona” ciklu noslēgs atkalredzēšanās ar Raimondu Paulu, Ausmu Kantāni, Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu un Vizmas Belševicas dzeju ciklā “Visi koki Dieva doti”
UZZIŅA
Tikšanās koncertciklā “Dailes kanons”
• 4. augustā – Olga Dreģe un Edgars Cīrulis (pirmizrāde – 3. augustā).
• 10. augustā – Juris Bartkevičs, Ieva Segliņa un Platons Buravickis – pirmizrāde.
• 17. augustā – Juris Strenga un Jānis Šipkēvics – pirmizrāde.
• 24. augustā – Lilita Ozoliņa un Reinis Zariņš – pirmizrāde.
• 31. augustā – Rēzija Kalniņa un Vestards Šimkus – pirmizrāde.
• 3. septembrī – Lidija Pupure un Agnese Egliņa – pirmizrāde.
• 7. septembrī – Ausma Kantāne, Ilze Ķuzule-Skrastiņa un Raimonds Pauls – pirmizrāde.
* Koncertcikla idejas autors – Viesturs Kairišs, scenogrāfe – Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa, muzikālais konsultants – Juris Vaivods, dramaturģijas konsultante – Justīne Kļava.
