Septiņas reizes lielāks nodoklis par mājokli, kurā neviens nav deklarējies 6
Limbažu novada pašvaldība paziņojusi par aptuveni septiņreiz lielāku nodokli, kas no 2019. gada būs jāmaksā par mājokli, kurā neviens nav deklarējis savu pastāvīgo dzīvesvietu. Līdzšinējās 0,2% likmes vietā piemēros 1,5% likmi no ēkas kadastrālās vērtības.
Nodokļa palielinājums radīs sarežģījumus iedzīvotājiem, kuri pastāvīgi dzīvo Rīgā vai citur un kuri savulaik izveidoto dārzkopības kooperatīvu teritorijās uzcēluši vasarnīcas un dārza mājas.
Visvairāk šo agrāko dārzkopības kooperatīvu, kopskaitā 13, ar vairākiem tūkstošiem vasarnīcu ir Skultes pagastā, Rīgas līča piekrastē.
Daudzās ēkās nav apkures, ūdens vada un citu labierīcību pastāvīgai dzīvošanai. Pēc Ekonomikas ministrijas sagatavotajiem būvju klasifikācijas noteikumiem un Valsts zemes dienestā reģistrētajiem datiem, vasarnīcas un dārza mājas pieder viena dzīvokļa mājām.
Ekonomikas ministrijā taisnojas, ka vasarnīcas un dārza mājiņas, kaut arī tās būtu paredzētas tikai dzīvošanai vasarās, ne pie kā cita nevarot pieskaitīt kā vienīgi pie dzīvojamām ēkām.
Savukārt pēc Limbažu novada pašvaldībā apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem, no jaunā gada arī šīs ēkas, kuru platība pārsniedz 40 kvadrātmetrus, apliks ar lielāku nodokli, ja vien kāds tajās nebūs deklarējis savu dzīvesvietu.
Kā skaidro Limbažu novada pašvaldības Nekustamā īpašuma un teritoriālā plānojuma nodaļas vadītāja Līga Viļčinska, nodokļa 1,5% likme tiks piemērota būvēm, kurām, pēc VZD datiem, galvenais lietošanas veids ir viena dzīvokļa, divu un vairāku dzīvokļu māja.
Citstarp paaugstinātais nodoklis skars arī politiski represētās personas, kurām pēc likumā noteiktā jāmaksā puse no aprēķinātās nodokļa summas.
Tā kā arī represētajiem pieder vairāki īpašumi, piemēram, dzīvoklis Rīgā un vasarnīca Skultes jūrmalā, tad par šo vasarnīcu, kurā neviens nebūs deklarējis pastāvīgo dzīvesvietu, tiks piemērota likme 1,5% apmērā no ēkas kadastrālās vērtības.
Paaugstinot nekustamā īpašuma nodokli par ēkām, kurās neviens nav deklarējis pastāvīgo dzīvesvietu, arī Limbažu novada pašvaldība piedalīsies “fiktīvās deklarēšanās spēlītē”, kuru no 2016. gada pirmā ieviesa Rīgas pašvaldība. Pēc tam “spēlītei” ar deklarēšanos kā noteikumu samazinātas nodokļa likmes ieviešanai pievienojās Saulkrastu, Mārupes, Carnikavas, Babītes un citu novadu pašvaldības.
Uz jautājumu, kāpēc jāceļ nodoklis par vasarnīcām, kuras nav piemērotas pastāvīgai dzīvošanai un kurās, ja kāds arī deklarēs savu dzīvesvietu, patiesībā pastāvīgi nekad nedzīvos, Limbažu novada pašvaldības pārstāve atbild, ka arvien vairāk rīdzinieku pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi agrāko dārzkopības kooperatīvu teritorijās, kas tagad pārvērsti ciematos. Tā kā iedzīvotāju skaits tajos pieaug, pašvaldībai esot jāgādā par labiekārtojumu, atkritumu izvešanu, ūdens piegādi un citiem pakalpojumiem.
Rīgā iesāktās “fiktīvās deklarēšanās spēlītei”, kurai no jaunā gada būs vēl viens dalībnieks, un nodokļa paaugstināšanai gan ir cits, vairāk ticams izskaidrojums, kam nav nekāda sakara ar gādību par iedzīvotāju ērtībām.
Prognozējami sarežģījumi iedzīvotājiem, kuri deklarētajās būdiņās pastāvīgi nedzīvos tik un tā. Būs juceklis pašvaldībās, kurām nebūs tik viegli sadzīt pēdas būdiņās fiktīvi deklarētajām personām.
Atbrīvojot dzīvesvietu deklarējušos no lielāka nekustamā īpašuma nodokļa, Limbažu un citas vietējās pašvaldības, iespējams, patiesībā tēmē uz lielākiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem un uz Eiropas Savienības fondu naudas āderēm, pie kurām var piekļūt ar noteiktu deklarēto iedzīvotāju skaitu.
