Olas atguvušas labo slavu pat no kardiologiem. Bet vai olu diētā to nav par daudz? 0
Laiku pa laikam populāra kļūst olu monodiēta. Vai pārāk liels apēsto olu daudzums nenodara kaitējumu veselībai? ZANE MIEZĪTE RĪGĀ
Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un uztura katedras docente Laila Meija skaidro, ka nedēļā drīkst apēst septiņas olas, ja gribas – pa vienai dienā. – Agrāk biedēja, ka tās nedrīkst daudz ēst, jo paaugstinot sliktā holesterīna līmeni asinīs. Tagad jaunākie pētījumi atklāj pavisam citu ainu. Kardiologi ir atzinuši, ka olās ir daudz vērtīgu aizsargvielu. Piemēram, lecitīns traucē holesterīna izgulsnēšanos organismā, tādējādi samazinot sirdsslimību risku, savukārt holīns veicina smadzeņu darbību.
Ja cilvēks ir vesels, drīkst ēst pat vairāk, tomēr tiem, kuriem ir kāda nieru vai aknu slimība, cukura diabēts, sirds un asinsvadu slimības, olu patēriņš jāierobežo. Arī senioriem nav ieteicams apēst vairāk par 3–4 olām nedēļā.
Gan olas baltumā, gan dzeltenumā ir pilnvērtīgas olbaltumvielas, tās satur visas cilvēka organismam nepieciešamās aminoskābes. Tauku olas baltumā nav, bet dzeltenumā ir aptuveni 5 g, ir arī taukiem līdzīgas vielas – lecitīns un holesterīns.
Holesterīns ir nepieciešams organismam D vitamīna sintēzei, arī dažādu hormonu veidošanai. No jauna un vesela organisma tas izdalās ar žulti un atkritumvielām, bet vecāku cilvēku organismā vielmaiņas process norit lēnāk, tāpēc olu izmantošana uzturā jāierobežo.
Augošam organismam olas dzeltenumā sastopamais lecitīns ir nozīmīgs jaunu šūnu veidošanai, tas nostiprina organismu un aktivizē pretošanās spējas.
Olās ir maz ogļhidrātu un nedaudz minerālvielu (fosfors, sērs, dzelzs, jods u.c.). Spilgts dzeltenums liecina par augstu A vitamīna saturu, bet baltumā ir B grupas vitamīni.
– Šis ir labs produkts, jo satur pilnvērtīgas olbaltumvielas, toties maz ogļhidrātu. Tomēr olas nav brīnumprodukts vai brīnumlīdzeklis, ko lietojot zaudē svaru un nekaitē veselībai. Neviens visu mūžu neizdzīvos tikai no olām. Cilvēkam jāiemācās pareizi ēst un dzīvot – jābūt sabalansētam uzturam un veselīgam dzīvesveidam, – uzsver Laila Meija.
Speciāliste noraida jebkuru monodiētu, vienalga, vai tā būtu olu, griķu vai vistas gaļas diēta. – Ja cilvēkam ir aptaukošanās un viņš zaudē lieko svaru, tas veselībai nāk par labu. Taču, ilgstoši uzņemot vienveidīgu uzturu, organisms negūst daudz vērtīgu vielu – vitamīnus, minerālvielas.
Neesot nozīmes, vai uzturā iekļaut ceptas vai vārītas olas, vienīgi tās nevajadzētu cept lielā taukvielu daudzumā vai kopā ar speķi, jo tās būs papildu kalorijas, brīdina speciāliste. Un vēl jāielāgo, ka pārkarsēts olas baltums kļūst ciets, līdz ar to ir grūtāk sagremojams, tāpēc olas nevajadzētu pārāk ilgi cept vai vārīt.
