Septembrī likvidējamā “ABLV Bank” atguvusi 18,1 miljonu eiro 0
Šā gada septembrī likvidējamā “ABLV Bank” atguvusi 18,1 miljonu eiro, teikts bankas ikmēneša darbības pārskatā.
“ABLV Bank” aktīvu apjoms ir pilnīgi pietiekams, lai segtu visus kreditoru prasījumus pilnībā, norādīts pārskatā.
Līdz 2019.gada 30.septembrim “ABLV Bank” kopumā atguvusi aktīvus 686 miljonu eiro vērtībā, kā rezultātā Latvijas Bankā (t.sk. fiduciārajos kontos) glabājas 1,66 miljardi eiro, kas nodrošina aptuveni 81% no visiem kreditoru prasījumiem.
Šā gada 30.septembrī bankas kopējais aktīvu apjoms bija 2,3 miljardi eiro, bet pieteiktie kreditoru prasījumi bija divi miljardi eiro.
“ABLV Bank” pieejamie naudas līdzekļi 30.septembrī bija 1,66 miljardi eiro.
Bankas kapitāls un rezerves bija 290,6 miljoni eiro.
Darbības pārskatā teikts, ka “ABLV Bank” turpina ciešu sadarbību ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā valsts institūcijām un amatpersonām, nodrošinot caurspīdīgu un atklātu likvidācijas procesu. “Ernst & Young” komanda turpina neatkarīgas kreditoru pārbaudes, ievērojot ar regulatoru saskaņotajā kreditoru pārbaužu metodoloģijā noteiktās prasības.
Septembrī turpinājās kreditoru sniegtās informācijas pārbaudes, aktīvu atgūšana un to pircēju pārbaudes, kā arī sniegta informācija un atbildes uz pieprasījumiem no dažādām valsts institūcijām likumā noteiktajā kārtībā.
LETA jau vēstīja, ka maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva “ABLV Bank” sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi “ABLV Bank” izsniegto licenci.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu (“FinCEN”) 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. “ABLV Bank” apsūdzības ir noraidījusi, un tās advokāti ASV aicinājuši “FinCEN” publicēto paziņojumu atsaukt.
