Septembrī Liepājas ostā pārkrautas un eksportētas 350 000 tonnu Latvijas graudu 0
Šā gada septembrī pārkrautais un eksportētais Latvijas graudu apjoms Liepājas ostā bija 350 000 tonnu, kas nodrošināja vairāk nekā pusi no kopējā ostas apgrozījuma viena mēneša laikā, aģentūru LETA informēja Liepājas SEZ pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.
Viņa norādīja, ka septembrī kuģi “Desert Hope” un “Sakizaya Queen” vārda tiešajā nozīmē pieņēma ekspluatācijā jaunos Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes infrastruktūras objektus – ostas 54.piestātni un kuģu ceļu ar dziļumu 14,5 metri, kas nostiprināja Liepājas ostu kā vadošo graudaugu un lauksaimniecības kravu ostu Baltijas jūras reģionā.
Liepājas osta pēc saimnieciskās darbības atjaunošanas līdz ar valsts neatkarības atgūšanu 1991.gadā apzināti ir veidota kā graudu osta, kur lielākā kravu grupa ir dažādi lauksaimniecības produkti. Tā tas ir bijis arī vēsturiski 19.gadsimtā, kad Liepāja bija viena no vadošajām graudu eksportostām Krievijas impērijā, atpaliekot tikai no Rostovas, Odesas un Pēterburgas, un veicināja ļoti strauju pilsētas un reģiona izaugsmi visās jomās, norādīja Ratniece-Kadeģe.
Liepājas SEZ pārvalde soli pa solim ir veidojusi un izbūvējusi infrastruktūru, kas būtu atbilstoša uzņēmēju prasībām un attīstības plāniem, kā arī nodrošinātu stabilu kravu plūsmu Liepājas ostā. “Svarīgi ir ieguldīt atbilstoši pieprasījumam un tirgus nosacījumiem un būt soli priekšā uzņēmēju vajadzībām. Svarīgi, lai ikviens ieguldītais eiro dotu atdevi, un septembrī mēs par to varējām pārliecināties,” uzsvēra Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš.
Jau vairāk nekā 20 gadus Liepājas SEZ pārvalde kopā ar uzņēmējiem ir īstenojusi pārdomātu, nepārtrauktu un mērķtiecīgu infrastruktūras attīstību, būvējot sauszemes autoceļus, dzelzceļus un padziļinot kuģu ceļus no astoņiem metriem līdz 14,5 metriem, vienlaikus nodrošinot kuģošanas un navigācijas drošību.
Šodien Liepājas osta var pieņemt un ostas iekšējā akvatorijā uzkraut pilnu kravu panamax klases kuģos – aptuveni 66 tūkstošus tonnas un pa jauno kuģu ceļu izvest no ostas. Tas ir nepieciešams, lai varētu stabili strādāt sarežģītajos ģeopolitiskajos un epidemioloģiskajos apstākļos, kad visa tranzītbiznesa nozare domā par izdzīvošanu, sacīja Lapiņš.
Lielākais lauksaimniecības kravu pārkraušanas termināls “Liepaja Bulk terminal Ltd.” septembrī piekrāva aptuveni 250 tūkstošus tonnu graudu un iekrāva septiņus lieltonnāžas un vēl vairākus mazākas ietilpības kuģus, kas tos tālāk aizveda uz Āfriku, Saūda Arābiju un Tuvajiem austrumiem.
Lapiņš uzsvēra, ka viena no termināla priekšrocībām ir tā, ka vienlaikus gan ostas noliktavās, gan noliktavās, kas atrodas citviet brīvajās muitas zonās Liepājas SEZ teritorijā, var uzglabāt lielu daudzumu ļoti dažādu lauksaimniecības produkciju – vairāk nekā 30 dažādus veidus.
LSEZ SIA “Liepaja Bulk terminal Ltd.” jauna graudaugu termināla izbūvi sāka 2001.gadā, pakāpeniski attīstot terminālu un audzējot kapacitāti, meklējot labākās tehnoloģijas, kā strādāt efektīvāk. Kopumā ieguldīti vairāk nekā 25 miljoni eiro. “Liepaja Bulk terminal Ltd.” valdes loceklis Juris Matvejevs atzīst, ka šā gada raža Latvijā ir ļoti laba, un pašlaik Latvija un Lietuva ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā graudu eksportā, apsteidzot līdzšinējo līderi Franciju.
“Liepaja Bulk terminal Ltd.” pēdējos četrus gadus katrā graudu sezonā no augusta līdz augustam pārkrauj vairāk nekā divus miljonus tonnu. Uzņēmuma vadība ar šā gada prognozēm ir piesardzīga, jo bažas sagādā Rīgas ostas radītā konkurence.
Matvejevs skaidroja, ka Rīgas osta, samazinoties ogļu kravām, izrāda arvien lielāku interesi par graudu kravu piesaisti. Ņemot vērā ģeogrāfisko attālumu un VAS “Latvijas dzelzceļš” tarifus iekšzemes pārvadājumiem, Rīgas ostai ir izdevīgākas pozīcijas nekā Liepājai.
“Tie 200 kilometri mums rada grūtības paņemt Latvijas graudus, kas izaudzēti Zemgalē. Nevaram Liepājā atļauties samazināt tarifu līdz Rīgas līmenim, ko viņi var atļauties. Tāds ceļš nevedīs pie pozitīva rezultāta. Tā jau jebkurš var atbrīvot ogļu laukumu, sākt kraut graudus un iedot zemāku cenu, bet tādā veidā kvalitāte tiks zaudēta,” skaidroja Matvejevs.
Šā gada deviņos mēnešos kopumā Liepājas ostā pārkrautas 4,69 miljoni tonnu kravas. Beramkravas veido 3 356,8 tūkstošus tonnu jeb 72% no visām kravām, ģenerālkravas – 855,8 tūkstošus tonnas jeb 18%, bet lejamkravas – 473,1 tūkstošus tonnas jeb 10%. Kopumā apkalpoti 1 212 kuģi, un iebraukuši un izbraukuši 23 737 pasažieri, statistikas datus komentēja Ratniece-Kadeģe.
