Septembra izskaņas steidzamie darbi 0
Kamēr salnu nav, nenobriedušos ķirbjus un pupiņas var atstāt dobē, lai aug. Pirms salnas ienes telpās istabas puķes un pelargonijas, kuras paredzēts pārziemināt.
Sēj aprikozes un ķiršus
“Ir īstais laiks gatavot sējeņus. No kauliņiem var izdoties ļoti labi hibrīdi ar teicamu salizturību un lielām ogām. Var arī nekas dižs neizaugt. Tā ir kā aizraujoša laimes spēle, kuru vērts pamēģināt,” mudina dendroloģe Zaiga Graudiņa no Sakstagala.
Izvēlas kauliņus
No bagātās ogu ražas vēl tagad zeme zem kokiem kauliņu pilna. Daži tālredzīgi paglabājuši apēsto ogu kaulus no saldajiem ķiršiem, aprikozēm, persikiem.
Vienkāršākais veids sēklu stratifikācijai (aukstuma režīma iziešanai) – iebērt kauliņus uzrušinātā dobītē. Klāt pieliek zīmīti, lai neaizmirstas, kur norakti dārgumi. Taču šīs metodes trūkums ir tāds, ka kauliņi ļoti garšo pelēm un tās spēj sasmaržot savu barību neiedomājami labi un precīzi.
Ja ir pagrabs, sēklas var glabāt tur. Rudenī iemaisa mitrās smiltīs, saliek maisiņos un tos, piemēram, alumīnija kannā ar vāku. Tad grauzēji netiks našķim klāt un arī mitrums labi saglabāsies.
Lai tiktu pie dažiem sējeņiem, pietiks ar puķpodiņu, kuru pārziemina ledusskapī (ne saldētavā). Podiņos ieber zemi, uzkaisa kauliņus un pārkaisa zemi. Mazliet samitrina. Bagātību ieliek maisiņā, lai podiņā saglabātos mitrums un zeme nesasmērētu ledusskapi.
Aprikozes, ķirši, persiki, plūmes, valrieksti, lazdu rieksti u.c. sadīgs jau pirmajā pavasarī. Tādēļ, tiklīdz augsne atkususi, kauliņus izsēj dobē vai vēl labāk siltumnīcā. Regulāri uzmana mitrumu – nedrīkst iekaltēt.
Sadīgušos stādiņus izstāda retāk. Jaunos stādus dēsta uz lauka un gaida, kā tie sevi parādīs. Ja raža nav tik laba, kā cerēts, brāķētos kokus izzāģē.
Šādi izaudzēti augi ir arī labi potcelmi, uz kuriem var uzpotēt, kādu šķirni vēlas.
• Ja kādam saglabājusies ražīga dzeltenā ‘Latvijas dzeltenā olplūme’, var sēt arī to, jo sējeņi būs līdzīgi mātesaugam.
Gaida varākus gadus
Uz pirmo ražu nemaz tik ilgi nav jāgaida. Persiks var dot auglīti jau ceturtajā piektajā dzīves gadā. Arī dažādi rieksti pirmos augļus var parādīt pēc dažiem gadiem. Aprikozei vajag vairāk laika, tai jāizaug vismaz divus metrus garai, lai sāktu domāt par ražu.
• Ja zeme plaša, var izmēģinājumiem veidot dažādu sējeņu birztaliņas. Pat ja raža nebūs izcila, vismaz skaisti ziedoša vējlauze (kauleņkokiem) gan.
• Interesanti dzīvžogos izskatās sarkanās lazdas sējeņi – dažādos toņos, atšķirīgā laikā maina krāsu no sarkanās uz zaļo.
Pavairo kokveida peonijas
Patlaban ir piebriedušas un sāk sprāgt vaļā kokveida peoniju ziedu pogaļas. Uzmana īsto brīdi, kad sēklotne vairs nav koši zaļa un sāk iesprāgt. Tad sēklas jau gatavas izsējai. Ja šo brīdi nokavē, melnās sēklu pērlītes nokritīs zem auga. Ja augsni ap augu sevišķi nerušina, sēklas mēdz sadīgt arī bez piepalīdzēšanas. Jauno stādiņu tad izrok un pārstāda paliekošā vietā. Protams, lielāks sadīgušo augu procents ir, ja sēklas sēj kastītē vai podiņā un uzmana mitrumu, vienmērīgu temperatūru.
Kokveida peoniju sēklas sadīgs otrajā gadā pēc nonākšanas augsnē. Tās var iziet stratifikāciju līdzīgi kā citas sēklas. Tikai šīs ledusskapī vai pagrabā jātur divus gadus.
• Ja bail palaist garām īsto sēklu pilnbriedu, galviņu var noraut un paturēt, kamēr nobrūnē un sēklas kļūst melnas.
Novāc pupas
“Kad pupu pākstis nokaltušas, sausā dienā tās norauj un liek apžūt nojumē. Vēl nenobriedušās pupas liek saldētavā,” skaidro dārzeņu kolekcionāre Valentīna Cuznetova no Talsiem.
Izcilākās kāršpupas
Ražības, garšas un skaistuma ziņā izcilas ir kāršpupas. Turklāt daudz šo pupu var izaudzēt pat nelielā zemesgabalā. Pupām ieteicams veidot stabilus vigvamus.
Nobrūnējušās pākstis apakšpusē ir gatavas un novācamas. Tās pākstis, kas vairāk galos, vēl nav īsti nobriedušas vai pazaļas. Daļu šo pupu var atstāt, lai vēl piebriest, ja rudens garš, bet daļu salikt saldētavā. Valentīna pupas saliek plastmasas trauciņos. Šādas pupas ātri izvārās, pirms vārīšanas nav jāmērcē. Garšo gluži kā tikko no dārza. Šādi var uzglabāt visas pupas (arī pākšu un neapēstos zirņus, lai nepāraug).
Šabeļpupiņas gan jāvāc visas, ja tas vēl nav izdarīts.
• Pupas uzglabā istabas temperatūrā sausā telpā, gaisa caurlaidīgā kastē vai maisiņā.
Sagatavo augsni rudenī
Kad dārzs būs novākts, sagatavo augsni nākamā gada pupu dobēm. Šim nolūkam Valentīna iesaka lauku nokaisīt ar vistu mēsliem un pelniem, tos ar motobloku iekultivēt augsnē un to safrēzēt. Ziemā, mitrumā spēcīgie vistu mēsli izreaģēs ar zemi un pavasarī vairs augu saknēm nebūs bīstami (neapdedzinās augus). Nedaudz pelnu papildus var uzkaisīt vēl pavasarī. Pavasarī visu irdeni sastrādā un stāda pupas.
• Šāgada spēcīgās pavasara salnas atgādina, ka pupas nevajag sēt agrāk par maija beigām, jūnija sākumu.
Audzē stādus
Lai iegūtu agrāku ražu, pirmos stādus var izaudzēt siltumnīcā. Šim nolūkam labi der dēstu kasetes. Izstāda dobēs, kad salnu briesmas garām. Vairākas reizes sezonā Valentīna sēj cūkpupas (pat četras reizes), pākšu, sviesta pupas (divas reizes – maija beigās un jūlijā), cukurzirņus (4–5 reizes, pēdējai ražai ap 15. jūliju).
Lai agrāk tiktu pie kārotajām pupām, pavasarī tās paaudzē zem agrotīkla. Tas pasargā arī no kaitēkļu invāzijas. Zem agrotīkla veselīgi aug arī redīsi un kāpostaugi.
Cīnās ar kaitēkļiem
Sevišķi gardajām cūkpupām raksturīgi kukaiņu bojājumi. Lai tos atvairītu, kolekcionāre gatavo šādu līdzekli: ņem 3 glāzes ūdens, 1 glāzi 9% etiķa, pa tējkarotei melnos piparus un asos čili, 50 gramu pelnu. Ar šķidrumu profilaktiski apsmidzina pupas (pirmoreiz, tiklīdz cūkpupas gatavojas ziedēt) un redīsus, kāpostus.
Smidzinājumu var atkārtot divas reizes, ja vajag.
Liek mieru zemenēm
“Dažkārt mazdārziņu saimnieki vēl tagad vēlas ravēt zemeņu cerus, apraut vecās lapas un rušināt rindstarpas, pat stādīt jaunas dobes. Taču zemeņu lauku tagad vajadzētu likt mierā līdz pavasarim,” skaidro zemeņu audzētājs Aivars Randohs no Pūres.
Zemenes gatavojas ziemai
Gan uz seguma, gan bez seguma audzētajām zemenēm ļauj mierīgi ieiet ziemošanā. Prakse apliecina, ka pārāk vēlu ravētās vai stādītās zemenes sals pamatīgi izcilā. Līdz ar to ieguvums no rudens darba ir mazs, drīzāk rodas zaudējumi. Turklāt jāņem vērā, cik sausa ir augsne dārzā.
Perfekti sakoptu dārzu piekritējiem, kas visu uzirdinājuši un cītīgi izravējuši, dobes vajadzētu krietni nomulčēt un ziemā, agri pavasarī sekot, vai stādi nav izcilāti. Tad tos mulčē papildus, lai saknes nebūtu plikas.
Nekas nav lieks
Gan neliela nezāle, gan vecās lapas augam palīdzēs pārziemot. Tas rada aizvēju, šādos ceros arī sniegam vieglāk aizķerties. Zemenes stingri turas augsnē.
Pavasarī, siltā saulainā dienā vecās lapas būs viegli aizslaucīt ar rupju saru slotu. Sevišķi to viegli izdarīt no zemenēm, kas stādītas uz plēves vai ģeotekstila seguma. Pavasaris būs īstais laiks ravēt un stādīt.
