Separātisti svin uzvaru Katalonijā 0
Svētdien notikušajās reģionālajās vēlēšanās Katalonijā, kurās piedalījās rekordliels iedzīvotāju skaits, uzvaru guvuši Katalonijas neatkarības cīnītāji. Viņi uzskata, ka šis balsojums devis viņiem nepārprotamu mandātu, lai sāktu atdalīšanās procesu no Spānijas.
Parlamentā gūst absolūto vairākumu
Pēc neveiksmīgiem centieniem pārliecināt Spānijas valdību ļaut Katalonijā sarīkot neatkarības referendumu tās premjers Arturs Mass izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas ar mērķi aizstāt valdības liegto tautas nobalsošanu. Jūlijā izveidotā Katalonijas apvienotā neatkarību atbalstošo partiju alianse “Kopā par jā” vēlēšanās izcīnīja 62 vietas parlamentā. Kreiso ekstrēmistu partija “Tautas vienotības kandidāti”, kas arī atbalsta atdalīšanos no Spānijas, ieguva desmit vietas. Kopā abi politiskie spēki izcīnījuši vairākumu, iegūstot 72 no 135 vietām reģionālajā parlamentā. “Šī ir “jā” un demokrātijas uzvara. Divas uzvaras apvienojušās vienā. Katalonija ir nobalsojusi par neatkarību,” teica premjers un alianses vadītājs Mass, uzzinot vēlēšanu rezultātus. Vakar par vēlmi sarīkot neatkarības referendumu paziņoja arī Spānijas un Francijas pierobežā esošās basku zemes reģionālās valdības vadītājs.
Spānijas valdība gan uzskata, ka kataloniešu separātisti vēlēšanās ir izgāzušies, jo iegūt vairākuma vēlētāju atbalstu viņiem nav izdevies. Par abām partijām kopā nobalsojuši tikai 48% no 78% vēlētāju, kas piedalījās balsojumā.
Neatkarību cer iegūt 2017. gadā
Mass sola nekavējoties sākt sarunu procedūru ar Madridi par atdalīšanos no Spānijas. Nākamo mēnešu laikā tiks izstrādāta Katalonijas konstitūcija, izveidotas visas suverēnai valstij nepieciešamās pārvaldes iestādes, un parlaments oficiāli lems par neatkarības pasludināšanu. Līdz faktiskās neatkarības iegūšanai ir noteikts 18 mēnešu pārejas posms. Plānots, ka Katalonija neatkarību varētu iegūt 2017. gadā. Neatkarības cīnītāji jau piedraudējuši: ja Spānijas premjers Marjano Rahojs, kā iepriekš apgalvojis, noraidīs šos priekšlikumus, Katalonija pārtrauks veikt maksājumus valsts kasē. Tie veido aptuveni 30% no kopējā Spānijas budžeta, kas ekonomiskās krīzes plosītajai valstij var būt pamatīgs trieciens, raksta “The Independent”. Tomēr arī pašu neatkarības atbalstītāju nometnē vēl ir gaidāmas smagas sarunas, lai vienotos par jaunās valsts pamatiem. Masa vadītajai aliansei jāpanāk vienošanās ar kustību “Tautas vienotības kandidāti”, kuri nevēlas, ka viņš vada Katalonijas separātistu kustību. Problēmas var radīt arī ekstrēmistu vēlme pēc iespējas ātrāk pasludināt Katalonijas neatkarību, negaidot 18 mēnešu pārejas periodu. Katalonijas premjers atzīst, ka priekšā vēl gaidāms smags darbs.
Katalonija, kurā dzīvo 7,5 miljoni cilvēku, ilgi ir bijusi Spānijas ekonomikas dzinējspēks, kas nodrošina ceturtdaļu no valsts iekšzemes kopprodukta. Katalonieši uzskata, ka Madride, kuras pārziņā ir nodokļu ieņēmumu pārdale, pret Kataloniju izturas netaisni, un domā, ka reģionam būs labāk, ja tas būs neatkarīgs.
Spānija neizslēdz armijas ievešanu
Spānijas centrālā valdība kategoriski iestājusies pret Katalonijas neatkarības centieniem un solījusi vērsties tiesā, ja reģions mēģinās atdalīties no Spānijas. Valdība ieplānojusi arī reformēt tiesu sistēmu, lai varētu bez vilcināšanās atcelt no amata Katalonijas līderus, ja viņi sāktu īstenot plānu par reģiona atdalīšanos. Tas nozīmē, ka neatkarības atbalstītāju partijām nebūs tik vienkārši pildīt vēlētājiem solīto. Turklāt sekas var būt neprognozējamas. Spānijas premjers Marjano Rahojs iepriekš uzsvēra, ka nepieļaus Spānijas sadalīšanu: “Ja Katalonija pasludinās neatkarību, šis lēmums nekavējoties tiks apstrīdēts Spānijas Konstitucionālajā tiesā un atbilstoši valsts konstitūcijai tiks pasludināts par nelikumīgu.” Rahojs vakar paziņoja, ka vēlas sākt dialogu ar Kataloniju, tomēr uzstāja, ka nediskutēs par Spānijas “vienotības galu”. Spānijas aizsardzības ministrs Pedro Moreness pieļāvis, ka pret Kataloniju var tikt piemērots konstitūcijas 155. pants, kurā paredzēts, ka valsts sadrumstalošana ir nelikumīga un Spānijas valdībai ir pienākums izmantot visus līdzekļus, lai tādus mēģinājumus apturētu. Tostarp reģiona autonomijas tiesību atņemšanu. Tas neizslēdz arī armijas spēku ievešanu reģionā. Eksperti uzskata, ka šie paziņojumi liecina, ka Spānijas valdība gatava izmantot visus līdzekļus, lai saglabātu valsts vienotību, vēsta DW. Katalonijas neatkarības centieni nav guvuši atbalstu arī Eiropas varas gaiteņos. Vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu līderi ir skaidri likuši saprast, ka atdalīšanās no Spānijas var būtiski ietekmēt Katalonijas nākotni. Stiprai un vienotai Spānijai atbalstu paudis arī ASV prezidents Baraks Obama. Savukārt Eiropas Komisija brīdina: ja Katalonija balsos par izstāšanos no Spānijas, tai būs jāatstāj Eiropas Savienība.
