“Separātisti” slapstās: Latvijā nav tiesāts neviens no prokremlisko grupējumu rindās Ukrainā karojušajiem 13
Igaunijas tiesa atļāvusi izdot tiesāšanai Ukrainā savas valsts pilsoni, kurš karojis pret Ukrainas spēkiem Luhanskas prokremlisko teroristu rindās. Tikmēr Latvijā līdz tiesai nav nonācis neviens cilvēks, kurš karojis teroristu rindās Ukrainā. Drošības policija uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar vairāku Latvijas iedzīvotāju dalību nelikumīgos militārajos grupējumos, kas karo Ukrainas austrumos.
Igaunijas laikraksts “Eesti Päevaleht” ziņo, ka šis ir pirmais gadījums Igaunijā, kad kādam tās pilsonim izvirzītas apsūdzības par karošanu Ukrainā, turklāt līdz šim neviena ar terorismu saistīta lieta Igaunijā nav nonākusi tik tālu. Igaunijas Drošības policija 34 gadus veco Vladimiru aizturēja jau šā gada februārī, kad viņš mēroja ceļu uz Krieviju, lai pēc tam dotos uz Ukrainas austrumiem. Tur jau viņš bija devies iepriekš. Izmeklēšana noskaidrojusi, ka viņš jau karojis Luhanskas apgabalā pērn jūnijā un novembrī, abos gadījumos Ukrainā pavadot aptuveni mēnesi. “Abos gadījumos, kad Vladimirs devās uz Ukrainu, viņš pievienojās Luhanskas reģionā aktīvai bruņotai grupai, kuras mērķis, atsaucoties uz Ukrainā iegūtu informāciju, bija pastrādāt teroristiskus noziegumus pret Ukrainas valsti,” laikrakstam atklājis galvenais prokurors Stīvens Hristo Evestuss. Viņš piebildis, ka jau savāktās liecības norādot, ka viņš piedalījies viņa vienības saņemto gūstekņu pārvietošanā un apsargāšanā, taču nav izslēdzama iespēja, ka viņš piedalījies kaujās pret Ukrainas valsti. Vladimirs savulaik ir tiesāts par slepkavību un automašīnas vadīšanu narkotisko vielu ietekmē.
[wrapintext][/wrapintext]
Krievija atsaka patvērumu
Tikmēr Latvijā līdz tiesai nav nonācis neviens Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kas karojis prokrievisko teroristu rindās Ukrainā. DP turpina veikt darbības, lai identificētu un pārbaudītu Latvijas iedzīvotāju iespējamo dalību karadarbībā Ukrainas austrumu apgabalos. Par to paredzēta kriminālatbildība. “Tiek veikta informācijas pārbaude par Latvijas iedzīvotāju darbībām, organizējot vervēšanas pasākumus un atbalstot nelikumīgos militāros grupējumus finansiāli,” informē DP. Tā sākusi kriminālprocesu saistībā ar vairāku Latvijas iedzīvotāju dalību nelikumīgos grupējumos, kas iesaistījušies Ukrainas austrumos notiekošajā karā. DP nenorāda, pret cik personām sākts kriminālprocess un kāds statuss tām piemērots. Medijos atrodamās ziņas liecina, ka DP uzsākusi kriminālprocesu par terorismu pret vienu no Ludzas nacionālboļševikiem, kurš karojis teroristu rindās Ukrainā – Vjačeslavu Visocki (iesauka – “Sirmais”). Jūnijā viņš Krievijā lūdzis patvērumu, taču nav zināms, vai tas viņam vēlāk piešķirts, jo Krievijas varas iestādes neesot bijušas pielaidīgas viņa vēlmēm. Interneta izdevumam “gazeta.ru” viņš izteicies, ka Krievijas Federālais migrācijas dienests viņam atteicis patvērumu: “Inspektore man uzrakstīja garu poēmu, pēc kuras izriet, ka man nav pierādījumu tam, ka Latvijā mani sagaida cietumsods, ka Latvija – tā ir demokrātiska republika un mani secinājumi ir izdomāti.” Krievijas interneta izdevumam viņš stāstījis, ka guvis arī vidēji smagu ievainojumu cīņā ar Ukrainas spēkiem. “Uz Luhanskas tautas republiku es atbraucu jūlija beigās, bet septembra beigās guvu ievainojumu, gandrīz visu oktobri paliku tur, kaut arī manam [veselības] stāvoklim atlika vēlēt labāko. Vienkārši, ja mums uzbruktu, nāktos iestāties par tiem, kas ir ierindā. No Donbasa mani izvest izdevās tikai oktobra beigās,” apgalvo V. Visockis.
Maz zināms par pārējo divu Ludzas nacionālboļševiku Grigorija Kosņikovska (“Mednieks”) un Valentīna Miļutina likteni. Miļutins, pēc Ukrainas aktīvistu ziņām, darbojies kā vada komandiera vietnieks teroristu speciālo uzdevumu rotā “Mangusts”. Tikmēr ik pa laikam Latvijas medijus ar gariem traktātiem par paveikto un iecerēto, kā arī fotogrāfijām “aplaimo” nacionālboļševiks Beness Aijo (iesaukas: “Melnais Ļeņins” un “Beņa Antimaidans”), kuram Latvijā jau izvirzītas vairākas apsūdzības. Zināms, ka viņš nenodarbojoties ar reālu karadarbību, bet sargājot kādu noliktavu frontes aizmugurē. Ukrainas biedrības “Mirotvorec” mājaslapā, kurā atrodama datubāze ar iespējamajiem teroristiem, figurē arī kāds bijušais padomju desantnieks Oļegs Štolde, kurš dažādās vietās Latvijā pozē ar ieročiem un Doņeckas “tautas republikas” karogu.
Šajā interneta vietnē kā teroristu atbalstītāji minēti rīdzinieks, biedrības “Rodina” priekšsēdētājs Aleksandrs Žguns, kurš esot nodevis informāciju teroristiem, liepājnieks Andrejs Rižkovs par nacionālā naida izraisīšanu, kā arī bijušais ķirurgs Sergejs Matasovs, kurš Donbasā teroristiem sniedz medicīnisko palīdzību. “LA” iepriekš rakstījusi par Staņislavu Bukainu, kura vadītā organizācija “GVD – Baltija”, iespējams, aiz labdarības iestādes izkārtnes vāc ziedojumus Ukrainas ienaidniekiem, bet publisku atbalstu “Jaunkrievijai” bieži paudis nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans, kurš pērn Krievijas medijus informēja, ka karotāji no Latvijas ieradušies karot Ukrainā.
Atņemt pilsonību? Iespēja tiesāt cilvēkus, kas karojuši prokremlisko teroristu rindās Ukrainā, Latvijā var arī nepienākt, jo līdz šim neviens nav arestēts. Zinot, ka par šādām darbībām var draudēt cietumsods, viņi, visticamāk, palikuši karadarbības zonā vai devušies uz Krieviju. Latvijas drošības iestādes gan var cerēt, ka viņi kritīs Ukrainas likumīgo spēku gūstā.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzsver, ka Igaunijas lēmums izdot terorismā apsūdzēto Vladimiru tiesāšanai Ukrainā ir pareizs un arī Latvijai šāda rīcība līdzīgā situācijā būtu pieņemama. “Šādai rīcībai būtu labs efekts, jo visiem šiem pseidovaroņiem dūša būtu papēžos un, iespējams, viņi vairāk apdomātu, vai vajag doties karot uz Ukrainu,” teica A. Latkovskis. “Tiesāšanas iespēja Ukrainā liks viņiem apčurāties,” viņš smejas. Jautāts, vai varētu atņemt Latvijas pilsonību cilvēkiem, kas karo teroristu rindās, A. Latkovskis pauda skepsi, jo mūsdienu tiesiskajā praksē cilvēku nedrīkstot atstāt bez pases, un šis jautājums būtu jāskata Saeimas Juridiskajai komisijai.
Cits komisijas deputāts – Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība) – piekrīt, ka teroristu rindās karojušie būtu jāizdod tiesāšanai Ukrainā. “Tādas ES valstis kā Francija, Vācija un Lielbritānija saskaras ar līdzīgu problēmu – ir šo valstu pilsoņi, kas dodas karot uz Tuvajiem Austrumiem teroristiskās organizācijas “Islāma valsts” rindās.” Apvienotā Karaliste ir pieņēmusi lēmumu, ka pilsonība šiem cilvēkiem tiek atņemta,” sacīja E. Šnore. Viņš uzskata, ka tie, kas karojoši teroristisko organizāciju vienībās Ukrainā, ir drauds Latvijas nacionālajai drošībai, jo viņi vēlāk varētu savas idejas par “Krievu pasauli” attiecināt uz Latvijas krievvalodīgajiem un mobilizēt agresijas aktiem mūsu valstī. E. Šnore arī piebilda, ka par iespēju rosināt pilsonības atņemšanu cilvēkiem, kas karojuši teroristu rindās, būtu jāapspriež partijā, un ja lēmums būtu pozitīvs, tā rosinātu Saeimas Juridisko komisiju lemt par attiecīgiem grozījumiem likumos. “Ekstrēmistu došanās karot uz karstajiem punktiem teroristu rindās ir jauna lieta ES, tādēļ šeit nepieciešams kopīgs ES risinājums,” sprieda E. Šnore. Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins norāda, ka varētu sākt diskusiju par pilsonības atņemšanu cilvēkiem, kas karojuši teroristu rindās. “Viņi karo svešā militārajā formējumā par Latvijas aizsardzībai neatbilstošām interesēm. Saikne ar Latvijas valsti un vērtībām šiem cilvēkiem ir vāja, un ar saviem darbiem viņi to parāda.”
