Sēņu vietā atrod beigtu mežacūku 1
Ogotājiem vai sēņotājiem Āfrikas cūku mēra (ĀCM) infekcija šoruden mežā var sagādāt nepatīkamus pārsteigumus, ja iecienītajās ogu vai sēņu vietās gadās uziet beigtu mežacūku. Kā pareizi rīkoties šādā gadījumā? Bet mednieki jautā pēc padoma, ja nomedīta mežacūka gan sērgas skartajos, gan pārējos Latvijas novados.
Atbildes palīdzēja sagatavot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta vecākais eksperts Mārtiņš Seržants.
Ko darīt, ja mežā atrasta beigta mežacūka?
Par atradumu nekavējoties jāziņo PVD attiecīgajai teritoriālajai struktūrvienībai, kurā tas konstatēts. PVD inspektori, ierodoties notikuma vietā, noņems paraugus mežacūkas laboratoriskai pārbaudei un veiks tās iznīcināšanu.
Var zvanīt arī Valsts meža dienestam vai pašvaldības policijai, jo pašvaldībām jānodrošina klaiņojošo dzīvnieku izķeršana un dzīvnieku līķu savākšana savā administratīvajā teritorijā. Svarīgi norādīt precīzu mežacūkas atrašanas vietu, dzīvnieku nevajadzētu aiztikt vai pārvietot.
Kam lai ziņo gadījumā, ja mežacūka uzieta, piemēram, vēlu vakarā vai agri no rīta?
Ja sērgas skartajos novados mežacūka atrasta ārpus PVD oficiālā darba laika, jāzvana PVD pa tālruni 67027402 un automātiskajā atbildētājā jāsniedz informācija par atradēju (vārds, uzvārds, tālruņa numurs) un konkrēto vietu, kur dzīvnieks atrasts. PVD darbinieki nākamajā darba dienā ar zvanītāju sazināsies un gādās par mežacūkas savākšanu.
Kā medniekiem rīkoties ar nomedītā dzīvnieka iekšām: vieni saka – jāaprok, citi – jādedzina. Cik dziļi jāaprok?
Mednieki var izvēlēties vienu no šiem variantiem. Medību blakusprodukti – ādas un iekšējie orgāni – var saturēt dažādu slimību ierosinātājus (Āfrikas cūku mēri, klasisko cūku mēri, trihinelozi u. c.) un veicināt slimību izplatīšanos. ĀCM dzīvnieku līķos, tostarp iekšējos orgānos, izdzīvo vairākus mēnešus, tāpēc tos nedrīkst atstāt mežā. Blakusprodukti jāsadedzina vai jāaprok tik dziļi (1 – 1,5 metra dziļumā), lai dzīvnieki tos nespētu izrakt.
Cik ātri nomedīta mežacūka jānogādā PVD rīcībā?
Medniekiem, kuri nevar vai nevēlas paturēt nomedīto mežacūku, tā jānodod speciāli ierīkotos konteineros, par nodoto dzīvnieku saņemot kompensāciju. Nomedītās mežacūkas nodošanas laiks jāsaskaņo ar reģionālo PVD struktūrvienību.
Nomedītās mežacūkas un to blakusproduktus ir iespēja nodot: Daugavpils novada Ambeļu pagastā, Biķernieku pagastā, Demenes pagastā, Dubnas pagastā, Laucesas pagastā, Maļinovas pagastā, Naujenes pagastā, Salienas pagastā, Skrudalienas pagastā, Tabores pagastā, Vecsalienas pagastā un Višķu pagastā, Aglonas novadā, Krāslavas novadā, Dagdas novadā, Zilupes novadā, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, Mākoņkalna pagastā un Pušas pagastā, Ludzas novada Brigu pagastā, Isnaudas pagastā, Istras pagastā, Nirzas pagastā, Nukšu pagastā, Pildas pagastā un Rundēnu pagastā, Ciblas novadā, Rūjienas novadā, Naukšēnu novadā, Valkas novadā, Burtnieku novadā, Beverīnas novadā, Strenču novadā. Pārējā Latvijas teritorijā PVD mežacūkas nepieņem.
Kā un cik ātri var saņemt maksu par atrastu vai nomedītu mežacūku?
Maksa par nomedītu mežacūku iepriekšējā atbildē minētajās teritorijās tiek izmaksāta līdz nākamā mēneša beigām. Piemēram, par jūlijā nomedītu mežacūku maksa tiks izmaksāta līdz augusta beigām.
Vai no šīs maksas saņēmējam tiek atrēķināts kāds nodoklis?
Maksa par nomedīto mežacūku netiek aplikta ar nodokli.
No kādas naudas tiek maksāts par atrastām vai nomedītām mežacūkām?
Izdevumi par nomedītajām mežacūkām tiek segti no apakšprogrammas 70.06.00. “Dzīvnieku lipīgo slimību profilakses un apkarošanas pasākumi, pēc kuru īstenošanas ieguldītie līdzekļi no ES līdz 75% apmērā tiek atgriezti valsts budžetā”.
Ja mednieks vēlas paturēt nomedīto mežacūku, kas viņam jādara?
Mežacūkām, kas nomedītas ĀCM karantīnas inficētajās un kritiskajās teritorijās, obligāti jāveic laboratoriskie izmeklējumi. Pārējā Latvijas teritorijā, tostarp karantīnas riska un ārkārtas teritorijā, veic tā saucamo pasīvo uzraudzību – izmeklē visas atrastās beigtās vai nomedītās mežacūkas ar slimības klīniskajām pazīmēm.
Laboratorijas izmeklējumiem nepieciešams 100 mnesarecējušu asiņu paraugs un orgāni – mandeles, daļa no liesas un nieres, kā arī apzarņa limfmezgli. Vizuālā informācija PVD mājaslapā drukājamā un videoformātā: https://www.youtube.com/user/PVDfilmas/videos.
Par paraugu pieņemšanas laiku medniekiem jāsazinās ar PVD teritoriālo struktūrvienību.
ĀCM izmeklējumus veic zinātniskā institūta “BIOR” laboratorijā Rīgā, rezultātu saņemšanai jārēķinās ar četrām dienām, ieskaitot transportēšanu un izmeklējumu. ĀCM analīzes sedz no valsts budžeta līdzekļiem.
Vai, zvanot uz PVD “karsto telefonu”, var iegūt atbildes arī par mežacūku medīšanu?
Pa ĀCM “karsto telefonu” var saņemt informāciju par ierobežojumiem un to teritorijām gan medniekiem, gan mājas cūku turētājiem, biodrošības un medību higiēnas pasākumiem, kā arī vispārīgu informāciju par ĀCM un tā profilaksi.
Par mežacūku medībām, nomedīto dzīvnieku skaitu medniekiem jāvēršas VMD.
Kur atrast izsmeļošāko informāciju par ĀCM?
PVD mājaslapā sadaļā medniekiem par ĀCM: http://www.pvd.gov.lv/lat/kreis_izvlne/veterinr_uzraudzba/dzivnieku_infekcijas_slimibu_u/acm_aktualitates/afrikas_cuku_meris__aktuala_in . Tajā regulāri tiek atjaunota aktuālākā informācija.
Tāpat PVD mājaslapas sadaļā medniekiem atrodams informatīvs materiāls latviešu un krievu valodā “Medniekiem. Kas jāzina par Āfrikas cūku mēri un klasisko cūku mēri”.
“You Tube” kanālā PVD izvietojis īsfilmu latviešu un krievu valodā “Medniek, nepieļauj Āfrikas cūku mēra izplatību Latvijā” par svarīgāko, kas jāzina par ĀCM, piemēram, medību higiēnu un to, kā mežacūkai jānoņem paraugi laboratoriskai izmeklēšanai.
Par aktuālāko saistībā ar ĀCM regulāri tiek informētas arī mednieku organizācijas, pašvaldības un mediji.
Materiāls tapis ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
