“Trīs cilvēki vienā dienā var savākt pāris siļķu mucu sēņu.” Sēņu pārbagātība pirms 90 gadiem 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” vēstīja: “Sēņotāji neatceras tik bagātīgu sēņu ražu, kāda ir šoruden. Simtiem cilvēku plūst katru rītu no Rīgas uz mežiem. Ļoti daudz bērzlapu un cūceņu, bet sevišķi elksneņu, kuras var “ar kruķi grūst”.
Sēņotāji no Rīgas dodas uz mežu arī braukšus, līdzņemdami katlus. Sēņu bagātā mežā tie apmetas, sakur uguni un uzliek katlu ar ūdeni vārīt. Kamēr ūdens uzvārās, sēņu kurvji pilni un tās sāk sutināt.
Nosutinātas sēnes turpat mežā saber maisos. Trīs cilvēki vienā dienā var savākt pāris siļķu mucu sēņu, par kurām, bļodiņās pārdodot, ieņem 50–60 latus.”
Daugavmalas tirgū Rīgā tajā laikā vārītās un toveros “placinātās” sēnes tirgoja par 0,75–1,25 latiem kilogramā.
Vai esat kaislīgs sēņotājs?
Baraviku cena gan bija ap divas reizes lielāka. Ap šo laiku no visiem Latvijas novadiem ziņoja, ka lietainās vasaras beigas gādājušas, lai no mežiem “neviens nepārnāk mājās tukšā”.
Sēņu pārbagātību un dažādību mežos togad izmantoja arī mikologi – sēņu pētnieki, kas Rīgā, Doma muzeja telpās septembra vidū sarīkoja plašu sēņu izstādi, kāda nebija rīkota trīs gadus.
Pavisam cita aina tajā laikā bija vērojama ar ogām – to bija maz. Ogotāji sūdzējās, ka brūklenes padevušās sīkas un rūgtas. Līdzīgi sliktas atsauksmes bija par dzērveņu ražu.
