Nekāda “mīkstā” breksita, visticamāk, nebūs. Sēņu fermas bankrotē, to vietā – bankas 5
Kopš vēsturiskā referenduma, pēc kura kļuva skaidrs, ka Lielbritānija aizies no Eiropas Savienības (ES), ir pagājuši septiņi mēneši. Vārds “brexit” ir iekļuvis Oksfordas angļu valodas vārdnīcā, Eiropa sapratusi, ka nekas vairs nebūs tāpat kā agrāk, bet Īrija sāk izjust breksita sekas. Pirmie smagā situācijā nonākuši šampinjonu audzētāji, kuri uz Lielbritāniju un Ziemeļīriju eksportē 80% no izaudzētā. Mārciņas vērtības krišanās dēļ sēņu bizness kļūst arvien neizdevīgāks, un šobrīd darbību ir pārtraukušas jau vismaz piecas no Īrijas 60 sēņu fermām. Nākamie, visticamāk, būs vistas gaļas un Čederas siera ražotāji, kuriem Lielbritānija ir nozīmīgs eksporta tirgus.
Britu bankas gatavojas pārcelties
No britu premjeres Terēzas Mejas izteikumiem ir nojaušams, ka nekāda “mīkstā” breksita, visticamāk, nebūs, līdz ar to arvien vairāk pieaug Īrijas bažas attiecībā uz robežas jautājumu un kopējo ceļošanas zonu. Neskaidrības joprojām valda ekonomisko attiecību jautājumos, taču vienā no jomām – starptautisko finanšu pakalpojumu nozarē – Īrija cer no breksita gūt labumu.
Šā gada sākumā Īrijas Centrālā banka ziņoja, ka vismaz simt nopietni Londonas finanšu uzņēmumi ir izrādījuši interesi par iespējamo pārcelšanos uz Dublinu. Tomēr ir skaidrs, ka Īrijas galvaspilsētai šajā ziņā nāksies konkurēt ar virkni Eiropas pilsētu, kas cer uz to pašu, – Amsterdamu, Varšavu, Parīzi, Frankfurti u. c.
Finanšu ministrs Maikls Nūnans optimistiski paziņoja, ka Īrija, galvenokārt Dublina, pēc breksita “saņems savu daļu” no uzņēmumiem, kas pametīs Londonu. Ministrs sacīja: “Nav nekādu šaubu, ka daudzi ļoti nopietni finanšu pakalpojumu uzņēmumi nolems pārcelties uz Dublinu. Tas ir atkarīgs no breksita sarunu virzības. Bet es nedomāju, ka viņi gaidīs līdz sarunu beigām.”
Tiek lēsts, ka tā dēvētais “cietais” breksits Lielbritānijas finanšu pakalpojumu nozarei izmaksās apmēram 38 miljardus mārciņu, bet rindā uz likvidēšanu būs līdz 75 000 darba vietu. Valsts kases zaudējumi no negūtajiem nodokļiem būs vismaz 10 miljardi mārciņu.
Londonas finanšu uzņēmumi ar bažām gaida lēmumu par to, vai Lielbritānijai tiks saglabāta pieeja ES tirgum, un jau tagad meklē iespējamos situācijas risinājuma variantus. Kā viena no iespējām tiek aplūkota pārcelšanās uz kaimiņu salu Īriju.
Ar atplestām rokām
Īrijas Centrālās bankas politikas un riska direktors Gerijs Kross ir apstiprinājis, ka bankā ir izveidota speciāla nodaļa, kas strādā, lai palīdzētu uzņēmumiem par biznesa pārcelšanu uz Īriju domāt konstruktīvi un izvēlēties praktisku pieeju, lai saņemtu biznesa modeļu apstiprināšanu un autorizēšanu. Banka, kas pilda regulatora un uzraudzības funkcijas finanšu pakalpojumu nozarē Īrijā, ir noraidījusi izskanējušos apgalvojumus, ka normatīvo ierobežojumu dēļ varētu atturēt uzņēmumu pārcelšanos no Londonas uz Dublinu. Tomēr tā ir skaidri noteikusi, ka neakceptēs uzņēmumus, kas vēlas veikt nelielas operācijas Īrijā tikai tāpēc, lai iegūtu piekļuvi ES tirgum.
Finanšu nozares speciālistu vidū iespēja, ka uzņēmumi no Londonas plūdīs uz Dublinu, tiek vērtēta neviennozīmīgi. Optimistiskākie uzskata, ka Īrijai ir vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Kā viena no unikālām priekšrocībām tiek minēts fakts, ka pēc breksita tā paliks vienīgā angļu valodā runājoša valsts ES, kurā ir tāda pati juridiskā sistēma kā Apvienotajā Karalistē.
