Sensācija uz Veneras. Atrasti pierādījumi dzīvības eksistencei uz šīs planētas? 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV Nacionālās aeronautikas pārvaldes (NASA) administrācijas vadītājs Džims Braidentains paziņojis, ka kosmosa pētniecības speciālistiem vajadzētu koncentrēt spēkus Veneras izpētei.
Paziņojums sniegts, reaģējot uz šonedēļ žurnālā “Nature Astronomy” publicēto par ASV un Lielbritānijas zinātnieku kopējo atklājumu, konstatējot Veneras atmosfēras spektrālajā analīzē fosfīnu – amonjakam līdzīgu, bezkrāsainu gāzi, kas ir fosfora un ūdeņraža savienojums.
Fosfīns ir anaerobo (bezskābekļa vidē) notiekošo procesu blakusprodukts.
Uz Zemes šī gāze sastopama reti un dabiskā ceļā rodas vulkānu izvirdumu un zibens izlādes laikā, taču ļoti mazos apjomos.
Veneras ogļskābās gāzes un sēra savienojumu dominētajā atmosfērā fosfīna ir krietni vairāk.
ASV Masačūsetsas Tehnoloģiskās universitātes un Lielbritānijas Kārdifas universitātes pētnieki, izskatot dažādas versijas, pēc vairāku gadu darba nākuši pie slēdziena, ka šķietami fantastiskākais izskaidrojums šādai parādībai uz Veneras izrādījies visreālākais – minētajai gāzei ir bioloģiska izcelsme.
Tas nozīmē, ka tā sauktās “elles planētas” mākoņos 50–60 km augstumā, ļoti iespējams, dzīvo mikroorganismi, kuru darbības sekas ir fosfīns.
Vidējā temperatūra uz Saulei tuvās Veneras ir 460 grādu, bet atmosfēras spiediens – 100 atmosfēras. Braidentains fosfīna atklāšanu uz Veneras jau nosaucis par iespējams pirmo nozīmīgāko soli ārpuszemes dzīvības pazīmju meklējumos.
Zinātnieki gan norāda, ka ir runa tikai par ļoti iespējamu versiju, taču ne pierādījumu dzīvības eksistencei uz Saules sistēmas viskarstākās planētas.
