Izpētīti populārākie uzvārdi un mājvārdi Latvijā 2
Latvijas simtgade rosinājusi Latvijas Valodas aģentūras izdotā populārzinātnisko rakstu krājuma “Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” 14. laidienā iekļaut nodaļu “Leksika: vārdu simti”, kurā ietverti pētījumi par simt izplatītākajiem vietvārdiem, lietvārdiem, personvārdiem un uzvārdiem.
Raksta “Simt izplatītākie vietvārdi Latvijā” autore Mg. geogr., Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) Kartogrāfijas departamenta Toponīmikas laboratorijas vadītāja Vita Strautniece simt populārākos vietvārdus noskaidrojusi, analizējot mūsdienīgus elektroniskos vietvārdu krājumus. Tie ir – LĢIA publisko Vietvārdu datubāze un Valsts zemes dienesta Adrešu reģistra informācijas sistēma. 100 biežāk sastopamo sarakstā iekļuva tikai mājvārdi, jo to ir daudz vairāk nekā pārējo vietvārdu, norāda autore.
Populāri un unikāli
Viņa izveidojusi arī sarakstu ar desmit populārākajiem citu vietu nosaukumiem. Tie ir Pilskalns (attiecas uz 49 objektiem – kā pilskalna, arī kalna (paugura) vai ciema nosaukums), Augstais kalns (44), Melnezers (33), Lielais purvs (29), Melnupīte (23), Vecie kapi (25), Ozolkalns (24), Jāņkalns (21), Lielā sala (21), Lapsu kalns (20).
Par 100 populārāko vietvārdu sarakstā iekļuvušajiem V. Strautniece raksta, ka “tie visi ir latviski, ar skaidru etimoloģiju, vienkārši. Apmēram vienu trešdaļu veido vārdi, kas apzīmē dažādus ainavas elementus (Ozolkalni, Kraujas, Noras, Dzelmes u. c.) vai raksturo novietojumu (piemēram, Ceļmalas, Robežnieki)”. Otrā trešdaļā ir plaši pazīstamu kokaugu nosaukumi – Kadiķi, Kļaviņas, Ābelītes u. c.
V. Strautniece vēsta, ka daudz mazāk pārstāvēti savvaļas putnu, pazīstamu augu, nodarbošanās veidu, pasaku tēlu, debespušu, dabas parādību u. c. nosaukumi.
Populārāko mājvārdu simtnieka pirmajā desmitniekā ir: Ceriņi (445 mājvārdi), Liepas, Dzintari, Ozoli, Strautiņi, Kalniņi, Ozoliņi, Kļavas, Avotiņi, Bērziņi.
Simtnieku noslēdz Rubeņi (165 mājvārdi). Autore uzskata, ka būtu jāuzskaita arī mājvārdi, kas ir tikai pa vienam, diviem, trim visā valstī: “Uzdrošinos apgalvot, ka Latvijas unikālie mājvārdi ir unikāli ne vien Latvijas, bet arī visas Eiropas un pasaules mērogā. Nu nav nekur citur pasaulē Sēņraugu, Gaisplīsu, Linurumpju, Bištēviņu un Ozolkroņu!”
No kokiem, putniem, dārgmetāla
“Ir likumsakarīgi, ka no 100 populārākajiem uzvārdiem visizplatītākie ir floras semantikas uzvārdi,” stāsta raksta “100 populārākie latviešu uzvārdi: no Bērziņa līdz Kronbergam” autore Dr. habil.philol., LU latviešu valodas institūta direktore Ilga Jansone. “Visbiežāk par uzvārdiem izvēlēti koku nosaukumi, turklāt gan pamatformā, gan deminutīva formā.”
Salīdzinot izplatītāko mājvārdu un personvārdu pirmo desmitnieku, atrodam sakritības – Bērziņi ir 10. populārākais mājvārds, savukārt Bērziņa un Bērziņš ir pirmajā vietā latviešu uzvārdu sarakstā – tas ir 7712 sievietēm un 7272 vīriešiem, kopā – 14 984 personām.
Seko Kalniņa un Kalniņš (12 221 persona), Ozoliņa, Ozoliņš (11 157), Jansona, Jansone, Jansons (8352), Ozola, Ozols (8228), Liepiņa, Liepiņš (7484), Krūmiņa, Krūmiņš (7358), Balode, Balodis (6300), Eglīte, Eglītis (5701), Zariņa, Zariņš (5385).
Simtniekā ir iekļuvuši arī tādi floras semantikas uzvārdi kā Vītols, Kļaviņš, Kārkliņš, Liepa, Lazdiņš, Priede, Vīksna, Lagzdiņš, Paeglis, Alksnis, Priedītis, Osis, Vītoliņš.
Ir mums uzvārdi – augļu koku nosaukumi – Ķirsis, Bumbiere, taču no tādiem simtniekā ir tikai Ābele, Ābelis (67. vietā, šis uzvārds ir 1772 personām).
I. Jansone raksta, ka otra populārākā uzvārdu grupa ir saistīta ar dzīvnieku nosaukumiem, lielāko apakšgrupu veido putnu nosaukumi. Populārāko vidū ir Balodis, Vanags, Cīrulis, Gulbis, Strazdiņš, Strods (tā sauc strazdu Latgalē), Dzenis, Mednis, Putniņš, Gailis, Gailītis un Rubenis. Meža dzīvnieku motivēto uzvārdu apakšgrupā atrodam Lāci (20. vietā, 3737 personas), 21. vietā – Briedi, 46. – Lūsi, 63. – Zaķi, 69. – Ūdri, 88. – Caunu, 92. – Vilcānu.
No puķu vārdiem simtniekā lepojas tikai Roze (95. vietā, 1530 personas), no dārgmetālu nosaukumiem – tikai Zeltiņa, Zeltiņš (99. vieta, 1515 personas).
“Vācu cilmes varētu būt 21 uzvārds no 100 populārākajiem,” secinājusi I. Jansone. To vidū ir Blūms (vācu v. Blume – puķe), Bergs (vācu. v. Berg – kalns), kā arī salikteņi Grīnbergs, Šteinbergs, Rozenbergs, Kronbergs (burtiskā tulkojumā – kroņa kalns). Tāpat daļai uzvārdu pamatā vāciski amatu nosaukumi – Šmits (Schmied – kalējs; vācu uzvārds ir Schmidt), Millers (Muller – melderis).
Uzvārdu saraksta 19. vietā ir Ivanova, Ivanovs (3944 personas). Tas ir ļoti populārs Latgales krievu uzvārds. I. Jansone norāda, ka tas radies no krievu personvārda Ivans, kas Rīgā fiksēts jau 1287. gadā, un ka visdrīzāk uzvārds ir pārņemts no krievu valodas.
Aiz simtnieka saraksta autore devusi vēl 76 citus populārus uzvārdus, 176. vietā ir Ansone, Ansons, un šis ir pēdējais uzvārds, kura nesēju skaits pārsniedz tūkstoti. Valodnieces dotā statistika: “Tikai trim uzvārdiem ir vairāk nekā 10 000 nesēju, un tikai desmit uzvārdiem ir vairāk nekā 5000 nesēju. Var piebilst, ka vēl tikai 76 uzvārdiem to nesēju skaits pārsniedz 1000.”
I. Jansone pamatojusi, ka 100 populārākie uzvārdi norāda gan uz uzvārdu došanas pamattendencēm, gan uz latviešu valodas kontaktiem ar citām valodām.
Ietekmē tradīcijas un mode
Dr. philol., LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece, Helsinku universitātes asociētā profesore Laimute Balode, rakstot par 100 izplatītākajiem latviešu sieviešu un vīriešu uzvārdiem, izmantojusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvades apkopotos datus par izplatītākajiem latviešu, kā arī visu Latvijas pilsoņu vārdiem.
Viņa dod arī sarakstu ar 100 populārākajiem 2017. gadā jaundzimušo vārdiem.
Un tā redzams, ka vārds Jānis ir 48 917 latviešu tautības vīriešiem, bet Latvijas pilsoņu vidū pavisam ir 50 830 Jāņi. Taču 2017. gadā vecāki dēliem visvairāk likuši vārdu Roberts (206 zēniem), seko Gustavs, Olivers, Kārlis, Markuss, Emīls, Ralfs, Ernests, Jēkabs un Daniels, bet Jānis – tikai 11. vietā (dots 129 zēniem).
L. Balode norāda, ka dažādi autori par vārda Jānis izcelsmi ir izteikuši vairākas hipotēzes. Vārdu viņi saistījuši gan ar latviešu jāt, gan senidiešu yāna (iešana, tātad semantiski – nācējs, gājējs), gan ar bībelisko Jōhānān, arī Jehōhānān (senebreju valodā “Dievs ir žēlīgs/”Jahve ir apžēlojies”), gan ar romiešu mitoloģisko divsejaino dievu Janusu.
Autore skaidro, ka vairums sieviešu un vīriešu 100 populārāko vārdu ir citvalodu cilmes personvārdi. Marta, Toms un Tomass – aramiešu; Anna, Ilze, Elza, Daniels, Jēkabs, Matīss un vēl daži citi – senebreju; no sengrieķiem nāk, piemēram, Elīna, Liene, Andris, Andrejs; latīņu vārdi ir, piemēram, Kristīne, Laura, Lauris, Viktors, Antons, Adrians. Tāpat vārdus esam ieguvuši no ģermāņiem (senvāciem), frančiem, angļiem, skandināviem, somugriem, lietuviešiem, krieviem.
Iepazīties ar izplatītākajiem vārdiem ir interesanti, arī, piemēram, tādēļ, ka viesībās tas var kļūt par saistošu sarunu tematu.
Nesen, ejot ciemos, paskatījos vārdu sarakstā un uzzināju, ka saimnieces Intas vārds ir starp latviešu sieviešu izplatītākajiem vārdiem – 19. vietā; un arī viņas viešņu vārdi ietilpst simtniekā: Ligita – 58. vietā, Laila – 91. vietā, Dace – 7. vietā. Taču 2017. gada jaundzimušo meiteņu simtniekā vairs nav sastopams neviens no šiem vārdiem. Un arī Kristīne, kas ir izplatītāko sieviešu vārdu 1. vietā (13 029 vārda nesējas), 2017. gadā likts tikai 24 atvasītēm, un togad popularitātes ziņā atrodams 79. vietā. Tajā gadā līdere ir Emīlija (vārds dots 237 meitiņām).
“Personvārdu, it īpaši priekšvārdu izvēles tendences un to salīdzinājums simt gadu posmā liecina par sabiedrības struktūru, tradīcijām, reliģiju, izglītību, sociālo intuīciju, gaumi un pat modi, kas visos laikos ir ietekmējusi jaundzimušo vārdus,” šis Laimutes Balodes secinājums var rosināt ikvienu no mums padomāt arī par savas dzimtas tradīcijām vārdu došanā.
KĀDUS VĀRDUS DODAM
* Kopumā latviešu sievietēm izplatītāko vārdu saraksta augšgalā ir Kristīne, Inese, Ilze, Inga, Līga, Anna, Dace, Anita, Ieva un Laura.
* Taču Latvijas pilsoņu vidū 10 populārākie sieviešu vārdi: Anna, Jeļena, Tatjana, Kristīne, Olga, Inese, Svetlana, Inga, Ilze, Marija.
