Iepriekšējā gada apjomā 1
SIA “Spilva”, kas ir viens no vadošajiem augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā, iepirkumu nodaļas vadītāja Anda Stepanoviča atbild, ka no meža sēnēm iepērk baravikas. “Tās izmantojam divu produktu pagatavošanai – “Baraviku majonēzei” un “Premium tomātu mērcei ar baravikām un sarkanvīna etiķi”. Šiem ražojumiem nepieciešamais apjoms ir 300 kg kaltētu baraviku, ko šogad arī paredzēts iepirkt. Šādu pašu apjomu iepirkām arī pirms gada. Pagaidām vēl šā gada plānotais iepirkums nav veikts. Kaltēto baraviku cena ir palikusi pagājušā gada līmenī, lai gan ir laba baraviku raža. Cena nedaudz samazinājusies tās klases baravikām, kuras izmanto restorāni, bet cena mums nepieciešamās kvalitātes baravikām nav mainījusies,” skaidro “Spilvas” iepircēja. Cenu neizpauž.
Arī Bauskas novada SIA “Kronis” valdes loceklis Aivars Svarenieks apgalvo, ka šā gada bagātīgā sēņu raža nemaina uzņēmuma ražojumu apjomus, ražošana notiekot kā parasti katru gadu. “Šogad zupai “Sēņu soļanka”, ko pildām burciņās, izmantojam Latvijā iepirktās rudens sēnes, ja to nebūtu, izmantotu šampinjonus. Un tā visa atšķirība,” piebilst uzņēmuma vadītājs. Viņš sēnes no pastāvīgā sadarbības partnera uzpircēja iepērkot jau vārītas. Aivars Svarenieks uzskata, ka sēņu pārstrādes bizness Latvijā neizvēršas tāpēc, ka sēņu gadi iepriekš ir neuzminami, ka sēņu pārstrādei ir sezonāls raksturs (“iekrīt reizē ar gurķu pārstrādi, un ko tad!?”) un ka latviešu tradīcijās ir pašiem sev ziemai gatavot, bet veikalā marinētas sēnes pērk retumis. “Tāpēc uzpircēji orientējas uz gailenēm, kuras saldētas eksportē uz citām valstīm restorānu ķēdēm vai pārdošanai veikalos mazās partijās,” viņš secinājis.
