Senlaiku recepte! Kā mājas apstākļos pagatavot iecienītās konfektes Gotiņa? 11
Pirms vairāk nekā 60 gadiem lieliem un maziem labi pazīstamās konfektes sāka ražot Skrīveros, vēlāk – arī citviet. “Šā našķa pirmsākumi meklējami vēl senākā pagātnē – pagājušā gadsimta divdesmitajos trīsdesmitajos gados, kad mammas, lai palutinātu bērnus ar kādu kārumu, no piena un cukurbiešu melisas, to karsējot, gatavoja saldu masu, kas pēc garšas bija līdzīga mūsdienu Gotiņai, bet pēc konsistences daudz mīkstāka nekā konfektes, tāpēc ēdama ar karoti,” stāsta Skrīveru pārtikas kombināta saimniece Baiba Lūse.
Vaicāta, kāds ir Gotiņas pagatavošanas jeb vārīšanas process, speciāliste nav gatava to atklāt. “Ļoti daudz speciālistu gadiem ir strādājuši pie vissīkākajām niansēm, izstrādājot šo receptūru. Lai Gotiņa izdotos, svarīga ir gan temperatūru maiņa katlā, gan tas, kurā brīdī tiek pievienota katra sastāvdaļa. Tas viss veido gan Gotiņas krāsu, gan konsistenci,” skaidro Baiba Lūse. “Mājas apstākļos diez vai izdosies izvārīt tādu konfekti Gotiņa, kāda tā ir iegādājama veikalā. Šie mēģinājumi drīzāk rezultēsies ar našķi, kas ēdams ar karotīti.”
Kādā senā pavārgrāmatā ir izklāstīta šā našķa recepte.
Lai pagatavotu daudzu tik iecienītās konfektes, vajadzēs 1 glāzi piena vai saldā krējuma, 1 glāzi cukura, 1 ēdamkaroti sviesta un vaniļas ekstraktu.
Saldo krējumu ielej katliņā, pievieno cukuru un vaniļas ekstraktu un maisot karsē, līdz masa sabiezē un kļūst gaiši brūna. Jo ilgāk masu karsē, jo biezāka tā kļūst. Tad liela izmēra šķīvi noziež ar sviestu, uz tā izlej iegūto masu aptuveni 1 cm biezumā. Kad atdzisusi, sagriež gabaliņos un saveļ konfektītes. Masu arī var pildīt silikona formiņās vai, kamēr mīksta, no tās veidot bumbiņas, kuras apviļā sasmalcinātos riekstos.
Lai našķis būtu garšīgāks, masai var pievienot riekstus, žāvētus augļus, rozīnes, sezama vai saulespuķu sēkliņas.
