Sēnītes sievietes dārziņā 0
Šķiet, katra sieviete kaut reizi piedzīvojusi diskomfortu, ko izraisa piena vai rauga sēnītes savairošanās dzimumceļos. Kāpēc tā notiek un kā no kaitniecēm atbrīvoties?
Dakterīt, lūdzu, izdariet tā, lai tā sēnīte vairs nekad neatkārtotos, – šādu lūgumu ginekoloģei Mārai Zumentei nācies dzirdēt ne reizi vien. Diemžēl tas nav tik vienkārši, jo piena un rauga sēnītes ir daļa no maksts dabiskās mikrofloras.
Taču piena sēnītes savairošanās ir visbiežākais sūdzību iemesls, sievietei ierodoties pie ginekologa. Tā izraisa niezi, dažkārt dedzināšanas un sausuma sajūtu, apsārtumu makstī un starpenē, kā arī pastiprinātus baltus, biezpienam līdzīgus izdalījumus, nereti ar nepatīkamu smaku. Sēnītes dēļ parasti jūtams diskomforts vai sāpes urinēšanas un dzimumakta laikā. Daža ar šo kaiti mokās gadiem – it kā izdodas izārstēt, bet pēc laika nepatīkamie sim- ptomi klāt atkal.
Veselai sievietei aptuveni 90 procentus no dzimumceļu ekosistēmas veido laktobaktērijas, kuras pamatoti dēvē par maksts sargiem. Izdalot pienskābi, tās uztur normālu – 4 līdz 4,5 – pH līmeni un neļauj savairoties sliktajiem mikroorganismiem. Maksts ir atvērta vide, tādēļ tajā iekļūst un dzīvo arī piena un rauga sēnītes, streptokoki, zarnu nūjiņas, stafilokoki un citas sīkbūtnes. Normālos apstākļos laktobaktērijas spēj nodrošināt, lai nevēlamo viesu nesavairotos pārāk daudz un tie nespētu izraisīt iekaisumu. Tas izveidojas, ja kāda iemesla dēļ organisma aizsargspējas ir vājinājušās un pienskābās baktērijas nejaudā tikt galā ar saviem pienākumiem. Tāpat kā reizēm saaukstējamies, piedzīvojam sēnītes savairošanos. To iespējams apkarot ar dažādiem medikamentiem un dabiskiem līdzekļiem, taču, lai slimība neatkārtotos, jānoskaidro un jānovērš cēlonis, skaidro daktere Zumente.
Kādēļ labās baktērijas nespēj pretoties?
Piena sēnītes savairošanos bieži vien izraisa antibiotiku lietošana, ārstējot angīnu, plaušu karsoni vai kādu citu kaiti. Medikaments iznīcina ne tikai slimības izraisītājus, bet arī organisma dabisko mikrofloru, tostarp laktobaktērijas. Lai maksts ekosistēma spētu atjaunoties un veikt savas funkcijas, nepieciešams zināms laiks. Tikmēr makstī bieži vien attīstās piena sēnīte. Kā parazīts tā spēj savairoties ātrāk nekā pienskābās baktērijas.
Laktobaktēriju aktivitāte ir cieši saistīta ar organisma vispārējo stāvokli. Pēc ilgstošas slimošanas, stresa vai pārslodzes jūtamies gurdeni un trūkst enerģijas, jo organisms ir iztērējis lielāko daļu minerālvielu un vitamīnu rezervju. Arī maksts sargiem ir par maz barības vielu un spēka cīnīties, tādēļ sēnīte nereti ņem virsroku.
Iemesls var būt infekcijas perēklis citviet organismā, piemēram, sastrutojis zobs vai iekaisis urīnpūslis. Imūnsistēma teju visus enerģijas resursus tērē šīs infekcijas novēršanai, tādēļ citu zonu aizsardzībai to vairs nepietiek.
Uz drošību, ka sēnītes nesavairosies atkal, pamats cerēt tikai tad, ja noskaidrots un novērsts infekcijas cēlonis.
Cits provokators ir bieža vēdera pūšanās. Tas spiež uz dzimumorgāniem, traucējot apasiņošanu un barības vielu pieplūdi. Pūšanos izraisa uzturs – zirņi, pupas, kāposti, āboli un citi produkti. Lai normalizētu ekosistēmu gan zarnu traktā, gan makstī, vairāk uzturā jālieto skābpiena produktus.
Maksts mikrofloras izmaiņas izraisa seksuāli transmisīvas slimības – iekaisušajā gļotādā nereti ieperinās arī piena sēnīte.
Sliktie mikroorganismi visvieglāk iedzīvojas jau bojātā gļotādā. Piena sēnīte bieži nomoka sievietes, kurām ir čūla jeb nedzīstošs jēlums uz dzemdes kakliņa. Kamēr to nesadziedē, izmantojot medikamentus, piesaldēšanu vai piededzināšanu, mēģinājumi uzveikt sēnīti līdzinās cīņai ar vējdzirnavām.
Ja mīlējas ļoti bieži un vētraini, maksts maigajā gļotādā var izveidoties mikroplaisiņas un pat virspusēji nobrāzumi, kas sēnītei kalpo kā ieejas vārti. Tādas pašas sekas var būt, ja priekšspēle ir pārāk īsa un slīdviela nepagūst izdalīties, kā arī izmantojot intīmās rotaļlietas – vibratoru, locekļa uzmavu un prezervatīvus ar ūsiņām vai pumpiņām, kas var sakairināt vai savainot jutīgo gļotādu.
Dažkārt piena sēnītes uzliesmojuma cēlonis ir pārmērīga helikobaktērijas savairošanās gremošanas traktā. Šī sīkbūtne var izraisīt kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas iekaisumu, čūlu un ilgstošā laikposmā pat vēzi. Reizēm pirmais un kādu laiku vienīgais simptoms ir periodiska piena sēnītes uznāciena atkārtošanās, jo, cīnoties pret helikobaktēriju, organisms ir novājināts. Šo mikroorganismu iespējams iznīcināt, izmantojot spēcīgas antibiotikas, bet arī tās var būt iemesls sēnīšu infekcijai.
Piena sēnīte nereti piemeklē diabēta slimnieces, ja slimību nekontrolē. Palielinoties cukura līmenim asinīs, tas izdalās arī urīnā. Cukurs ir sēnīšu iecienītākā maltīte, tādēļ veicina to savairošanos.
Šī delikātā problēma daudzām kļūst aktuāla grūtniecības laikā. Vairs nav mēnešreižu, kuru laikā maksts attīrās no nevēlamajiem mikroorganismiem. Gaidot bērniņu, organismam jātiek galā ar divkāršu slodzi, tādēļ imunitāte nereti vājinās. Mainās hormonu līmenis, kas dažai izraisa maksts sausumu. Šādā vidē laktobaktērijas vairs nejūtas labi.
Cēlonis var būt nepiemērots kontracepcijas līdzeklis. Pretapaugļošanās tabletes spēj sašūpot hormonālo līdzsvaru tiktāl, ka izmainās pH līmenis makstī, padarot to par patīkamu vidi piena sēnītei. Šādā gadījumā kopā ar ginekologu ieteicams izvēlēties tabletes ar mazāku hormonu devu. Ne visām sievietēm piemēroti dzimumceļos ievietojami kontracepcijas līdzekļi, piemēram, spirāle un riņķītis, jo tie var kairināt jutīgo gļotādu.
Kad pašas esam provocētājas
Nepatīkamas sajūtas maksts apvidū nereti piedzīvo sievietes, kuras lieto tamponus. Tas nenozīmē, ka no šī ērtā higiēnas līdzekļa jāatsakās. Taču jāievēro vienkāršs nosacījums – tampons jānomaina ne vēlāk kā pēc trīs stundām, citādi menstruālās asinis kļūst par sēnītēm ideālu barotni un vairošanās vietu. Naktī labāk izmantot higiēnisko paketi, ja vien neesat ar mieru celties ik pēc trīs stundām, lai apmainītu tamponu. Vieglās asiņošanas dienās to nēsāt ilgāk ir īpaši bīstami, jo pustukšais tampons sausina gļotādu, mazinot tās aizsargspējas. Arī higiēnisko paketi jānomaina ne vēlāk kā pēc četrām stundām, taču ar to droši gulēt visu nakti, jo neatrodas ķermeņa iekšpusē.
Daža cenšas no tā izvairīties, pirms peldes ievietojot tamponu. Visbiežāk efekts ir pretējs, jo tampons nevis liedz ūdenim iekļūt makstī, bet piesūcas ar to pilns.
Dabisko ekosistēmu nereti izjauc kairinošas vielas nokļūšana dzimumceļos. Tā var izmainīt normālo pH līmeni un provocēt maigās gļotādas iekaisumu, radot labvēlīgu vidi sēnītes attīstībai. Bieži alerģisku reakciju izraisa smaržvielām bagātināti ikdienas ieliktnīši, paketes, tualetes papīrs vai prezervatīvi. Dabisko mikrofloru var izpostīt arī baktericīdas vielas prezervatīvos vai peldēšanās baseinā, kur ūdens satur hloru vai citas dezinficējošas vielas.
Daža cenšas no tā izvairīties, pirms peldes ievietojot tamponu. Visbiežāk efekts ir pretējs, jo tampons nevis liedz ūdenim iekļūt makstī, bet piesūcas ar to pilns.Vislabākā profilakse – pēc peldes apmazgāties ar intīmhigiēnai piemērotu līdzekli.
Nereti iemesls ir nepareiza vai pārspīlēta mazgāšanās. Dzimumorgānus vēlams katru dienu apmazgāt ar tīru ūdeni. Nav ieteicams lietot parastās ziepes vai dušas želeju, jo tās izmaina dabisko pH līmeni, izveidojot labvēlīgu vidi sēnītes attīstībai. Īpaši slikta izvēle ir antibakteriālās ziepes, kas iznīcina ne tikai nelabvēlīgos mikroorganismus, bet arī maksts sargus.
Intīmhigiēnas līdzekļiem ir makstij atbilstošs pH līmenis, un tie parasti satur no skābpiena produktiem iegūtas laktobaktērijas. Tomēr arī tos nav ieteicams lietot biežāk par divām reizēm nedēļā, citādi maksts ekosistēma pieradīs pie pastāvīgas palīdzības no ārpuses un kļūs slinka. Ja intīmhigiēnas līdzeklis dažas dienas nebūs pieejams, laiskoties pieradušās laktobaktērijas piekāpsies sēnītei.
Daža regulāri uzsmidzina intīmajai vietiņai odekolonu, jo gribas, lai tur būtu rožudārza vai maijpuķīšu aromāts. Daba paredzējusi, ka vesela sieviete smaržo pēc vāji ieskābuša piena. Spirtu saturošs smaržūdens kairina maigo gļotādu un izmaina pH līmeni.
Sēnītei labvēlīgus apstākļus radām, valkājot cieši piegulošas sintētiska auduma bikses, kurās intīmā vietiņa sūt kā pirtī. Mitra āda ir vieglāk ievainojama, tādēļ, apģērbam beržoties gar miesu, veidojas virspusēji nobrāzumi – un atkal top ieejas vārti infekcijai. Sušanu izraisa arī sintētiska materiāla ikdienas ieliktnīši.
Mikrofloras izmaiņu cēlonis reizēm izrādās seksīgās stringa biksītes. Staigājot striķītis rīvējas šurpu turpu, ienesot makstī baktērijas no taisnās zarnas izvadkanāla. Ja bieži nomoka piena sēnīte, šādas biksītes ieteicams uzvilkt vien īsi pirms došanās uz guļamistabu, nevis valkāt ikdienā.
Salīdzinoši reti piena sēnītes pārnēsātājs ir partneris, kuram var nebūt nekādu simptomu. Daļai vīriešu sēnīte izraisa dzimumlocekļa galviņas apsārtumu, niezi un sūrstēšanu pēc dzimum-akta, retāk – biezus, baltus izdalījumus. Ja vainīgais ir vīrietis, sieviete ikreiz pēc tuvības izjūt diskomfortu un drīz parādās pirmās infekcijas pazīmes. Tad jāārstējas arī vīrietim – lietojot speciālu pretsēnīšu ziedi vai tabletes.
Lielākoties gan cēlonis ir izmaiņas sievietes mikroflorā. Ja vīrietim ir pietiekami spēcīga imunitāte, mīlējoties infekcija nepārceļo pie viņa. Turklāt parasti sieviete sēnītes dēļ izvēlas no tuvības atturēties, jo sajūtas nav patīkamas.
Kā atveseļoties
Ja tikko parādījušies pirmie simptomi – nieze, diskomforta sajūta un pastiprināti izdalījumi –, efektīvi palīdz dabiski līdzekļi. Var pasmērēt maksti ar kefīru vai jogurtu (bez aromatizētājiem, krāsvielām un citām sintētiskām piedevām), kas atjauno dabisko maksts mikrofloru, jo satur laktobaktērijas.
Ja negribas ķēpāties, aptiekā nopērkamas pienskābās baktērijas saturošas vaginālās svecītes vai lodītes. Ik vakaru vienu pirms gulētiešanas ievieto makstī. Ir arī iekšķīgi lietojamas kapsulas.
Sēnīti iznīcināt un izskalot no maksts iespējams, apmazgājoties ar sodas ūdeni vai kumelīšu uzlējumu. Šie līdzekļi arī nomierina sakairināto gļotādu un mazina niezi. Lai sēnīte nesavairotos atkal, pāris dienas profilaksei vēlams makstī paziest kefīru vai jogurtu.
Bieži vien kā ātrā palīdzība noder intīmhigiēnas līdzeklis. Tomēr tas nebūs efektīvs, ja pirms tam lietots teju katru dienu un maksts pie preparāta jau pieradusi.
Minētos līdzekļus lieto, līdz sūdzības izzūd. Ja simptomi trīs dienu laikā nemazinās, jāvēršas pēc palīdzības pie ginekologa.
Bieži vien kā ātrā palīdzība noder intīmhigiēnas līdzeklis. Tomēr tas nebūs efektīvs, ja pirms tam lietots teju katru dienu un maksts pie preparāta jau pieradusi.
Kad kaite ielaista, nākas lietot speciālus pretsēnīšu medikamentus – vaginālās svecītes, iekšķīgi lietojamas kapsulas, krēmu vai tabletes. Vairākums no tiem iegādājami pret ārsta recepti. Izņēmums ir atsevišķi preparāti, kas satur klotrimazolu. Šādu līdzekli ieteicams ielikt rokassomiņā, dodoties ceļojumā. Jauna vide, klimats un spilgti iespaidi organismam ir liels stress, kas dažkārt provocē piena sēnītes uzliesmojumu. Gadās, ka tā izbojā medusmēnesi vai atvaļinājumu, jo infekcijas izraisītās nepatīkamās sajūtas traucē ļauties tuvībai.
Lai maksts ekosistēma atkoptos un spētu novērst atkārtotu piena sēnītes uzliesmojumu, ieteicams uzreiz pēc atveseļošanās vismaz piecas dienas lietot profilaktisku laktobaktērijas saturošu līdzekli.
Ja nepatīkamās sūdzības reiz radušās, piemēram, saaukstēšanās ietekmē, nākamreiz laikus jārūpējas par profilaksi. Organismu var stiprināt, lietojot mikroelementu un vitamīnu kompleksu, kā arī laktobaktērijas saturošu līdzekli.
Piena sēnīti ilgstoši neārstējot, izveidojas labvēlīgi apstākļi citas – rauga sēnītes attīstībai. Simptomi ir tādi paši, taču parasti šo mikroorganismu izdodas uzveikt vienīgi ar pretsēnīšu medikamenta palīdzību. Ne kefīrs, ne kumelīšu tēja nelīdz.
Dažkārt organisms pats pamazām tiek galā ar sēnītēm un sakārto maksts ekosistēmu, taču biežāk, neko nedarot, simptomi kļūst aizvien neciešamāki.
