Sēnītes nagos un pēdās: infekcijas ārstēšana prasa laiku un pacietību 13
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tuvojoties vasarai, rodas vēlme slēgtos apavus nomainīt pret sandalēm, iztikt bez zeķēm, bet traucē neglīti nagi un pēdu āda, kurā iemitinājusies sēnīšu infekcija. Atbrīvoties no nelūgtās viešņas palīdzēs dermatologa noteiktais ārstēšanās kurss un pēdu aprūpe pie podologa.
Ārstē mēnešiem ilgi
Visbiežāk nagu sēnītes infekcija (onihomikoze) sākas pirmajā vai piektajā kājas nagā no brīvās malas stūrīša, nags maina krāsu – kļūst bāli dzeltenīgs, var parādīties arī svītras, kļūst ciets, sabiezēts, var sadrupt, tā augšana palēninās. Ievērojot izmaiņas, cilvēki nereti vēršas pēc palīdzības pie pēdu aprūpes speciālista – podologa.
“Jebkuras ādas un nagu izmaiņas vispirms tiek novērtētas vizuāli – salīdzinot izmainītos nagus ar veselajiem, izvērtējot arī roku nagu stāvokli, iespējamās ādas izmaiņas.
Ļoti svarīga ir bojājumu lokalizācija, vai tas skar nagu, sākot no naga brīvās malas, vai tuvāk naga saknei, sānu valnīšu daļā vai naga vidū, vai tās ir naga plātnes vai zemnaga, strukturālas vai krāsas izmaiņas.
Jāpiebilst, ka ne visas nagu problēmas saistītas ar mikotisku jeb sēnīšu infekciju, visbiežāk tā ir regulāra, mehāniska nagu traumēšana, piemēram, lietojot gēllaku, valkājot pārāk ciešus apavus,” stāsta Latvijas Universitātes P. Stradiņa Medicīnas koledžas docente, podoloģe Mārīte Saulīte, piebilstot, ka no visiem nagu augšanas traucējumu veidiem aptuveni puse saistīta ar onihomikozi.
Lai precīzi noteiktu nagu izmaiņu cēloni, podologs paņem bojātā naga paraugu – nokasot tā virsējo slāni vai nogriežot naga gabaliņu, kas tiek ievietots sterilā trauciņā un nosūtīts izmeklēšanai uz mikrobioloģisko laboratoriju, kur ar mikroskopa palīdzību tiek konstatētas infekcijas ierosinātāja daļiņas, piemēram, sporas.
Apmēram 90% gadījumu nagu sēnītes izraisītājs ir dermatofītu sugas sēnītes, 10% raugveida vai citas sēnītes, lai to noskaidrotu precīzi, dažreiz jāveic papildu analīze, parauga kultūru uzsējot uz barotnes.
Ja podologu praksei ir noslēgts līgums ar kādu no laboratorijām, pacientam par paraugu nogādāšanu nav jārūpējas, pretējā gadījumā tas jādara pašam. Ja naga paraugu analīzei var paņemt arī podologs, diagnozes un atbilstošas ārstēšanas noteikšanai nepieciešama dermatologa konsultācija.
“Onihomikozes ārstēšana ir komplekss un laikietilpīgs process, jo nagi aug salīdzinoši lēni. Ja infekcija pamanīta laikus un ārstēšana uzsākta nekavējoties, labākajā gadījumā tā aizņems trīs četrus mēnešus.
Visbiežāk gan tā ilgst 9–12 mēnešus, kuru laikā stingri pēc ārsta noteiktās shēmas jālieto recepšu medikamenti, jāizmanto fizikālās medicīnas metodes (lāzera, infrasarkanās gaismas procedūras) un pēdu aprūpe pie podologa, kurš veic mikotisko daļu mehānisku noņemšanu, ievērojot nagu anatomijas un augšanas faktorus,” norāda Mārīte Saulīte.
Iedarbīgas ir arī dažas ārstnieciskās nagu lakas ar pretsēnīšu iedarbību, kas jālieto ilgstoši līdz pat gadam.
Kā papildu līdzekli onihomikozes terapijā podoloģe iesaka dabiskās ēteriskās eļļas, īpaši pēc medikamentu lietošanas. Dažkārt timiāna, rozmarīna un citas ēteriskās eļļas vai to kombinācija kopā ar naga mehānisko apstrādi ir ļoti iedarbīga baltās virspusējās mikozes ārstēšanai, ja nav skarta vairāk par ceturto daļu no naga.
Austrālijas tējas koka eļļu nav ieteicams lietot vienu pašu un ilgāk par mēnesi, jo tā ļoti sausina nagus. Un kā ar citiem lokālajiem pretsēnīšu līdzekļiem?
“Reklāmas maldīgi apgalvo, ka tie kāju sēnīti izārstē vienas divu nedēļu laikā, ar to domājot pēdu ādas sēnīti, bet cilvēki to attiecina arī uz nagu sēnīšu infekciju, kura nekādā gadījumā nav izārstējama dažu nedēļu laikā,” uzsver podoloģe.
Niez un lobās pēdu āda
Nereti sēnīšu infekcija ieperinājusies ne tikai nagos, bet arī pēdu ādā un izpaužas kā ādas apsārtums un lobīšanās. Izmaiņas pēdu ādā var būt divējādas.
Pirmkārt, tā saucamā mokasīna pēda, kad sārti, niezoši laukumi parādās gar pēdas malām un pēdas apakšā. Otrkārt, norobežoti apsārtuši laukumi pirkstu starpās, kas reizēm skar pēdas priekšējo un sānu daļu.
“Pēdu ādas sēnīšu infekcija ir galvenais nagu sēnītes cēlonis. Pētījumi liecina, ka visbiežākais onihomikozes izraisītājs ir dermatofītu grupas sēnītes, kuras mitinās ādā. Izjautājot pacientus, arī nākas secināt, ka kādu laiku pirms nagu izmaiņu parādīšanās lielākajai daļai bijusi nieze, ādas lobīšanās un apsārtums pēdas pirkstu daļā vai starp pirkstiem,” stāsta Mārīte Saulīte.
Lielākā problēma ir tā, ka aptiekā nopērkamos bezrecepšu pretsēnīšu krēmus un ziedes pacienti lieto pārāk īsu brīdi un, pazūdot niezei un citiem infekcijas simptomiem, kas rada diskomfortu, tos vairs neizmanto.
“Jebkurš pretsēnīšu krēms jālieto vismaz divas nedēļas, bet pēc slimības pazīmju izzušanas – vēl vienu nedēļu,” uzsver podoloģe.
Kā pareizi kopt pēdas, lai ātrāk atbrīvotos no infekcijas? Speciāliste iesaka, pirmkārt, ievērot visas dermatologa un podologa rekomendācijas, regulāri lietojot visus medikamentus un profilaktiskos līdzekļus.
Otrkārt, pamata higiēnas pasākumi, kuri ir noderīgi arī sēnīšu infekcijas profilaksei: kāju regulāra mazgāšana (neizmantojot ļoti sārmainas ziepes, kuras ļoti attauko ādu, tādēļ tā ir uzņēmīgāka pret dažādām infekcijām), kāju pareiza slaucīšana, pievēršot uzmanību pirkstu starpām, jo mitra vide cieši sakļautos pirkstos sekmē dažādu infekciju attīstību.
Treškārt, pēc terapijas kursa beigām regulāri jālieto dermatologa vai podologa ieteiktie pēdu un nagu kopšanas līdzekļi.
Mārīte Saulīte novērojusi, ka tieši higiēnas noteikumu ievērošanai, kas ir ļoti svarīgi, lai izvairītos vai atbrīvotos no sēnīšu infekcijas, pacienti pievērš vismazāko uzmanību.
Pirmais solis ir atbilstošu, sezonai piemērotu apavu un zeķu izvēle. Ikdienas apavus vajag ne tikai žāvēt, bet arī tīrīt no iekšpuses ar apavu dezinfekcijas līdzekļiem, no kuriem lielākai daļai ir ne tikai antiseptiska, bet arī pretsēnīšu un pretvīrusu iedarbība.
Podologu kabinetos pieejamas arī apavu dezinfekcijas iekārtas ar ozonēta gaisa un sudraba nanodaļiņām. Pēdu aprūpes laikā pacients tajā var ievietot savus apavus un pēc procedūras saņemt jau dezinficētus.
Ārstējot nagu sēnīti, zeķes vajag mazgāt karstā ūdenī, bet kokvilnas zeķes – arī gludināt.
Par nagu sēnīti
* Saslimšanu veicina ģenētiska nosliece, perifēras neiropātijas, ciešu apavu valkāšana, pēdas deformācijas, atkārtotas traumas, diabēta pēda un citas vielmaiņas izmaiņas, perifērās neiropātijas, psoriāze, novājināta imūnsistēma, vecums (no visiem onihomikozes pacientiem 20% vecāki par 60, 50% – par 70 gadiem).
* Sēnīšu izraisīti bojājumi biežāk skar kāju, retāk roku (20% gadījumu) nagus.
* Inficēšanos sekmē mehāniskas naga plātnītes traumas, lietotu apavu iegāde, ilgstoša slēgtu apavu valkāšana, īpaši no sintētiska materiāla, kas rada mitru un siltu vidi, pastiprināta pēdu svīšana, pēdas deformācijas, plakanā pēda, šauras pirkststarpas, publiska baseina, pirts apmeklēšana.
* Īpaša uzmanība pēdu ādas un nagu veselībai jāpievērš sportisko aktivitāšu cienītājiem, it īpaši skrējējiem, nūjotājiem, garu pārgājienu cienītājiem, jo pēdu svīšana un nepiemērotu apavu izvēle veicina nagu traumas.
