Sēnīšu infekcija – ne vienmēr pamanāma, kuri slimnieki cīnās visbiežāk un kā to uzveikt 0
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdu nieze un dedzināšana, sabiezējumi uz papēžiem vai zem pirkstiem, ādas lobīšanās – tā par sevi liek manīt sēnīšu infekcija.
Reizēm tā viltīgi slēpjas un to var manīt pēc ķirurģiskas operācijas, staru terapijas vai citos brīžos, kad tiek nomākta imūnsistēma.
No sēnīšu infekcijas atbrīvoties nav viegli, tādēļ vispareizāk būtu par to konsultēties ar speciālistu.
Mitinās ādas raga slānī
Veselības centru apvienības poliklīnikas “Aura” dermatoloģe Ilze Jākobsone stāsta, ka virspusējās sēnīšu infekcijas jeb mikozes, kuras skar pēdu ādu un nagus, visbiežāk ierosina dermatofīti – sēnītes, kuras kā barotni iecienījušas keratīnu, no kura sastāv ādas raga kārta, nagi un mati, bet dažreiz vainojamas var būt arī rauga un pelējuma sēnītes.
Visbiežāk pēdu ādas un nagu bojājumos atrod trihofitonu sugas sēnītes, kuras iemitinās kāju nagos, mazliet retāk pēdu ādas raga slānī, bet reizēm inficēti var būt kā nagi, tā āda. “Labvēlīgi apstākļi pēdu un nagu sēnīšu infekcijas iegūšanai ir ilgstoša staigāšana slēgtos apavos, pastiprināta kāju svīšana, ādas macerācija jeb atmiekšķēšanās (mitrumā un siltumā ādas raga kārta uzirdinās un vieglāk pakļaujas infekcijai), nodarbošanās ar tādiem sporta veidiem kā peldēšana, skriešana, koplietošanas dušas vai pirts apmeklēšana,” norāda dermatoloģe.
Parasti ar slimības ierosinātāju inficējas, basām pēdām staigājot pa virsmu, uz kuras ir sēnīšu sporas.
Dzīvotspēju cilvēka ādas zvīņās tās saglabā vismaz divpadsmit mēnešus, tādēļ mēdz būt gadījumi, kad ar pēdu sēnīti inficējas visi ģimenes locekļi.
Infekcijas izplatīšanos veicina blakus slimības, piemēram, cukura diabēts, perifēro asinsvadu slimības, aptaukošanās, smēķēšana, imūnsupresija jeb imūnās sistēmas nomākums, piemēram, pēc orgānu transplantācijas vai ārstējot onkoloģisku saslimšanu, HIV/AIDS, vecums, nagu traumas, ilgstoša gumijas, mitru vai lietotu apavu valkāšana.
Par pēdu mikozi liecina pēdu ādas sabiezēšana, var parādīties izsutumi pirkstu starpās, pūslīši pēdas velvē. Miltveida lobīšanās un hiperkeratoze var skart ne tikai pēdas velvi, bet arī tās sānu virsmas. Visbiežāk pacienti sūdzas par niezi, bet gadījumos, kad sēnīšu infekcijai pievienojas arī bakteriālā infekcija, par sāpēm.
Riska grupā diabēta pacienti
Pēdas sēnīšu infekciju konstatē trešdaļai cukura diabēta pacientu. Nereti pacientiem ir arī pavājināta jušana, kas traucē savlaicīgi atklāt pēdas ādas bojājumus. Ja sēnīte inficējusi nagus, tie sabiezē, lūzt un drūp, kļūst dzeltenīgi, nagu plātnīte var pat atdalīties no gultnes. Nagi var kļūt sāpīgi, iešana – apgrūtināta.
“Pacientiem ar cukura diabētu paaugstinātais glikozes līmenis asinīs rada izmainītu šūnu imunitāti un atsevišķu šūnu funkciju pavājināšanos, kas veicina bakteriālu un sēnīšu infekciju attīstību,” uzsver dermatoloģe. Līdzīgs mehānisms darbojas arī pēc operācijām, kas organismam ir milzīga slodze – vispirms slimība, tad operācija, bieži vien vispārējā narkozē pēcoperācijas periods ar medikamentu lietošanu, psiholoģiskā slodze. Tas bieži vien rada imūnsupresiju, kas paver iespēju dažādu infekciju attīstībai.
“Ja radušās aizdomas par sēnīšu infekciju, kaut vai skarts tikai neliels ādas laukums, vajag uzsākt ārstēšanos, jo cukura diabēta pacientiem pēdas ir vājā vieta.
Nonākusi uz ādas, sēnīte rada sev labvēlīgu vidi, jo barojas ar ādas raga šūnām – keratīnu.
Veidojas ādas sabiezējumi, kas traucē ādas normālās funkcijas. Āda vairs nav tik elastīga, plaisā. Bojājumu rašanos veicina arī mikrocirkulācijas traucējumi pēdās,” saka ārste.
Viņa atgādina, ka cukura diabēta pacientiem valsts apmaksā ārstniecisko pedikīru un podologa pakalpojumus diabētiskās pēdas kabinetā. Podologs ne tikai paskaidros, kā pareizi kopt pēdas, bet arī noņems inficētās ādas vai nagu paraugus, lai nosūtītu laboratoriskai analīzei.
Pašārstēšanās bieži vien nesekmīga
“Bieži nākas saskarties ar situāciju, kad pacients pirms dermatologa konsultācijas jau iztērējis daudz naudas par bezrecepšu medikamentiem, bet nekas nav palīdzējis. Varbūt vienkāršāk un lētāk būtu pašam neko nedarīt, bet uzreiz nākt pie speciālista, veikt izmeklējumus, laboratoriski noteikt sēnītes veidu un tad izlemt, ko darīt. Tad viņa rīcībā vismaz būs informācija par saslimšanu un tās sekām.
Turklāt lielākai daļai iedarbīgu pretsēnīšu medikamentu, tajā skaitā ārstnieciskajām nagu lakām, ziedēm, tabletēm, nepieciešama ārsta recepte,” uzsver Ilze Jākobsone. Nākot pie ādas ārsta, vismaz nedēļu nevajag ziest uz pēdu ādas vai nagiem pretsēnīšu preparātus, bet vienu divas dienas pirms vizītes nevajag mazgāt kājas ar ziepēm. Pretējā gadījumā būs grūti atrast infekcijas ierosinātāju un piemeklēt atbilstošu ārstēšanu.
Aptiekās ir pieejami bezrecepšu pretsēnīšu medikamenti, kurus lieto pēdu sēnīšu infekcijas ārstēšanai.
Biežākās kļūdas – lietošanas ilguma neievērošana (jālieto vismaz mēnesi), medikamenta aplikācijas plašums (jāapstrādā visa pēda un pirkstu starpas, nevis tikai tās, kur ir ādas lobīšanās), paralēli netiek veikta apavu dezinfekcija.
“Ārstējoties mājas apstākļos ar lokālajiem bezrecepšu medikamentiem, cilvēki tos lieto kā pagadās, piemēram, iesmērē tikai starp pirkstiem vai uz papēža. Taču ar to jāapstrādā visa pēdu āda, jāmazgā un ik dienas jāmaina zeķes, jādezinficē apavi. Ļoti svarīgi arī apavus kārtīgi izžāvēt, bet šajā laikā valkāt citu apavu pāri. Pirms apaušanas kājās sausie apavi jāizpūš ar dezinfekcijas līdzekli,” iesaka ārste.
Vai tiešām ādas sēnītes iet bojā skābā vidē? Zinātāji iesaka sēnītes skartās vietas ieziest ar citrona sulu vai skābpiena produktiem, mērcēt vājā etiķūdenī. “Jā, ir pētījumi, kas pierāda, ka tad, ja pH līmenis ir vienāds vai mazāks par 3, iespējama sēnīšu bojā eja. Šādu pH līmeni varētu sasniegt, iedarbojoties uz inficētu pēdu ādu. Bojātus nagus tas neietekmēs, jo tādu pH līmeni nevarēs sasniegt visā naga plātnītes dziļumā un gultnē,” atbild dermatoloģe, piebilstot, ka ir pētījumi par Austrālijas tējas koka eļļas un zaļās tējas polifenolu pretsēnīšu iedarbību, bet to efektivitāte vēl nav pilnībā pierādīta.
Ja ir cukura diabēts
* Nosūtījumu uz diabētiskās pēdas aprūpes kabinetu var izsniegt ģimenes ārsts vai ārsts speciālists, piemēram, endokrinologs, kurš ir līgumattiecībās ar valsti.
* Saņemot valsts apmaksātu veselības aprūpi diabētiskās pēdas aprūpes kabinetā, nav jāveic pacienta iemaksas vai līdzmaksājumi.
* Pēdu un nagu sēnīšu infekcija paaugstina nedzīstošu čūlu un citu komplikāciju attīstības risku.
* Diabēta pacientiem vismaz reizi gadā jāveic profilaktiska pārbaude pie ārstnieciskās pēdu aprūpes speciālista podologa, bet tiem, kuriem ir izteikti riska faktori, arī biežāk.
