Senioru padomes darbs tuvplānā 0
Pensionārs Jānis Kļaviņš savā vēstulē raksta, ka šaubās par Labklājības ministrijas (LM) paspārnē izveidotās Senioru konsultatīvās padomes mērķiem. Vai tik šī padome nav radīta, lai sašķeltu pensionārus, jautā vēstules rakstītājs un lūdz pastāstīt tuvāk par šo padomi, tās uzdevumiem un darbu.
Izvērtē un uzklausa
Labklājības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče skaidro, ka ministrija Senioru lietu padomi izveidojusi kā konsultatīvu institūciju, lai kopīgi izvērtētu aktuālās pensionāru problēmas un sniegtu labklājības ministrei priekšlikumus to risināšanai. Padomes uzdevums ir ne tikai meklēt veidus, kā uzlabot pensionāru finansiālo stāvokli, bet arī diskutēt par plašāku seniorus skarošo jautājumu loku – veselības aprūpi, nodarbinātību, mūžizglītību u. tml.
Padomes sastāvā ir pārstāvji no senioru organizācijām, ievērojot reģionālo pārklājumu (LPF, Latvijas Senioru alianse, Latgales reģionālā pensionāru apvienība, Rīgas aktīvo senioru alianse), kā arī no LM, Veselības ministrijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Pārresoru koordinācijas centra. Ja vajadzīgs, konkrēta jautājuma izskatīšanai tiek piesaistīti arī citu ministriju un valsts pārvaldes ie-stāžu darbinieki, kā arī eksperti ekonomikas, iekļaušanas, nodarbinātības, pensiju politikas un demogrāfijas jautājumos. Pēdējā laikā uz padomes sēdēm aicinot ne tikai oficiālajā sastāvā deleģētos dalībniekus, bet arī citus senioru organizāciju pārstāvjus, tādējādi tās darbu padarot caurskatāmāku un pieejamāku plašākam senioru lokam. Šiem pārstāvjiem nav balsstiesību, taču viņi var piedalīties diskusijās un izteikt priekšlikumus.
Kā pastāstīja Jelgavas pensionāru biedrības vadītāja Marija Kolneja, viņa nesen izmantoja šo iespēju, kad tika apspriests jautājums par pensiju indeksāciju. Viņa uzskata, ka pirmām kārtām nepieciešams parūpēties par mazo pensiju īpašniekiem, kuri nostrādājuši garu darba mūžu. Diemžēl līdzdalība sēdē kopumā M. Kolnejai nav devusi gandarījuma sajūtu, drīzāk tieši pretēji – viņa sapratusi, cik bezspēcīgas ir senioru balsis.
Katram pensionāru grupējumam savs viedoklis
Senioru lietu padome tomēr ir tikai konsultatīva padome, uzsver LPF priekšsēdētājs Andris Siliņš. Tātad ministrija tikai konsultējas, izzina pensionāru viedokli. Tāpēc cerībām te kaut ko izcīnīt neesot īsta pamata. Arī pirms padomes izveidošanas LPF regulāri tikusies gan ar labklājības ministri, gan citiem ministrijas speciālistiem. Šajā padomē atšķirīgais ir tas, ka tajā piedalās tā dēvētās alternatīvās pensionāru organizācijas, līdz ar to pastāv lielāka domu un viedokļu dažādība. A. Siliņš neslēpj, ka šo organizāciju pārstāvju zināšanas par pensiju sistēmu, aprēķināšanu un politiku esot vājas, tāpēc “daudz laika tiek patērēts bļaustoties”.
Tas tiešām tā ir, atzīst Vārkavas novada pensionāru biedrības vadītāja Janīna Ancāne, kas padomē pārstāv Latgales pensionārus. Viņa atklāj, ka pensiju likuma dažādajos aspektos līdz šim neesot iedziļinājusies un tos nepārzina. Silvija Beikerte no Rīgas aktīvo senioru alianses arī saka: “Mēs nevaram būt līdzvērtīgi sarunu partneri ministrijas speciālistiem, diskusiju tēmas nav pazīstamas, tās jāiepazīst, tāpēc grūti. Tomēr labi, ka padomes darbā piedalās pārstāvji gan no tāliem lauku apvidiem, gan pilsētām, arī strādājošie pensionāri. Tas ļauj apzināties, ka pensionāru dzīves līmenis ir atšķirīgs, tāpat arī patēriņa grozs pensijas saņēmējam un darbspējīgam cilvēkam.”
Silvijas kundze uzskata, ka Senioru konsultatīvās padomes darbs jāturpina, pievēršoties arī aktuālajiem veselības aprūpes un zobārstniecības jautājumiem.
Jāzeps Janiševs, kas vada Latvijas Senioru aliansi, kurā apvienojās pensionāru biedrības, kas izstājās no LP, uzsver: “Piedaloties Senioru konsultatīvās padomes sēdēs, vari būt klāt, dzirdēt, redzēt, kāda situācija ir valsts un speciālajā budžetā, kāds ir Labklājības ministrijas piedāvājums.”
Šā gada 1. septembra pensiju indeksāciju tikai līdz 200 latu robežai, Latvijas Senioru alianses vadītājs uzskata par uzvaru. “Latgalē cilvēki man nāca klāt un teica paldies. Tieši Latgalē 84% pensionāru saņem par 200 latiem mazākas pensijas, un viņi bija galvenie ieguvēji. Ja indeksētu pensijas līdz 250 latiem, kā to vēlējās Pensionāru federācija, palielinājums būtu krietni mazāks, jo indeksācijai piešķirtā naudas summa būtu jādala ar daudz lielāku pensionāru skaitu.”
J. Janiševs neslēpj, ka, viņaprāt, vispareizāk būtu, ja valdība par tiem 10 miljoniem latu, ko sadalīja pensiju indeksācijā, uzbūvētu vienu kārtīgu rūpnīcu, radītu darba vietas, kur cilvēkiem strādāt. “Tas būtu lielāks ieguvums nekā tie trīs četri lati katram pie pensijas,” viņš saka.
Viedoklis
Aizdomas par šķelšanu – nevietā
Uz rīdzinieka J. Kļaviņa jautājumu, vai, sasaucot kopā tik atšķirīgu uzskatu paudējus, nav bijis iecerēts sašķelt pensionārus, lai viņi nespētu pieņemt kopīgus lēmumus, atbild labklājības ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Marta Krivade: “Senioru lietu padome nav radīta, lai kādu sašķeltu. Tas ir nekorekts apgalvojums. Gluži otrādi, pirmo reizi ir izveidots leģitīms veids, kā lēmumu pieņemšanu par senioru jautājumiem padarīt tādu, kurā piedalās paši seniori, turklāt nevis no vienas organizācijas, bet no visas Latvijas pensionāru apvienībām.”
Uzziņa
Kas ietilpst Senioru konsultatīvās padomes sastāvā
* Tajā ir pārstāvji no senioru organizācijām, ievērojot reģionālo pārklājumu (Latvijas Pensionāru federācija, Latvijas Senioru alianse, Latgales reģionālā pensionāru apvienība, Rīgas aktīvo senioru alianse), kā arī no Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Pārresoru koordinācijas centra.
* Konkrēta jautājuma izskatīšanai tiek piesaistīti arī citu ministriju un valsts pārvaldes iestāžu darbinieki, kā arī eksperti ekonomikas, iekļaušanas, nodarbinātības, pensiju politikas un demogrāfijas jautājumos.
* Uz padomes sēdēm tiek aicināti ne tikai oficiālajā sastāvā deleģētie dalībnieki, bet arī citu senioru organizāciju pārstāvji, pēdējiem gan nav balsstiesību, taču viņi var piedalīties diskusijās un izteikt priekšlikumus.
