Slēpošana palīdz satuvināties un notievēt. Piemērotu slēpošanas veidu var atrast katrā vecumā 0
Ar distanču slēpošanu ir pazīstams teju ikviens – vai nu pats kaut reizi to izbaudījis vai vismaz par to dzirdējis. Distanču slēpošana ir unikāls sporta veids, ar ko var nodarboties jebkurš neatkarīgi no vecuma vai veselības stāvokļa, turklāt tādējādi ne tikai tiek nodarbināti muskuļi, bet arī ir iespēja baudīt dabu sportošanas laikā.
Paaugstina laimes hormona līmeni
Tiklīdz zemi pārklāj sniega sega, teju visos parkos parādās vismaz viens slēpotājs, kas aktīvi vico pa sniegainām taciņām. Uz distanču slēpēm labprāt kāps ne tikai gados jauni cilvēki vai bērni, bet arī sirmgalvji, jo šāda veida slēpošana ir drošāka nekā kalnu slēpošana – sportot var jebkurā parkā, pļavā, mežā vai pa taku, atliek vien apgādāt sevi un bērnus ar slēpēm, zābakiem un nūjām un doties uz iecerēto slēpošanas vietu.
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesors un distanču slēpošanas instruktors Juris Grants, salīdzinoši nesen – 2015. gadā – akadēmijas doktorantūras studente Ieva Kundziņa pierādījuši, ka tieši riteņbraukšana, nūjošana un distanču slēpošana ir tie sporta veidi, kas aizdzen dusmas, agresiju un bailes, paaugstina endorfīna jeb laimes hormona līmeni un vairo pozitīvas emocijas. Pētījumā noskaidrots, ka cilvēki jūtas laimīgāki jau tikai pēc vienas stundas, kas pavadīta svaigā gaisā, veicot mērenas fiziskās aktivitātes. Tas nozīmē – atvēlot vienu stundu slēpošanai ziemā, bet vasarā – riteņbraukšanai vai nūjošanai, kas neprasa ārkārtīgu piepūli, īpašas iemaņas vai specifiskas zināšanas, cilvēki jutīsies laimīgāki un enerģiskāki. Fiziskajām aktivitātēm, to skaitā distanču slēpošanai, nedēļā jāatvēl stunda vismaz trīs reizes nedēļā, bet ar nosacījumu, ka sporto zemā intensitātē. Interesanti, ka cilvēki dzīvo ilgāk, ja vairāk bauda dabas ainavas, ko var apvienot arī ar slēpošanu.
Palīdz satuvināties un notievēt
Distanču slēpošanā, gluži kā peldēšanā, darbojas lielākā daļa muskuļu grupu – daudziem varbūt šķiet, ka šajā nodarbē pārsvarā iesaistītas tikai rokas un kājas, taču slēpošanā tiek nodarbināti arī muguras un vēdera muskuļi, un citas muskuļu grupas iesaistās līdzsvara noturēšanā un koordinācijā.
Tiklīdz muskuļi sāk intensīvāk darboties, ātrāk arī deg kalorijas. Starp citu, atšķirībā no citiem sporta veidiem tieši distanču slēpošana sadedzina visvairāk kaloriju – stundas laikā iespējams zaudēt līdz pat 1122 kalorijām! Distanču slēpošana arī uzlabo un stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, imunitāti un fizisko izturību.
Vēl viena būtiska distanču slēpošanas priekšrocība ir iespēja treniņu apvienot ar kopīgu laika pavadīšanu ar tuvajiem cilvēkiem. Ar šo sporta veidu var nodarboties ģimenes kaut vai trijās paaudzēs – kopīgi palīdzēt cits citam, iemācīt pirmos soļus slēpošanā un šādi vēl vairāk satuvināties.
Slēpošanas soļi iesācējiem
Distanču slēpošanas kustības var iedalīt klasiskajā stilā un slīdsolī. Abi slēpošanas stili būtībā atšķiras ar nelielu niansi – klasiskajā variantā atgrūžas ar stāvošu slēpi, bet slīdsolī atgrūžas ar slīdošu slēpi. Slēpošanas pamatsoli sauc par pārmaiņus divsoli – tās ir tās pašas soļošanas kustības, taču šoreiz pie kājām ir slēpes, bet rokās – nūjas.
Ja esi slēpošanā nepieredzējis, nebūtu ieteicams uzreiz kāpt jau speciāli sagatavotās sliedēs, bet pamēģināt ar slēpēm brist pa sniegu, kurā vēl nav iebrauktas sliedes. Iesākumā mēģini paslēpot bez nūjām, lai sajustu slēpes un pie tām pierastu, bet pēc tam jau slēpot, izmantojot arī nūjas.
Kad jau apgūtas slēpošanas iemaņas, var doties uz kādu nelielu kalnu vai pauguru un stumties lejup. Kalnā augšā var nokļūt, izmantojot skujas veida, pusskujas vai kāpnītes solī.
Slēpošanas pamatkustību videomateriālus var atrast Latvijas Slēpošanas federācijas mājaslapā: infoski.lv.
Slēpotāja iztikas minimums
Distanču slēpošana gan pieprasa piemērotu ekipējumu – būs vajadzīgas distanču slēpes, slēpju zābaki, speciāli zābaku stiprinājumi pie slēpēm un nūjas. Taču tas ir vienreizējs ieguldījums – ekipējums kalpos vairākas sezonas, līdz pat 15 gadiem.
Sporta preču veikalos ir nopērkamas divu veidu distanču slēpes – klasiskajam stilam un slīdsolim piemērotas, taču var atrast arī kombinētās slēpes abus stilu slēpošanai. Iesācējam nav vajadzīgas ārkārtīgi modernas un dārgas slēpes – pietiks ar vienkāršām klasiskā stila slēpēm. Arī zābaku stiprinājumus un pašus zābakus var iegādāties tādus, kas piemēroti abu stilu slēpošanai. Savukārt nūjas jālūko tādas, kas sniedzas līdz pleciem. Kopumā ekipējuma iegādei jārēķinās ar 100–120 eiro izdevumiem. Ja vēlas tikai izmēģināt distanču slēpošanu, lai saprastu, vai tas interesēs arī turpmāk, ekipējumu iespējams noīrēt – gan Latvijas slēpošanas kūrortos, gan distanču slēpošanas trašu tuvumā.
Ievēro!
Lai slēpotu klasiskajā stilā, slēpēm vajadzēs izmantot speciālas smēres, lai slēpes neizslīdētu no sliedēm. Veikalu plauktos ir atrodamas ziedes, kas derēs teju jebkādiem laika apstākļiem – gan zemai gaisa temperatūrai, gan temperatūrai plusos. Tomēr ne vienmēr šīs ziedes ir vajadzīgas – ja izmano vienkāršas tūrisma slēpes un slēpo pa neizbristām takām, var iztikt bez slēpju iesmērēšanas. Taču, slēpojot pa sliedēm, gan smēres noderēs! To cena veikalos svārstās no diviem līdz 10 eiro, un tās var kalpot pat vairākus gadus.
Iesācējam vienatnē neslēpot!
Kad slēpošanas ekipējums iegādāts, var ķerties pie pašas slēpošanas, kuru var iemācīt kāds no slēpošanas instruktoriem vai pat radinieks, kas slēpošanu jau apguvis. Instruktorus var satikt distanču slēpošanas trašu nomās vai atrast to kontaktus Latvijas Slēpošanas federācijas mājaslapā, kur arī norādītas visas distanču slēpošanas trases.
Ja nav iespējams savā reģionā atrast distanču slēpošanas trases, var vērsties vietējā sporta skolā, kur noteikti ir kādi slēpošanas treneri, kas var iemācīt šo prasmi. Pagaidām Latvijā vēl nav slēpošanas pulciņu pieaugušajiem, taču ir dažādas biedrības, piemēram, senioru klubi, kas paši noorganizē slēpošanas grupu nodarbības.
Iesācējiem noteikti nevajadzētu slēpošanu sākt vienatnē – ja gadās nokrist vai nav iespējams piecelties, nebūs, kas izpalīdz. Drošāk ir slēpot kompānijā – ar instruktoru vai dzīvesbiedru, bērniem vai draugiem.
Ar distanču slēpošanu iespējams nodarboties arī vasarā! Slēpot var ar rolleriem jeb slēpēm, kurām pie pamatnes piestiprināti ritenīši. Vasaras distanču slēpošanai ir pieejami rolleri slīdsolim un rolleri pārmaiņus divsolim. Senioriem un iesācējiem ieteicami klasiskie rolleri pārmaiņus divsolim, ar kuriem var lēnām slēpot pa asfalta segumu. Sporta preču ražotāji arī piedāvā apvidus rollerus, kuriem ir lielāki riteņi, – ar tiem jau var braukāt pa taciņām un grantsceļu.
Sargies no apsaldējumiem!
Lai arī distanču slēpošana ir visai mierīgs sporta veids, tomēr var gadīties traumas. Tās gan pārsvarā gūst profesionāli sportisti un pārgalvīgi jaunieši. Reizēm jaunieši mēdz lielā ātrumā traukties lejup no kalna un neveiksmīgi nokrīt. Slēpojot mierīgi un uzmanīgi, savainoties ir teju neiespējami.
Vienīgais distanču slēpošanas risks ir sejas, roku vai kāju apsaldējumia, ja āra temperatūra ir zem 15 grādiem pēc Celsija. Tāpēc pirms slēpošanas ieteicams seju un ausu ļipiņas apziest ar barojošu krēmu, kas pasargās ādu no aukstuma un mitruma. Jau pēc 20 minūtēm krēms būs iesūcies ādā un varēs doties slēpot. Savukārt, lai pasargātu kājas no apsaldējumiem, pirms slēpošanas tās nomazgā ar ziepēm, nosusina un uzvelk tīras, sausas zeķes. Ja kājas būs sasvīdušas vai būs uzvilktas netīras zeķes, tās ātrāk nosals un kļūs nejutīgas. Savukārt rokas var pasargāt ar ērtiem, ne pārāk plāniem cimdiem – distanču slēpošanā derēs arī parastie dūraiņi, taču rokas labāk sasildīs speciālie slēpošanas cimdi.
Par citiem tautā populāriem sporta veidiem – nūjošanu, skriešanu orientēšanos un pat tautas dejām – lasiet jaunākajā “36,6°C” tematiskajā pielikumā “Tautas Sporta Ceļvedis”!
