Seniors pie stūres – drauds? 3
Pērn 16. septembrī no rīta pirms deviņiem 77 gadus vecā Alsungas novada Gudenieku pagasta iedzīvotāja Emīlija Kolna kopā ar draudzenēm devās uz baznīcu. Kundze sēdēja pie stūres pirms gada nopirktajam 11 gadus vecajam automobilim “Ford Focus”. Zemes ceļa Ķikuri–Alsunga 14. kilometrā T veida krustojumā viņai vajadzēja nogriezties no galvenā ceļa pa kreisi. Emīlija sāka manevru, iebrauca pretējā kustības joslā, bet manevru nepabeidza. “Mums pretim drāzās automobilis, rādot labo pagriezienu. Saminstinājos, blakussēdētāja vēl uzsauca, lai palaižot to, tam ir priekšroka. Uz krustojuma bija vieta, kur pretimbraucošajam nogriezties, tāpēc apstājos, bet automobilis uzskrēja mums virsū,” atceras E. Kolna. Pretimbraucošais bija 62 gadus vecais Alsungas novada deputāts, bijušais vietējā policijas iecirkņa priekšnieks Jānis Gulbis ar savu 22 gadus veco “Opel Vectra”.
Ceļu policistus uz notikuma vietu izsaucis J. Gulbis. E. Kolna dusmojas – pēc avārijas vīrietis esot atzinis, ka rādījis labo pagriezienu, bet policistiem to pēc tam noliedzis, arī sadursmes vietu esot norādījis sev izdevīgākā rakursā.
Ceļu policija lēma, ka vainīga notikušajā ir E. Kolna. Viņa nolēma tiesāties. Kuldīgas rajona tiesa viņu attaisnoja, bet Liepājas apgabaltiesa bez pārsūdzības tiesībām atjaunoja ceļu policijas spriedumu. Par satiksmes negadījuma izraisīšanu kundze samaksāja desmit latus un saņēma četrus soda punktus, bet pašas automobiļa remonts izmaksāja 1350 latus. Par laimi, avārijā cilvēki tika sveikā cauri tikai ar sasitumiem.
Maņas kā jaunībā
Emīlija, kurai ir autovadītājas tiesības kopš 1976. gada, sevi par vainīgu neuzskata, braucot labi – kā jaunībā, kaut gan dažas avārijas gadījušās – pirms desmit gadiem apmetusi kūleni, bet šogad septembrī bijusi ļoti nogurusi, zaudējusi uzmanību un ieskrējusi grāvī. Viņa uzskata, ka minētajā negadījumā vainīgais ir J. Gulbis, kurš izvēlējies pārāk lielu ātrumu konkrētajam ceļu posmam.
Tiesu eksperts Jānis Dundurs konstatējis, ka J. Gulbis braucis ar ātrumu 83 – 88 km/h (atļautais ir 90 km/h), kas sadursmes brīdī samazinājies līdz 55 – 60 km/h, bet arī “Ford” kustējies ar ātrumu 15 – 20 km/h.
“Pagrieziena rādītāju nebiju ieslēdzis. Braucu ar ātrumu, kas zemāks par atļauto. Redzēju, ka priekšā parādās automobilis, kas lēnam griežas pa kreisi manā braukšanas joslā. Es to nevarēju paredzēt,” stāsta J. Gulbis, kuram autovadītāja tiesības ir kopš 1978. gada. Arī viņš tāpat kā Emīlija noliedz, ka viņa autovadītāja iemaņas, gadiem ritot pāri pusmūžam, sāk sūbēt.
Tieši šis apstāklis – cienījamie gadi – liek jautāt: būtu abi jaunāki, varbūt avārija nebūtu notikusi? Taču vai vecumu var saistīt ar braukšanas iemaņām?
Neviena nekad nebija
Pēc mana lūguma Valsts policijas Kuldīgas iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas priekšniece Inga Spēkaine apkopoja datus par pēdējos divos gados Alsungas, Kuldīgas un Skrundas novados notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem ar cietušajiem. Viņasprāt, ņemot vērā autovadītāju skaitu, proporcionāli diezgan daudz negadījumu izraisa sirmgalvji. No 53 negadījumiem četrus izraisīja 1930. – 1939. gadā dzimušie, vienu – 1940. – 1949., piecus – 1950. – 1959., deviņus – 1960. – 1969., pa 13 – attiecīgi 1970. – 1979. un 1980. – 1989., astoņus – 1990. – 1995. gadā dzimušie.
“Mana pieredze un intuīcija saka: daudziem senioriem braukšanu vajag mest pie malas. Protams, jaunie skrien kā traki un taisa traģiskas avārijas, taču ir gadījumi, kuri jānoraksta uz gadiem. Piemēram, 5. novembrī jauns puisis ar savu braucamo apstājās pie “Stop” zīmes, bet viņam aizmugurē nebremzējot ietriecās automobilis, kuru stūrēja 71 gadus vecs kungs. 11. septembrī 78 gadus vecs kungs moskvičam pie stūres nedeva ceļu jaunam vīrietim ar motociklu. Novērojumi liecina, ka īpaši uz maziem lauku ceļiem ar mazu satiksmi senioriem ir milzīga pašpaļāvība: es taču jau 50 gadus tur braucu un griezu, neviena nekad nebija,” saka I. Spēkaine.
Tiesa, Ceļu satiksmes drošības direkcijas apkopotā statistika (sk. tabulu) liecina ko citu – jo jaunāks vadītājs, jo biežāk viņš izraisa negadījumus ar cietušajiem. Jāņem gan vērā, ka nav informācijas, cik vidēji cilvēki katrā vecumā daudz brauc. Var pieņemt, ka seniori tomēr uz ceļiem atrodas īsāku laiku un nobrauc mazāk kilometru nekā jaunie.
Regularitāte notur formā
Atgriežoties pie konkrētā gadījuma, aptaujāto speciālistu viedoklis ir skaidrs: vainīga ir E. Kolna. Tiesa, kā norāda tiesu eksperts Oskars Irbītis, pat ja viņa būtu varējusi pierādīt, ka Jānis bija ieslēdzis labo pagrieziena signālu, kundze no sevis vainu nenoņemtu, bet tā būtu dalīta ar kungu. Tāpat speciālisti ir vienisprātis: vecuma un līdz ar to dažādu blakņu iestāšanās ir ļoti individuāla lieta, vecums pats par sevi vēl nenozīmē sliktu braukšanu, kā arī nepieciešama rūpīgāka senioru medicīniskā pārbaude.
“Viens jau 60 gados tā nodzinis savu ķermeni, ka viņam būtu jāaizliedz sēsties pie stūres, cits to mierīgi var darīt 90 gados – gan redze laba, gan stresa izturība pietiekama, gan apziņa – kas esi, kāds esi un ko dari,” stāsta Latvijas Automoto biedrības prezidents Juris Zvirbulis, kura rīcībā ir informācija, ka Latvijā vecākais autovadītājs (ar derīgām autovadītāja tiesībām) ir 92 gadus vecs. Pēc viņa domām, jo vadītājs vairāk pāri pusmūžam, jo lielāka atbildība jāuzņemas mediķiem, kas izsniedz atļauju sēsties pie stūres.
“Kā rāda prakse, seniori ceļa negadījumus lielākoties izraisa telpiskās uztveres pasliktināšanās dēļ: neaprēķina attālumus vai nepamana šķēršļus. Piemēram, Vācijā tiek organizēti testi senioriem, viņi pēc tam pašnovērtējumam saņem sertifikātus, arī mēs kopā ar Starptautisko Automobiļu federāciju šogad noorganizējām projektu “Seniori pie stūres – tā ir drošība un atbildība”,” norāda J. Zvirbulis.
Projektā “Seniori pie stūres – tā ir drošība un atbildība” labprātīgi pieteicās 200 autovadītāji virs 50 gadu vecuma, viņus testēja Biķernieku automoto trasē un Rīgas satiksmē.
“Secinājumi bija pozitīvi. Protams, tā kā cilvēki pieteicās labprātīgi, neadekvātu cilvēku nebija. Dažiem varēja novērot novēlotas darbības, bet es jau nezinu, kā viņi brauca jaunībā, varbūt tāpat. Vēl novēroju, ka daži kungi vēlējās braukt ļoti sportiski, bet izskatījās, ka redzes dēļ to īsti nevar, bija kļūdas. Bija gandrīz ideāli, piemēram, viens dakteru pāris vecumā starp 65 – 70 gadiem. Izrādās, ka viņi katru dienu brauc pie stūres uz darbu Rīgā. Domāju, ka tieši ikdienas regulārā braukšana abus notur labā formā,” tādi secinājumi ir Drošas braukšanas skolas pārstāvim Edmundam Ozolniekam, kurš piedalījās projektā. No satraucošiem gadījumiem viņš atceras kādu 80 gadus vecu vīru, kurš bija pirms gada atnācis uz kursiem, jo bija sakrājis astoņus soda punktus. Šis kungs neesot sapratis, ko no viņa grib, un poligonā neesot spējis izpildīt nevienu elementu. Par viņu gan tika ziņots CSDD, lai tur lemj, ko ar viņu iesākt, jo senioram bija derīgas autovadītāja tiesības.
Ģimenes ārstiem liela atbildība
“Pagājušajā gadā pašam vajadzēja pagarināt ārsta atļauju. Medicīniskajā komisijā man nebija problēmu. Bet redzēju, ka vīrs virs 70 gadiem uz diviem kruķiem un ar sliktu redzi nikni strīdējās ar ārstiem, kuri viņam negribēja dot atļauju sēsties pie stūres. Šis gadījums laikam bija īpašs, jo tagad var to, ko nevarēja agrāk, – dabūt atļauju arī pie ģimenes ārsta. Es gāju uz komisiju, jo man vienkārši nav sava ģimenes ārsta,” stāsta tiesu eksperts O. Irbītis.
Uz pirmstermiņa ārstu komisiju nosūta policija, ja tā konstatē, ka vadītājam var būt medicīniska rakstura problēmas. Parastā kārtībā var iztikt ar ģimenes ārstiem, kas tādējādi tiem uzliek lielu atbildību.
“Domāju, ka pēc zināma vecuma sasniegšanas vadītājus vajadzētu pakļaut nopietnai medicīnas komisijas pārbaudei un, jo vairāk gadu, jo biežāk. Seniori pie stūres ir problēma ASV un visā Eiropā, kur nācijas noveco. Diemžēl pētījumi liecina, ka ir gadījumi, kad seniori uz ceļa apjūk un rīkojas neadekvāti. ASV un Vācijā policists uz ceļa ir Dievs: ja viņam ir aizdomas, ka vadītājam ir problēmas ar veselību, uzreiz sūta pie ārstiem. Nedomāju, ka pie mums tas notiek bieži. Vēl Vācijā tiek rīkotas dažādas akcijas, kas rosina senioriem lietot navigācijas iekārtas, jo vecumā bieža parādība ir nespēja orientēties apkārtnē,” zina teikt tieslietu eksperts.
Vecuma dēļ nediskriminēsim
Kolēģis Atis Jansons, kurš nupat braši iesoļojis Eiropā atzītajā seniora vecumā (65 gadi), gluži vai apvainojas, kad pavaicāju, vai stūri griež tikpat labi kā jaunībā.
“Man redze ir laba, apkārtni saprotu, reakcija, testos izmērīju, kā bijušajai autosporta zvaigznei Šūmaheram! Ko tu vēl no manis gribi? Lai vēl palielos, ka esmu trasē mačojies ar jaunajiem ielu varoņiem, ko atstāju sev aiz muguras?!” A. Jansons šerpi saka, bet tomēr piebilst, ka liela vadītāja pieredze nostiprina beznosacījuma refleksus un rodas maldīga drošības pārliecība. “Var gadīties, ka kāds gadiem brauc tik uzmanīgi, ka nezina, kas tas ir: nospiest līdz galam bremzes pedāli. Un, kad pienāk brīdis, kad tas jādara, var izrādīties tam negatavs. Tāpēc ir labi ik pa laiciņam atrast kādu vietu, kaut vai tukšu stāvlaukumu, kur pagriezt astoņniekus, strauji pabremzēt, lai sajustu stūri un automašīnu un uz ceļa būtu gatavāks. To es sapratu pirms četriem gadiem, kad, lai mācītu drošu braukšanu citiem, pats divus mēnešus trenējos un sajutu, ka braucu labāk nekā jaunībā. Tā ka vecuma dēļ, ja vien nav redzes un neiroloģisku problēmu, lūdzu, nevienu nediskriminēsim.”
Bet kā ar sirds problēmām, ja nu galva sagriežas?
“Arī jaunam un veselam cilvēkam var pēkšņi kļūt slikti ar sirdi vai galvu.”
Uzziņa
Ceļu satiksmes likums nosaka, ka vienkāršāko transporta līdzekļu vadītājiem veselību pārbauda līdz 60 gadu vecumam ik pēc desmit gadiem, pēc tam – ik pēc trijiem gadiem. Specializēto transporta līdzekļu vadītājiem līdz 60 gadu vecumam ik pēc pieciem gadiem, pēc tam – ik pēc trijiem. Ja ir aizdomas par veselības neatbilstību, nosaka pirmstermiņa pārbaudi.
Ceļu satiksmes negadījumos ar cietušajiem iesaistīto vieglo automobiļu vadītāju skaits, rēķinot vidēji uz 100 000 vadītāju
Vecums Skaits
18 – 20 692
21 – 24 564
25 – 29 478
30 – 34 429
35 – 39 417
40 – 44 373
45 – 49 401
50 –54 363
55 – 59 319
60–64 341
Virs 64 272
CSDD statistika, 2009. – 2012. g.
Viedoklis
Gerontoloģijas profesors Jānis Zaļkalns: “Jāizšķir divas nesaistītas lietas: autovadītāja prasmes un spējas kritiski domāt, pieņemt sarežģītai situācijai atbilstošus lēmumus. Šīs spējas arī jauniem cilvēkiem var būt vājas, bet senioriem šīs spējas var pasliktināties arī gadījumos, kad jaunībā tās bijušas labas. Tas ir ļoti individuāli, un tās nosaka smadzeņu darbība.”
