Seniori ar bērniem vienā projektā 0
“Nekas nevar būt skaistāks par mirdzumu bērnu acīs, kad viņi piedzīvo kaut ko aizraujošu,” saka Valkas novada Kārķu skolas direktore Vija Ābele (69). Viņa ir viena no biedrības “Latvijas mazpulki” projektā “Visu daru es ar prieku” iesaistītajiem senioriem.
Šajā nelielajā skoliņā tad arī notika nometne “Mazpulcēnu pieccīņa Kārķos”, kurā skolēni un seniori no visas Vidzemes kopīgi strādāja, atpūtās, mācījās un svinēja skaistos vasaras saulgriežu svētkus.
Saviem jaunākajiem novadniekiem
Pavisam projekta ietvaros ir organizētas četras šādas nometnes – pa vienai katrā Latvijas vēsturiskajā novadā. Nometnes gan ir tikai neliela daļa no daudzajām šā projekta aktivitātēm, kas gada garumā norisinās 30 Latvijas pagastos un kopā saved aktīvus seniorus, pensionētus skolotājus un cienījama vecuma mazpulku vadītājus ar bērniem un jauniešiem no nepilnām vai nelabvēlīgām ģimenēm. “Šoreiz īpaši tiek atbalstīti bērni un jaunieši pagastos, kur ir maz iespēju interešu izglītībai vai dalībai dažādās organizācijās,” uzsver “Latvijas mazpulku” vadītāja Ilze Kļava.
Katrs no projektā iesaistītajiem 30 senioriem visa mācību gada garumā vadījis nodarbības vismaz 12 sava novada bērniem, kurus atrast un iesaistīt palīdzējuši skolu vai sociālie darbinieki. Tā pa četrām stundām nedēļā, labi pavadot laiku kopā ar saviem pieredzes bagātajiem skolotājiem, jaunu pieredzi dzīves grūtību pārvarēšanai un iemaņas darbam guvuši aptuveni 380 bērni visā Latvijā.
“Nodarbības notika saskaņā ar īpaši šim projektam radītu programmu, ko izstrādājuši dažādu Latvijas novadu vecāka gadagājuma mazpulku vadītāji. Apkopota tā veido vairāk nekā 160 lappušu biezu grāmatu par to, kā bērniem mācīt latviešu gadskārtu paražas, dažādus rokdarbus un amatu prasmes, darba tikumu un citas dzīves vērtības.
Būtiski, ka par dalību nodarbībās un nometnēs bērnu vecākiem nebija jāpiemaksā ne santīma, jo projekta finansējums nodrošināja gan nelielu atalgojumu iesaistītajiem senioriem, gan līdzekļus visiem darbam nepieciešamajiem materiāliem. Diegu, adatu, dēļu, āmuru, naglu, puķupodu, sveču un citu darbam nepieciešamo materiālu sarūpēts vezumiem…” stāsta Ilze Kļava. “Lauvas tiesai projektā iesaistīto bērnu šī būs pirmā un varbūt vienīgā iespēja dzīvē aizbraukt uz kādu nometni, jo citkārt vecāki to nevar atļauties.”
Audzina tāpat kā savus mazbērnus
Kārķu skolas direktore un vietējā mazpulka vadītāja Vija Ābele atzīst, ka nometne skolā ienesusi lielāku rosību, nekā citkārt šeit valda mācību gada laikā, jo, bērnu skaitam attālajā pagastā gadu no gada sarūkot arvien vairāk, šogad te mācīsies tikai 52 skolēni un 11 bērni apmeklēs pirmsskolas grupiņu. “Apstākļi, kādos šeit jāaug bērniem, ir smagi. Daudziem vismaz viens no vecākiem devies peļņā uz ārzemēm, bet mājās palikušajam vai arī vecvecākiem bieži vien nepietiek ne laika, ne spēka un līdzekļu bērnu audzināšanai, jo nu vieniem pašiem jātiek galā ar saimniecību,” stāsta pieredzes bagātā pedagoģe. Pagastā netrūkstot arī atkarībās slīgstošu ģimeņu.
Šogad projekta ietvaros mazpulka vadītājai bijusi iespēja vairāk darboties tieši ar tiem pagasta bērniem, kuru vecāki citādi nevarētu nodrošināt savām atvasēm ārpusklases izglītību. Bērni labprāt apmeklējuši nodarbības, jo varējuši ne tikai mācīties, bet arī saņemt uzmanību un izsūdzēt savas bēdas. Skolotāja atzīst, ka šos bērnus viņai brīžiem nācies audzināt tāpat kā savus mazbērnus, mācot vienkāršu pieklājību un vērtības, ko tradicionāli ieaudzina ģimenē. Kopīgu valodu iespējams atrast ar katru palaidni, ir pārliecināta Vija Ābele.
Ar tādu pašu neatlaidību un entuziasmu V. Ābele strādā arī, lai saglabātu dzīvu un radošu savu pirmo un pēdējo darbavietu – Kārķu skoliņu. Iesaistoties visdažādākajos projektos un programmās, aktīvā pensijas vecuma direktore pamanās savas skolas audzēkņiem sarūpēt gan nometnes, gan ekskursijas uz Latvijas ievērojamākajām vietām. Skolā regulāri ciemojas mākslinieki un dzejnieki, valstī augsti novērtēti speciālisti šeit lasa lekcijas, bet vērienīgu meža dienu ietvaros ik gadu skolā viesojas un kādu koku tās pagalmā iestāda valsts augstākās amatpersonas – šeit bijuši gan prezidenti, gan ministru prezidenti, gan ministri.
Lai arī siltumu un mājīgumu ziemā skolas telpās joprojām nodrošina pa katrā klasē iekurtai krāsnij, tapusi arī jauna un moderna piebūve sporta nodarbībām un ekoklase līdzās bišu dravai.
Prasmes apgūst kopā
Mazpulku nometnē Kārķos sastopu arī Zinaīdu Matisoni (63). Viņa ir Ķekavas novada Daugmales pagasta skolas dabaszinību, bioloģijas un ķīmijas skolotāja nu jau četrdesmit gadus. No pašiem pirmajiem neatkarības gadiem vadījusi “Dzirkstelītes” mazpulcēnus, izaudzinājusi sev maiņu un tagad no mazpulka vadītājas kļuvusi par skolas bibliotekāri, Daugmales skolas muzeja dibinātāju un vadītāju. Savulaik kopā ar mazpulcēniem vāktie materiāli par novadu, tā skolu, pilskalnu, mazpulku, senvēsturi, Nāves salas notikumiem un nozīmi arī likuši pamatu šim muzejam.
Pieredzes bagātā skolotāja gan atzīst, ka projektā “Visu daru es ar prieku” daļu uzdevumu viņai nācies apgūt kopā ar saviem audzēkņiem, jo pati nav liela rokdarbniece. Toties Z. Matisones vadīto nodarbību popularitāte mācību gada laikā tikai augusi un bērni vaktējuši viņu, nevis otrādi. Skolēni, kas pie viņas mācījušies, izvirzījuši arī mērķi turpmākajam darbam – viņiem jākļūst par Daugmales skolas muzeja gidiem, kas par savu novadu varēs pastāstīt ne tikai latviešu, bet arī angļu un krievu valodā.
Kas tālāk?
Ar Šveices līdzfinansējumu atbalstītais projekts “Visu daru es ar prieku” noslēgsies septembrī ar vēl četriem pasākumiem, kad tā dalībnieki katrs savā novadā plašākai sabiedrībai rādīs gada laikā paveikto. Zemgalieši tiksies Vecumniekos Ausekļa dzirnavās, piedaloties ražas svētkos, bet citiem noslēguma vietas un pasākumi vēl tiek meklēti.
Kas tālāk notiks ar projekta ietvaros izstrādāto apjomīgo mācību programmu? Vai senioriem būs iespēja strādāt ar bērniem arī nākamajos gados? Mazpulku vadītāja Ilze Kļava uzskata – ja programmu pārņemtu pašvaldības un nodrošinātu vismaz nodarbībām nepieciešamos darba materiālus, ieguvēji būtu gan seniori, gan vietējie bērni un jaunieši. Tādā veidā pašvaldības arī iesaistītos sociālās atstumtības riska mazināšanā bērniem. Saldus un Ķekavas novadā tās jau kļuvušas par projekta partnerēm. Mazpulku vadītāja cer arī uz citu novadu pārvaldītāju atsaucību.
