Šengenu precēm, ne vīrusam! 0
Lai ierobežotu koronavīrusa izplatību, beidzot arī ES institūcijas bija spiestas sekot un lemt par visaptverošiem pasākumiem. Eiropas Komisija pirmdien bija ierosinājusi liegt “nesvarīgus braucienus”. Otrdienas vakarā videosamitā dalībvalstu vadītāji vienojās uz 30 dienām aizliegt iebraukšanu ES. Izņemot ES pilsoņiem, protams. Un arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) dalībvalstu un Lielbritānijas pilsoņiem. “Ideja ir samazināt pārvietošanos, kas nav nepieciešama, un garantēt preču pārvietošanos, kas ir nepieciešama,” paziņoja Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.
Četras brīvības apdraudētas
Eiropas Savienība turas uz četriem zināmiem balstiem un piektā – mazāk reklamētā. Kopš Vienotā tirgus iedibināšanas 1993. gadā ES ir garantētas četras pārvietošanās brīvības formas: kapitāla, preču, pakalpojumu un cilvēku. Pirms 12 gadiem dalībvalstu galvas ierosināja piekto brīvību – zināšanu pārvietošanās brīvību, taču to neizdevās iekalt pamatlīgumā blakus minētajām četrām brīvībām.
Redzot slēgtās robežas, skeptiskie latvieši “Twitter” un “Facebook” jau pasludinājuši Eiropas Savienības galu un nespēju rīkoties. Bet kas faktiski ir noticis? Jā, uz laiku ir apturēta personu pārvietošanās brīvība, tikai viena no šīm piecām.
Tiesa, tā ietekmē vēl vienu brīvību – pakalpojumu sniegšanu. Piemēram, Austrijā no darba atbrīvo Slovēnijas viesstrādniekus, pat tos, kuri strādā karantīnas laikā visnepieciešamākajās nozarēs: veselības aprūpē un pārtikas rūpniecībā, ziņo “The Slovenian Times”. Pēc Austrijas sabiedriskās raidorganizācijas ORF datiem, valstī vienā dienā no darba tika atlaisti 16 tūkstoši strādājošo. Slovēņu viesstrādnieku skaits kaimiņvalstī tiek lēsts līdz 30 tūkstošiem. Citas valstis tā nedara – Ungārija ļauj pār robežu braukt slovēņu viesstrādniekiem. Arī Latvijas kaimiņvalstis pagaidām ļauj iebraukt un izbraukt tiem, kuriem ir darbatļaujas.
Slimajiem nedrīkst neļaut iebraukt
Tikai šopirmdien EK piedāvāja dalībvalstīm “Vadlīnijas robežu pārvaldības pasākumiem, lai aizsargātu veselību un nodrošinātu preču un būtisko pakalpojumu pieejamību”. Brīdī, kad lielākā daļa dalībvalstu bija aizvērušas robežas ārvalstniekiem, tika ieteikts veikt tikai “veselības pārbaudes bez formālas iekšējo robežu kontroles ieviešanas”. Atšķirība starp parastajām veselības pārbaudēm un robežkontroli ir tāda, ka tikai otrajā gadījumā drīkst liegt ieceļošanu atsevišķām personām. “Slimajiem nedrīkst aizliegt iebraukt, bet jādod piekļuve veselības aprūpei,” teikts vadlīnijās. Par vēlu.
Šoreiz jāpalīdz uzņēmējiem, ne bankām
Eiropas Komisija nosūtījusi dalībvalstīm apspriešanai projektu priekšlikumam par valsts atbalsta pagaidu regulējumu “Covid-19” vīrusa uzliesmojuma laikā. “Jaunais pagaidu regulējums ļaus dalībvalstīm izveidot, pirmkārt, shēmas tiešo dotāciju (vai nodokļu atvieglojumu) līdz 500 000 eiro apmērā piešķiršanai uzņēmumam, otrkārt, piešķirt subsidētas valsts garantijas attiecībā uz banku aizdevumiem un, treškārt, nodrošināt, ka publiskā un privātā sektora aizdevumiem var piemērot subsidētas procentu likmes, trešdien paziņoja Margrēte Vestagere, EK priekšsēdētājas izpildvietniece.
Ar jauno pagaidu regulējumu bankas tiek aicinātas atbalstīt gala saņēmējus, it īpaši mazos un vidējos uzņēmumus. “Pagaidu regulējumā ir skaidri noteikts, ka šāds atbalsts ir tiešs atbalsts banku klientiem, nevis pašām bankām,” uzsvēra Vestagere.
ES neizdodas piespiest Poliju
ES koordinēs iestrēgušo ceļotāju repatriāciju. Eiropas Komisija aicināja neslēgt iekšējās robežas, bet slēgt ārējās, taču dalībvalstis nepaklausīja. Īpaši izceļas Polijas iecirtīgā nostāja, nelaižot pāri robežai iestrēgušos baltiešus. Cauri tika izlaista vien autobusu kolonna. Videokonferences laikā Briselē Polija esot piedāvājusi Baltijas valstīm nomāt vilcienus, kam nebūtu atļauts apstāties Polijā. Tāda pieeja tika negatīvi vērtēta. “Tas ir absolūti nepieciešams, lai situācija mainītos,” pēc video samita sacīja EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, piebilstot, ka Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis solījis risinājumu rast pāris dienu laikā. Taču izskatās, ka poļi palikuši pie sava, un uz Vāciju tiek sūtīti prāmji, lai iestrēgušos baltiešus atvestu mājās.
Tomēr kravu piegāde nedrīkst būt traucēta – ES transporta ministri trešdien tiešsaistē sprieda par “zaļajām joslām”, pa kurām bez aizķeršanās pāri robežām piegādātu pārtiku un citas preces.
ES finansē vakcīnu
Jau 24. februārī Eiropas Komisija atvēlēja papildus 232 miljonus eiro cīņai pret koronavīrusu. Aptuveni puse no līdzekļiem paredzēta Pasaules veselības organizācijai (PVO), lai palīdzētu sagatavoties valstīm, kurām ir vāja veselības aprūpes sistēma, bet lielākā daļa no pārējiem līdzekļiem tiks atvēlēta zinātniskajiem pētījumiem, tostarp darbam pie vakcīnas izstrādes, sacīja ES krīžu vadības komisārs Janezs Lenarčičs.
Šonedēļ Eiropas Komisija piedāvājusi 80 miljonus eiro finansiālam atbalstam Vācijas farmācijas uzņēmumam “CureVac”, lai paātrinātu Eiropas KOVID-19 vakcīnas izstrādi pret “Covid-19”. Atbalsts tiktu sniegts kā ES garantija Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumam, kas pašlaik tiek novērtēts.
“Viņi strādā pie daudzsološas tehnoloģijas, lai izstrādātu vakcīnu pret koronavīrusu,” paziņoja fon der Leiena. “Eiropas Savienība piešķir viņiem līdz 80 miljoniem eiro, un es ceru, ka ar šo atbalstu mums būs tirgū vakcīna, iespējams, pirms rudens. Tas var glābt dzīvības Eiropā un arī pārējā pasaulē.”
Viedokļi
Dāvids Sasoli, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, otrdien pēc Eiropadomes ārkārtas videosanāksmes: “Dalībvalstis cenšas labot savu savtīgumu un koordinācijas trūkumu cīņā pret Covid-19 radīto krīzi. /../ Mēs beidzot parādām īstu solidaritāti: īpašas joslas medicīnas preču piegādei, preču brīvās plūsmas aizsardzība Eiropas Savienībā, kā arī pirmais nozīmīgais ekonomiskais atbalsts mūsu ģimenēm un uzņēmumiem. /../ Mēs nepārtrauksim dzīvot kā eiropieši.”
Valdis Dombrovskis, EK priekšsēdētājas izpildvietnieks, trešdien LTV “Rīta Panorāmā”: “Ir skaidrs, ka problēmas būs. Tās būs pietiekami nopietnas. Mēs redzam, ka, visticamāk, būs recesija daudzās ES dalībvalstīs. /../ Ja pašreiz ieviestie pasākumi būs sekmīgi un ļaus samazināt vīrusa izplatību, ekonomika samērā ātri arī varēs atgūties. /../ Šajā situācijā ir būtiski nodrošināt, lai iespēju robežās ierobežotu cilvēku atlaišanu, ierobežotu problēmas uzņēmumiem, lai uzņēmumi nebūtu spiesti iziet no biznesa un tādā veidā netiktu mazināts ekonomikas potenciāls.”
Gijs Ferhofštads, EP deputāts (ALDE), bijušais Beļģijas premjers: “Jau ilgu laiku bija skaidrs, ka ārkārtas apstākļos Eiropas Savienība var būt diezgan bezspēcīga: nespēj kontrolēt migrācijas krīzi, palēnināti pārvar finanšu krīzi, nespēj apturēt asinsizliešanu Sīrijā. Bet šodien “Covid-19″ ir parādījusi, ka Eiropai trūkst vilkmes vēl citā līmenī: Itālijas sauciens pēc palīdzības, lai papildinātu tik vienkāršas lietas kā mutes masku krājumi, palika neatbildēts nedēļām ilgi. /../ Mums ir jāievieš Eiropas ātrās reaģēšanas mehānisms, ko varētu aktivizēt ikreiz, kad pienāk nopietna krīze.”
