– Kas ir tā sociālā un politiskā problēma, par kuru izrādē “Eiro vīzija” esat iecerējuši runāt ar latviešu publiku? 1
– Izrādē nav runa tikai par Latviju. Ir cilvēki, kas Eirovīziju sauc par Eiropas spoguli. Mēs caur konkursa stiklu ironiskā garā mēģinām apzināt Eiropu un to, kur patlaban šis kuģis virzās. Redzam ļoti dīvainu parādību. Eiropas Savienība, Šengenas zona, it kā tiek vienoti vadīta, tai ir kopīgas vērtības, sava ideoloģija, bet būtībā šie oficiālie apgalvojumi ir tāda nepatiesība, tāds absurds! Šāda vienotība, kā to oficiāli un publiski prezentē, pat nav iespējama, jo ģeogrāfiski Eiropu veido tik dažādas valstis un tautas, katra ar savu identitāti, savām miljons problēmām, savu nacionālismu. Šī oficiālās ES vīzijas neatbilstība dzīves īstenībai un patiesībai man šķiet izpētes cienīgs, interesants paradokss un problēma. Es pats, piemēram, dzīvoju 280 kilometrus no Rīgas – Viļņā, bet galvā man šis attālums ir kā tūkstošiem kilometru. Valtera Sīļa uzaicināts, pirmo reizi atbraucis šurp un sācis strādāt Nacionālajā teātrī, atklāju brīnišķīgu pilsētu, lielisku teātri, pārsteidzoši talantīgus dziedošus aktierus. Pieķēru sevi apjautā: kāpēc jau sen nesadarbojamies, neveidojam kopējus projektus, ne tikai teātrī, bet arī citās jomās? Kaut kādas iekšējas sienas, barjeras, īpaši vecākos cilvēkos, ir grūti pārvarēt. Tādas iekšējas barjeras ir ne vien valsts, bet pat sava dzīvokļa sienās. Baltijas valstis savā starpā nez kādēļ sacenšas un kā tādi vīrieši pirtī lielās, kuram kas augstāks, lielāks, vairāk naudas, turības, drosmes. Uz to visu ironiski palūkojoties, mūsu uzveduma Eirovīzijas konkursā vienā dziesmā būs apvienojušies trīs puiši no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
– … Saulaina bērnība, te – blīkš, blākš – nav darba, naudas, ienīstu šo valsti – dzied īrs, kurš sarkanbaltsarkans arī…
– Tā ir aktiera Jāņa Vimbas ideja, ka Īriju pārstāvēs latvietis. Šajā valstī nu jau miljons latviešu un lietuviešu. Un, lūk, paradokss, Īrijā vairs īsti nav savas identitātes, tik daudz imigrantu. Savukārt iepriekšējā konkursā uzvarējusī Latvijas dziesmiņa ir par bezgalīgo latviešu toleranci – mūsos ir tik daudz sirsnības, visus tā mīlam, ka nāciet un ņemiet visu, kas šeit ir… (pasmaida). Kaut gan latviešos esmu novērojis vairāk nacionālās stājas, jo jūsu zemē ir vairāk krievu nekā Lietuvā, tādēļ jāturas. Biju priecīgi pārsteigts, ka Latvijas jaunieši tik daudz zina tautasdziesmas. Pie mums Lietuvā citāda pieeja: kas tā folklora vispār ir globālajā pasaulē?
– Uzvedumā dziedātājam no Grieķijas rokās plakāts ar visai nepieklājīgiem vārdiem, kas veltīti Angelai Merkelei… Nu kādēļ jūs tā par Vācijas kancleri, vācu tautā mīļi dēvētu Mutti (māmuļu – vācu val.)?
– Kurš gan nezina, cik grieķi lieli piketētāji? Kā tik problēmiņa, tā plakāts rokā, ielās, kliedz saukļus – Eiropas Savienība – mēsls, kur mūsu nauda? Lietuvā, runājot par grieķiem, sakām – dažkārt labāk nevis bļaut, bet savilkt jostu. Caur Vācijas dziesmiņu, cerams, izdosies pasmaidīt par vāciešu uz āru pausto bezgalīgo atvērtības vēlmi, kurai par spīti kā asinis dzīslās pulsē viņu nacionālisms un distancētā attieksme pret auslenderiem…
– Vai uzvedumam “Eiro vīzija” radītās dziesmas savā toņkārtā būs līdzīgas jūsu paša autordziesmām, ar kurām esat uzstājies Norvēģijā, Vācijā, Lielbritānijā, Īrijā?
– Iespējams. Mūzikā esmu ienācis no teātra, tāpēc no teatralitātes, saspēles ar publiku nemūku.
