Sēnes ne tikai mežā. Arī uz ādas 0
Savairojušās ādas sēnītes var radīt nopietnu diskomfortu
Ja uzkrāti liekie kilogrami, laukā ir sutīgs vai aktīvi sportojat, sviedri līst aumaļām. Siltums un mitrums uz ādas rada labvēlīgu vidi ādas sēnītēm, kas nereti savairojas lielā daudzumā, izraisot nepatīkamu niezi, sūrstēšanu un ādas apsārtumu.
Patīk siltums un mitrums
“Sēnīte, kas karstā laikā izraisa ādas apsārtumu un sūrstēšanu, ir kandida jeb piena sēne, kas neaktīvā formā dzīvo uz ādas ikvienam cilvēkam, neradot nekādas problēmas. Sēnītes pārliecīgu savairošanos, it īpaši korpulentiem cilvēkiem, veicina karsts laiks, sintētiska apģērba valkāšana, vielmaiņas izmaiņas, piemēram, cukura diabēts, vairogdziedzera vai nervu sistēmas problēmas, kas izraisa pastiprinātu svīšanu,” skaidro “Veselības centra 4” Estētiskās dermatoloģijas klīnikas dermatoveneroloģe Līga Jacēviča.
Tipiskas ķermeņa vietas, kur svīst visvairāk, tātad veidojas ādas sēnīšu populācijai vispiemērotākie apstākļi, ir sievietēm zem krūtīm, bet abu dzimumu pārstāvjiem – padusēs, zem vēdera krokas un cirkšņos. Šajās vietās veidojas iekaisums, jūtama nepatīkama nieze un sūrstēšana, parādās apsārtums, reizēm pat izsitumi.
Speciāliste norāda, ka ādas apsārtumu šajās vietās ne vienmēr izraisa ādas sēnīte. Tā cēlonis var būt arī citas ādas slimības, piemēram, viena no psoriāzes formām, kas lokalizējas ādas krokās, vai dermatīts, kura iemesls ir ķīmiskas vielas vai mehānisks kairinājums (alerģiska reakcija pret dezodorantu, pārāk cieša apakšveļa u. c.).
Vajag mazgāties pareizi
Lielākā daļa cilvēku karstajā laikā nestaigā sasvīduši, taču arī rūpīgā mazgāšanās, atsvaidzinošās dušas un peldes, regulārā apģērba maiņa bieži vien nepasargā no ādas sēnīšu radītā iekaisuma. Kādēļ tā?
Daktere Jacēviča skaidro, ka jāprot pareizi mazgāties. Cilvēki, kas pastiprināti svīst, tajā skaitā arī sportisti, un kas iet dušā vairākas reizes dienā, bieži pieļauj kļūdu, ik reizi no galvas līdz kājām noberžoties ar dušas želeju. “Ādai ir sava dabiskā aizsardzība – aizsargslānītis, ko veido tauki jeb lipīdi un proteīni, kas piesaista arī ūdeni un nosaka ādas virsējā slāņa mitrumu. Bieži mazgājoties, turklāt izmantojot ķīmiskās vielas, mēs pārcenšamies, un uz ādas veidojas kaut kas līdzīgs disbakteriozei, gluži kā zarnu traktā,” atklāj ārste. Viņa iesaka karstajā laikā seju, paduses, starpenes apvidu, rokas un kājas mazgāt divas reizes dienā ar smaržīgajiem kopšanas līdzekļiem, bet pārējo ķermeni vienkārši noskalot ar tīru ūdeni. Dušas želeju viscaur varētu lietot ne biežāk kā pāris reizes nedēļā.
Otra kļūda – pavirša noslaucīšanās pēc peldes vai mazgāšanās. Āda ar dvieli rūpīgi jānosusina, nevis jānoberž, jo liels kairinājums var tikai saasināt ādas sēnītes radītās problēmas.
Pēc mazgāšanās ādai ir jāatgūst sava aizsardzība, tas nozīmē, ka jālieto mitrinošie losjoni vai krēmi. Korpulentiem cilvēkiem ar izteiktām ādas krokām jālieto talka pūderi, kas ir aromātiski un absorbē lieko mitrumu, vai bērnu pūderi. Ārste iesaka cietušās vietas ieziest arī ar cinku saturošiem aizsargkrēmiem, kurus var iegādāties aptiekā. Tie ne tikai dziedēs, bet arī pasargās ādu no sēnīšu vairošanās.
Profilakses nolūkos karstā laikā jāvalkā apģērbs, kas darināts no dabiska, “elpojoša” materiāla, piemēram, kokvilnas, bet padušu aizsardzībai var lietot visu veidu pretsviedru līdzekļus un ieliktnīšus, galvenais, lai āda būtu sausa.
Ja ādas sēnīte rada problēmas un visi šie pasākumi nepalīdz, jādodas pie dermatologa, kas palīdzēs likvidēt ādas iekaisumu, apsārtumu un ar pretsēnīšu vai pretiekaisuma medikamentiem ierobežos pastiprinātu sēnītes vairošanos un padarīs to atkal par gluži nekaitīgu ādas iemītnieci.
Uzziņa
* Ādas sēnīšu vairošanos veicina: vielmaiņas traucējumi (cukura diabēts), vairogdziedzera saslimšanas, paaugstināts holesterīna līmenis, liekais svars, novājināta imūnsistēma un dzimumhormonu svārstības.
* No ādas sēnīšu radītajām problēmām ilgtermiņā var izvairīties, novēršot pastiprinātas svīšanas iemeslu, piemēram, samazinot lieko svaru, diagnosticējot un ārstējot slimības, kas to izraisa.
