Sēnes, kas nepriecē – uz cilvēka ādas! Kā tikt vaļā? 0
Uz vesela cilvēka ādas var sastapt līdz 44 dažādu sēnīšu tipiem, no kuriem visi nav bīstami. Tas, vai cilvēks ar kādu inficēsies, ir atkarīgs no daudziem blakusfaktoriem. – Sēnes nav ne vīrusi, ne mikrobi, bet zemākie augi, kas dzīvo ārējā vidē un arī cilvēka organismā, – stāsta ārste Zinaida Plavoka. Kaut gan neredzam, nejūtam, mēs esam patogēno sēnīšu nēsātāji un saslimstam noteiktos apstākļos.
Patīk, kur silts un mitrs
Gan mežā, gan uz ādas sēnēm patīk aktivizēties un dzīvot mitrumā. Cirkšņa mikozi jeb epidermofītiju izraisa sēne Epidermophyton. To mēdz saukt arī par lielo kroku sēni, kas vīriešiem biežāk iemitinās cirkšņos, sievietēm – arī zem kuplām krūtīm.
Problēmu cirkšņos vēl izraisa rauga sēne, kas dzīvo mutē, zarnu traktā, dzimumceļos un uz ādas. Epidermofitonu iespējams iegūt publiskā pirtī, kopējā dušā, ģērbtuvē, pludmalē, veikalā utt.
Vīrieši vienmēr svīst vairāk, un svīšana noteikti veicina ādas iekaisumu. Cirkšņa sēne sievietes traucē retāk, tomēr tā, līdzīgi kā rauga sēne, mēdz iemitināties zem kuplām krūtīm, augšstilbu iekšpusē, retāk padusēs.
Statistika visā pasaulē liecina: jo vecāki kļūstam, jo lielāka iespējamība saslimt ar dažādām sēnēm. Ādas virsējo slāni veido šūnas, kas izdala tauku slānīti un sargā organismu ne tikai no izžūšanas, bet arī dažādu mikroorganismu iekļūšanas dziļākajos slāņos. Gadu gaitā cilvēka āda kļūst sausāka, un tajā ātrāk veidojas mikroplaisiņas.
Savukārt bērniem sviedru dziedzeri ir maz attīstīti, tāpēc viņi ar cirkšņa sēnīti slimo reti. Mazuļiem līdz divu gadu vecumam, kuri ievīstīti autiņbiksītēs, ādu dzimumorgānu un anālās atveres apvidū var bojāt rauga sēne. Klasiska cirkšņu sēne līdz pusaudžu vecumam ir rets gadījums.
Svarīgākā − imūnā sistēma
Cirkšņa sēnītes pazīmes ir nieze, apsārtums, izsitumi, reizēm mitrošanās un plaisas kroku dziļumā. Bojājums parasti paplašinās, centrālā daļa kļūst bālāka.
Lai izvairītos no saslimšanas un infekciju nepārnestu uz cita cilvēka ādu, jāievēro personiskā higiēna, piemēram, jāizmanto individuāli ikdienas higiēnas priekšmeti – dvieļi, mazgāšanās sūkļi. Sēnēm labvēlīgs faktors var būt sintētiska apģērba un apakšveļas valkāšana ikdienā. Ārējā vidē – putekļos un augsnē – sēnītes sporu veidā saglabā dzīvotspēju līdz pat diviem gadiem, līdz ar to teorētiski inficēties var katrs, bet viss atkarīgs no imūnās sistēmas. Sēnīšu slimību attīstību veicina blakusslimības, piemēram cukura diabēts. Riska faktori ir liekais svars, pastiprināta svīšana, mazkustīgs dzīvesveids, sēdošs darbs un stress.
Agrāk publiskajās pirtīs un baseinos bija koka redelītes, kas radīja sēnītēm labvēlīgu vidi, bet mūsdienu sporta kompleksos ar baseiniem, saunām, pirtīm, koplietošanas dušām cenšas ievērot higiēnas prasības, kas nepieļauj risku inficēties ar sēnītēm. Tajos izmantotie materiāli ir viegli kopjami un tīrāmi, līdz ar to sēnīšu dzīvotspēja netiek pieļauta. Tomēr, apmeklējot šādas iestādes, nav lieki parūpēties par personisko higiēnu, lietojot individuālos apavus (čības), lai pasargātu ne tikai sevi, bet arī pārējos apmeklētājus no iespējas inficēties.
Profilaksei arī pretblaugznu šampūns
Cirkšņu mikozes var ārstēt gan ar recepšu, gan bezrecepšu medikamentiem. Jāatceras, ka pret sēnīšu izraisītām slimībām imunitāte neveidojas. Bojātu ādu var izārstēt, bet infekcijas izraisītājs sporu veidā var saglabāties uz ādas un problēma uzliesmot atkārtoti.
Mūsdienās bieži tiek novērotas alerģiskas reakcijas pret dažādiem mazgāšanās līdzekļiem, tāpēc antibakteriālās ziepes lietot neiesaka, jo to sastāvā ir dažādas agresīvas sastāvdaļas ar dezinficējošām īpašībām, kuras uzskata par alergēniem. Aptiekās ir nopērkami intīmo zonu kopšanas līdzekļi, kuros ir ādas mikroflorai draudzīgas pienskābās baktērijas, kas nodrošina ādas pH līmeni normas robežās (skābu) un uzlabo ādas pretestības spējas. Ja ādu nepieciešams sausināt, var izmantot bērnu pūderi, talku. Ar tiem apstrādājot cirkšņus un krokas zem krūtīm, āda kļūs sausāka un tādējādi mazināsies iekaisuma veidošanās risks.
Profilakses nolūkos pacienti, kuriem novērojami bieži slimības paasinājumi, ādas mazgāšanai var izmantot aptiekās nopērkamos pretsēnīšu–pretblaugznu šampūnus.
Daktere atgādina, ka neārstēta sēnīšu slimība mēdz progresēt, tāpēc nav jāvilcinās un jākautrējas konsultēties ar ārstu. Pacienti bieži vien vispirms sāk lietot bezrecepšu medikamentus, kas, iespējams, nesniedz vēlamo rezultātu. Šādos gadījumos ārsta konsultācija ir neizbēgama, lai veiktu izmeklējumus, analīzes un atrastu piemērotāko ārstēšanas veidu. Katram cilvēkam āda ir atšķirīga, tāpēc jāpievērš uzmanība plaša spektra pretsēnīšu līdzekļu izvēlei, jo reakcija uz vienu līdzekli cilvēkiem var atšķirties.
Pretsēnīšu medikamenti nav antibiotikas, bet, tāpat kā jebkurš ķīmisks līdzeklis, var izraisīt alerģiskas reakcijas. Šādos gadījumos medikamentu vajag nomainīt.
