Sēņu laiks Latvijā. Cik apēdam un konservējam? 0
Rudenī – sēņu laikā, kad mājsaimniecībās steidz gatavot ziemas krājumus, “LA” pēta, kā sokas ar sēņu patēriņu un pārstrādi.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda – sēņu patēriņš gadu no gada nedaudz palielinās. 2006. gadā vidēji viens mājsaimniecībā dzīvojošais patērēja 1,66 kg sēņu, bet 2016. gadā – jau 1,76 kg. Straujāk sēņu patēriņš audzis laukos, kur 2016. gadā ikviens iedzīvotājs vidēji patērēja 2,18 kg sēņu, un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem pēdējo desmit gadu laikā. Šīs meža veltes mazāk lieto pilsētnieki – viszemākais rādītājs bijis 2015. gadā, kad vidēji viens iedzīvotājs notiesāja nepilnu kilogramu sēņu. Jaunāku datu pagaidām nav, nākamie būs pieejami 2020. gadā.
Trūcīgi dati
Statistika par sēņu audzētavām ir daudz trūcīgāka. Pēdējie dati CSP pieejami par 2013. gadu, kad desmit saimniecībās sēnes audzēja 2321 m2 platībā, savukārt 2010. gadā saimniecību skaits, kas nodarbojās ar sēņu audzēšanu, bija 31, bet platība – 7771 m2. 2016. gada dati atzīti par konfidenciāliem. Iemesli tam ir vairāki – ja produktu ražo mazāk par četriem uzņēmumiem, ja viena uzņēmuma īpatsvars tirgū ir 80%, ja divu uzņēmumu īpatsvars ir 90% attiecīgā produkta ražošanas apjomā. Tas nozīmē, ka patieso ainu par sēņu audzēšanas biznesu Latvijā varam iegūt tikai no pašiem audzētājiem un to sniegtās informācijas.
Palielina platības
Lielplatones pagasta z/s “Trubenieki” saimnieks Jānis Volksons šitakes audzē jau sesto gadu un patlaban šī saimniecība jau ir viena no lielākajām Latvijā. Saimnieks stāsta, ka katru gadu sēņu audzēšanai tiek apstādīti 100 m3 koksnes. Pagaidām tirgus pieprasījumu nevarot apmierināt, jo raža nav liela.
Daļa šitaku pieejamas “svaigi.lv” veikalā, bet viss pārējais saražotais tiek patērēts tūristu vajadzībām – gan degustācijām, gan pārstrādes produktos – maizē un sviestā, ko var iegādāties saimniecībā. Ar tūrismu Volksons sāka nodarboties pērn, un šogad apmeklētāju skaits ir dubultojies. Lai apmierinātu augošo pieprasījumu, jau šobrīd top 20 reizes lielāks sēņu inkubators.
Saimnieks sola, ka nākamgad sēnes tiks iestādītas apmēram 200 m3 koksnes un tas ļaus būtiski palielināt ražu, kā arī startēt veikalos un, iespējams, sākt eksportu, kas ir starp tālākiem saimniecības mērķiem. Sākotnēji izaudzēto plānots piedāvāt restorāniem un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem.
Viens no senākajiem un lielākajiem šitaku audzētājiem – “Garīkas” – jau iemantojis pircēju atpazīstamību. Saimniece Valda Vjaksa stāsta, ka šitakes aug vairāku hektāru platībā un izaudzēto saimnieki realizē mazumtirdzniecībā – galvenokārt vietējos ekoveikalos. Lai arī kādreiz domājuši par eksportu, tomēr nolēmuši neriskēt un turēties pie mazumtirdzniecības. Pamatā veikaliem saimniecība gatavo tikai kaltētu sēņu produkciju. Ja kāds vēlas svaigas sēnes, jādodas uz saimniecību, kur tiek rīkotas degustācijas un ekskursijas. Šogad ir ļoti sauss, un tas ietekmē arī audzētājus, jo nepieciešama pamatīga laistīšana. “Nav labs gads,” komentē Valda Vjaksa.
Pārstrādā un eksportē
Viens no lielākajiem sēņu pārstrādātājiem Latvijā ir “Spilvas” ražotne Babītes novadā. Ražotnes īpašnieka “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša stāsta, ka sēņu pārstrādes apjomi nedaudz pieauguši. “Marinētu šampinjonu ražošanas apjomiem ir tendence nedaudz palielināties, ja to salīdzina trīs pēdējo gadu griezumā. Līdz ar to arī kopējais šampinjonu iepirkums palielinās,” stāsta Mikša. 2018. gadā tika saražots par 12% vairāk marinētu šampinjonu nekā 2017. gadā. Šogad plānots iepirkt 95 tonnas, ko uzņēmums iegādājas Lietuvā, jo Latvijā šādi apjomi nav pieejami.
Pēc CSP datiem, sēņu produkcijas eksports pēdējos gados ir palielinājies. 2017. gadā eksportētas 31,8 tonnas produkcijas 78,8 tūkstošu eiro vērtībā, bet 2018. gadā – 32 tonnas 74,8 tūkstošu eiro vērtībā, savukārt šī gada pirmajā pusgadā – jau 30,7 tonnas par 64 tūkstošiem eiro.
Pēdējos gados importa apjomi ir svārstīgi – 2018. gadā ievesta 121 tonna sagatavotu vai konservētu sēņu, kas ir par 27 tonnām mazāk nekā 2017. gadā, bet šī gada pirmajā pusgadā ievestas jau 105 tonnas 172 tūkstošu eiro vērtībā.
