Senegālieša Blēza Diaņa izvirzīšanās daudziem Eiropā šķita sensacionāla! Pirmais melnādainais Eiropas valsts valdībā 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” atzīmēja: “Lavala jaunā valdībā par koloniju viceministri iecelts nēģers, deputāts Diaņs. Šis ir pirmais gadījums franču un vispār Eiropas tautu vēsturē, kad par kabineta locekli ieceļ melnās rases piederīgo.”
Šeit ir runa par pirmo vēlēšanu ceļā amatā nonākušo afrikāņu cilmes Eiropas politiķi, pirmo afrikāni, kas ievēlēts Francijas parlamentā (turklāt četrus termiņus) un pēc tam saņēmis amatu sociālista Pjēra Lavala valdībā.
Senegālieša Blēza Diaņa izvirzīšanās daudziem Eiropā, īpaši Austrumeiropā, tolaik šķita sensacionāla vai vismaz eksotiska, tomēr Francijā viņa vārds jau bija itin pazīstams. Labu franču izglītību baudījušais senegāliešu jūrnieka dēls Diaņs kopš 1892. gada atradās Francijas muitas dienestā un bija strādājis daudzās kolonijās. 1914. gadā viņu parlamentā ievēlēja pirmo reizi, un, ja tūkstošiem senegāliešu un citu afrikāņu Pirmā pasaules kara gados cīnījās Rietumu frontē Francijas armijas rindās, tad tas bija viņa nopelns.
No 1920. gada līdz savai nāvei viņš pildīja Senegālas galvaspilsētas Dakāras mēra pienākumus. Pēc dabas brīvdomīgais Diaņs bija par pilnīgu rasu vienlīdzību, no vienas puses, mudinot piešķirt Francijas koloniju iedzīvotājiem visas pilsoņu tiesības, bet, no otras, aicinot Senegālas un citu koloniju iedzīvotājus pieņemt franču izglītību, kultūru un sociālās dzīves paradumus, tādējādi laužot ceļu augšup. 20. gadsimta ritumā, kad veidojās Āfrikas valstu patstāvības ideoloģija, viņu nereti kritizēja, paužot viedokli, ka Diaņs bijis francūzis, kas “pārpratuma pēc piedzimis melns”. Tomēr Senegālā mūsdienās viņa vārdā nosauktas ielas un starptautiskā lidosta. Viņa dēls Rauls Diaņs 20. gadsimta 30. gados kļuva par pirmo melnādaino Francijas profesionālā futbola līgas spēlētāju. Dzimta turpinās arī mūsdienu Francijā.
