Akmens stāsti 0
Latvijas jūrmalā ir bezgala daudz skaistu akmentiņu. Vispirms Sabīne un Andris mēģināja veidot rotas no jūras viļņu dabiski nopulētiem akmentiņiem. Tad sāka akmentiņus pulēt. Jo vairāk tie tika nopulēti, jo vairāk izcēlās to skaistums un tie kļuva taustei tīkamāki. No šādiem akmeņiem top auskari, kaklarotas un rokassprādzes. Akmens salasīšana un apstrāde ir tikai viena medaļas puse. Otra ir akmeņu savirknēšana pēc lieluma, biezuma, krāsas un zīmējuma. Dažreiz paiet pusgads, kad izdodas nokomplektēt ideālo kaklarotu.
“Mazi bērni un sievietes (viņiem spēcīgāka dabiskā intuīcija) bieži kabatā nēsā kastani un glāsta, lai nomierinātos. Labāk izmantot patīkamu akmeni. Ja tas ir labi nopulēts, saujai ir daudz pilnīgāks kontakts ar akmens virsmu. Nomazgā akmeni tekošā ūdenī un, turot rokā, lūdz, lai ļaunums, kas glūn aiz stūriem, atkāpjas no tevis un tuviniekiem,” iesaka Andris.
Meistarstiķis – cirvis
Akmens cirvis ir cilvēces tehnoloģiskās attīstības senākais posms. Pirmie akmens instrumenti tapa, pielāgojoties dabas formām. Cilvēks, kam piederēja akmens cirvis, to lietoja gan kā darba, gan aizsardzības instrumentu.
Arī mūsdienu cilvēkam, uzlūkojot savu akmens cirvi, zemapziņā rodas pozitīvu emociju komplekss. To rada gan cirvja arhetipiskā forma, gan dabiskās lina auklas, gan formā krāšņais koka rokturis. Akmens cirvja forma tiek rūpīgi piemeklēta. Koka rokturis ir speciāli mežā sameklēts zars ar bagātīgu, mezglotu formu, ko papildina mizgraužu filigrānie raksti un reizēm autoru grieztas spēka zīmes. Protams, caurums akmenī vairs netiek urbts kā vecos laikos ar tukšu kaulu un kvarca smiltīm, tiek izmantoti urbji. Akmens cirvis nav tikai sienas dekors vai meditatīvs elements optimistiskai iedarbībai uz zemapziņu. Tas ir visnotaļ nopietns rīks, ar kuru var pārsist kādu riekstu un aizbaidīt arī kādu burlaku.
Akmens galaktikas
Akmens īstā dvēsele vispilnīgāk atklājas, ja akmens fragmentu nopulē un spēcīgi paliela. Daudzkārtīgajā palielinājumā var redzēt akmens dzīlēs paslēptos tēlus, zvaigznes, cilvēku un augu siluetus un citas lietas – cik atļauj paša fantāzija un zemapziņa. Tā radās mākslas darbi un fotoizstāde “Akmens galaktika” – aizraujošs ceļojums gan akmens kristāliskajā dvēselē, gan ikvienam savā iekšējā pasaulē.
“Akmeņus iemīlēju tāpēc, ka tie nav banāli un ir ļoti patiesi. Strādājot ar akmeni, mainās arī paša darītāja pasaules uztvere, akmens it kā sevī ievelk… reizēm doma aizklīst tālu lejā, kur zemes dzīļu katlā vārās ieži. Citreiz, turot pirkstos kristālu, sajūti saikni ar kosmosu. Un visu to savieno akmens dvēsele,” atzīstas Sabīne.
