Informācijas laikmets „vienā ūdens malkā” 5
Lai gan rakstā teikts, ka gulēšana divas reizes naktī nesniedz nekādas priekšrocības, grūti iedomāties, ka šāds miega modelis nepanāktu ilgtermiņa sekas uz mūsu ikdienas apziņu. Kādas priekšrocības mēs varētu gūt no dažām stundām “neparasta, meditācijai līdzīga miera?” Ar mūsu ikdienas saspringto režīmu mēs pat neapsveram citu miega veidu iespējas un priekšrocības, jo astoņu stundu miegu izraisa nogurums. Protams, mēs nevaram atgriezties pie dzīvesveida pirms elektrības ar agrīnu gulētiešanu un agru celšanos. Bet varbūt mēs varētu izmantot šīs zināšanas, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un atklātu alternatīvus prāta un laika veidus.
Ja interesē vairāk uzzināt par mūsdienu pasauli un tās ietekmi uz mūsu prātu, jālasa Duglasa Raškofa (Douglas Rushkoff) grāmata “Tagadnes šoks: kad viss notiek tieši tagad”. “Fakts ir tāds, ka laiks nav neitrāls. Stundas un minūtes nav universālas, bet noteiktas. Dažas lietas mums vieglāk padodas no rīta, bet citas – vakaros. Turklāt šis laiks mainās, pamatojoties uz pašreizējo situāciju divdesmit astoņu dienu Mēness ciklā. Vienas nedēļas laikā mēs esam ražīgāki agri no rīta, bet nākamnedēļ – dienā.
Tehnoloģijas ļauj mums to visu ignorēt. Mēs varam veikt lidojumu pāri desmit laika joslām. Varam iedzert miegazāles un vēlāk dzert zāles pret uzmanības deficīta sindromu, lai pamostos nākamajā rītā. Mūsu tehnoloģijas attīstītās ar tādu ātrumu, kādā mēs tās izdomājam. Bet mūsu ķermenis ir evolucionējis tūkstošiem gadu, mijiedarbojoties ar spēkiem un parādībām, kurus mēs pat neapjaušam. Mums ne tikai ir jāņem vērā ķermeņa ritmi…ķermenis balstīts uz simtiem, varbūt tūkstošiem stundu ieklausīšanās, saistīšanās un sinhronizācijas ar daudzām lietām. Cilvēki nespēj strauji attīstīties. Mūsu ķermeņi mainās pilnīgi atšķirīgā laikā”.
Bet Raškofs neprasa atteikties no iPhone un digitālā dzīvesveida. Viņš ir par to, lai tiktu atrasti veidi, kā tehnoloģijām sadarboties ar mums un bioloģiski aktivizēt: “Jā, mēs piedzīvojam hronobioloģisku krīzi ar depresiju, pašnāvībām, vēzi, zemu darba ražīgumu un sociālo diskomfortu, jo rupji pārkāpjam ritmus, kas uztur mūs pie dzīvības un atrodas sinhronizācijā ar dabu un vienam ar otru. Bet fakts, ka mēs mācāmies, dod mums iespēju pārvērst krīzi par iespēju. Tā vietā, lai ķermeni saskaņotu ar digitālo tehnoloģiju mākslīgajiem ritmiem, mēs varam pielietot tehnoloģijas un apvienot savu dzīvesveidu ar savu fizioloģiju”.
Savā vēlmē neatpalikt mēs esam iesaistīti visā, kas notiek, vienlaicīgi. Varbūt tā ir nepareiza pieeja. Nepareiza attieksme pret laiku? Mums jāapzinās ieguvumi no jaunās izpratnes par laiku un jācenšas dzīvot saskaņā ar to.
Avots: cameralabs.org
