Senči laimes lēja no vaska! Kā lejam tagad un kā tulkot zīmes, skaidro kalējs Vilnis Vincevičs 0
– Gadumija ir īstais brīdis, lai lietu laimes un zīlētu nākotni, – teic kalējs Vilnis Vincevičs. Pēc savas laimes uz viņa tumši noslēpumaino smēdi devās arī žurnāla “Praktiskais Latvietis” delegācija.
No kā laime top?
Senču senči laimes lējuši no vaska, spriež kalējs. Šī manta laukos ērti pieejama, ātri kūst. Sildot vasku, jāuzmanās, jo vasks var strauji aizdegties. No šā materiāla izlietā laime nav gana stingra un konkrēta, izceļot no ūdens, vēstījums var samīcīties. Turklāt vaska ķeburs neizskatās īpaši glīts.
– Tradicionāli latvieši laimes lej no alvas, jo arī tā labi kūst. Alvu var iegādāties tur, kur pārdod metālu, metinātājiem paredzēto preču veikalos. Ja meklēt netīk, derēs arī daudzviet nopērkamās jau gatavās alvas laimītes, kam no sāna var izvilkt papīra vēlējumu. Tā nav nekāda latviskā tradīcija, tādēļ nav ko žēlot, – spriež meistars.
Ja īpašas laimes lejamās karotes nav, liešanai labi der veci zupas kausi. Tādus var iegādāties krāmu tirdziņos. Tur tie maksās daudz lētāk un liešanai kalpos ilgāk nekā veikalos nopērkamie speciālie. Svarīgi, lai kausam būtu pietiekami garš kāts, lai, laimi sildot, mati nenosvilst.
Karsto masu lej traukā ar ūdeni. Izvēlas mēreni dziļu, lai, pēc laimes liecoties, nekļūst slapjš līdz padusēm. Kā interesantu ideju kalējs iesaka laimes liešanu ledusklucī. Tādu var sasaldēt saldētavā. No virspuses izveido nelielu padziļinājumu un lej alvu tajā. Veidojas ineteresantas formas nākamā gada atspulgs.
! – Ja materiāla maz, dažkārt laimes pārkausē un lej nākamajam, taču tā nav pareizi, – skaidro kalējs. Savu laimi vajag grābt ciet un cieši glabāt visu gadu, tad tā piepildīsies.
Kā vispareizāk liet?
Vislabākās laimes esot tās, kas turas kopā. Tādēļ laimju liešanā jāiemanās. Kalējs norāda, ka alvu nevajag ne lēni pilināt, ne pārāk strauji gāzt ūdenī. Tad no metāla pašķīdīšot daudz smalku laimes pilīšu. Neesot jau arī tā slikti, jo tas nozīmē, ka būs daudz visādu mazu laimīšu. Taču, ja grib tuvināt vienu lielu laimi, tad kausiņu liek tuvu ūdenim un strauji apgriež otrādi, lai labums ar plunkšķi iekrīt traukā.
Ja ir dārzs, metālu var kausēt uz dzīvas uguns ugunskurā, uz grila. Dzīvoklī var izlīdzēties ar gāzes plīti, kamīnu. Vasks kusīs pat virs sveces liesmas.
Piemērotākais laiks laimēm un zīlēšanai ir no ziemas saulgriežiem līdz janvāra vidum. Citā laikā kalējs šo izklaidi atsaka. Piemēram, jaunlaulātie nereti vēlas izliet savu laimi, kaut gan ir vasara. Tas ir pretdabīgi, pārliecināts Vilnis. Kāpēc, to grūti pateikt vārdos, bet sajūtas viņam tādas ir. Kā nekā arī jāņudziesmas citā gadalaikā izklausās dīvaini. Lai arī laiks tagad gandrīz siltāks nekā ap saulgriežiem aizvadītajā vasarā. – Trūkst vajadzīgās enerģētikas, jo rituāls paliek rituāls un to svarīgi veikt īstajā laikā, – atgādina Vilnis.
! Kausēšanai ārā labi der akmeņogles, jo tām ir liels karstums. Turklāt tās var izmantot vairākkārt. Kad izklaides galā, tās nodzēš, aplejot ar ūdeni. Nākamreiz kurina atkal.
Kā tulkot izlieto?
Kad laime izlieta, to tūliņ var celt ārā no ūdens un skatīt, kas iznācis. Visjautrākā esot laimes tulkošana draugu pulciņā, kad katrs izsaka savu redzējumu un komentāru par spožo pikucīti. Alvas veidojumu tik ilgi groza no visām pusēm, līdz skaidrs, kam tas līdzinās. Laimes saimnieks jau pats zina, ko visvairāk vēlas saskatīt.
Īsto laimes veidolu varot ieraudzīt, ja to pētot pret sveces liesmu. Laimi tur tā, lai sveces gaismā tās ēna kristu uz sienas (cits apgaismojums jāizslēdz). Tad lēni groza, līdz atklājas slēptais vēstījums.
Kad brīvdabas muzejā rīko ziemas saulgriežu pasākumu, neatņemama sastāvdaļa ir arī laimju liešana. Esot tādi cilvēki, kas nākot atkārtoti, gadu no gada. Sak, pērn izlietais piepildījies, arī nākamgad veiksmes vajag.
Kalējam pirmssvētku laikā daudz darba ar laimju darināšanu, tādēļ dažkārt liešanai un tulkošanai tiek pieaicināti atraktīvi palīgi. Viņi laimes lej arī pasākumos citviet Latvijā, taču brīvdabas muzeja senajā smēdē ir īpaša noskaņa, kas palīdz noticēt, ka nākamgad laime būs.
! Laimes tulkojumu pieraksta, lai pa nākamo gadu solītais neaizmirstas.
