Senāts nepieņem Ģenerālprokuratūras protestu lietā par JRT ēku kompleksa pārbūvi 0
Augstākās tiesas jeb Senāta Civillietu departaments šodien atteicies pieņemt Ģenerālprokuratūras virsprokurora protestu par tiesneša lēmumu par prasības nodrošināšanu civillietā, kurā būvnieks “ReRe Būve 1” cēlis prasību pret VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un kurā būvniekam izdevies panākt aizliegumu VNĪ slēgt jebkādus darījumus ar trešajām personām par būvdarbu veikšanu JRT ēku kompleksā.
Kā aģentūru LETA informēja Senāta preses pārstāve Baiba Kataja, protesta pieņemšana atteikta, jo par šādiem lēmumiem likums nepieļauj iesniegt protestu.
VNĪ jūlijā paziņoja par līguma laušanu ar pilnsabiedrību “ReRe būve 1”. Lēmums par līguma laušanu tika pieņemts, jo VNĪ ieskatā būvnieka darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu, tostarp darbi veikti neatbilstošā kvalitātē, pirms darbu sākšanas nav pienācīgi izpētīta projekta dokumentācija, ir izsniegti nepatiesi apliecinājumi, kā arī nav ievēroti nolīgtie termiņi un darba drošības noteikumi.
Kataja skaidroja, ka būvnieks augustā iesniedza tiesā prasību pret VNĪ, lūdzot atzīt līguma uzteikumu par spēkā neesošu no tā izdošanas dienas un uzlikt par pienākumu atbildētājai pildīt noslēgto līgumu, kā arī lūdza nodrošināt minēto prasību, citstarp aizliedzot atbildētājai slēgt jebkādus darījumus ar trešajām personām par būvdarbu veikšanu JRT ēku kompleksā.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša 2019.gada 14.augusta lēmumu, izvērtējot prasības pirmšķietamo formālo juridisko pamatojumu un samērīgumu starp pušu tiesiskajām interesēm, lūgums nodrošināt prasību tika apmierināts.
Virsprokurors protestā norādīja, ka lēmumu par prasības nodrošinājuma piemērošanu tiesnesis pieņēmis formāli, neveicot prasības pirmšķietamā juridiskā pamatojuma padziļinātu izpēti. Izvērtējot strīdam piemērojamos Civillikuma noteikumus, virsprokurors secinājis, ka tiesiskās sekas pasūtītāja nepamatotas atkāpšanās gadījumā varētu būt tikai pienākums samaksāt uzņēmējam kompensāciju par izmaksām un zaudējumiem, taču uzņēmējam nav subjektīvo tiesību prasīt pielaidi pie darbu izpildes.
Senāts atzina, ka pirms izvērtēt saņemto protestu pēc būtības jāpārbauda tā pieņemamība. Atsaucoties uz Satversmes tiesas (ST) judikatūru, Senāts norādīja, ka protesta institūts Civilprocesa likumā ir veidots kā galīgais tiesību aizsardzības instruments – papildu garantija gadījumā, kad nav citu tiesību aizsardzības līdzekļu.
Turpretim gadījumā, kad tiesa ir apmierinājusi lūgumu nodrošināt prasību, atbildētājam šāds cits tiesību aizsardzības līdzeklis pastāv, proti, saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem atbildētājs ir tiesīgs prasīt prasības nodrošinājuma atcelšanu. Turklāt, ja pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu tiktu noraidīts, tad atbildētājam saglabājas tiesība šo lēmumu pārsūdzēt augstākā tiesu instancē, iesniedzot blakus sūdzību.
Senāts līdz ar to secināja, ka pēc būtības nepastāv Civilprocesa likumā paredzētais priekšnoteikums protesta iesniegšanai un tā pieņemšana ir atsakāma.
Komentējot senatoru kolēģijas pieņemto lēmumu, tās sastāvā esošais Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka konkrētajā lietā Senāts nevērtēja virsprokurora protesta argumentus pēc būtības, jo likums neparedz iespēju par šādiem tiesneša lēmumiem iesniegt protestu.
Viņš skaidroja, ka prokurora protests civilprocesā ir paredzēts kā pēdējais tiesību aizsardzības līdzeklis, kad citi nav pieejami. Šajā gadījumā atbildētājam savu tiesību aizsardzībai ir nodrošināta gan iespēja prasīt prasības nodrošinājuma atcelšanu, gan negatīva lēmuma gadījumā – pārsūdzēt to augstākā tiesu instancē, kas šajā gadījumā ir apgabaltiesa. Līdz ar to protestam nav juridiska pamata.
Jau vēstīts, ka VNĪ apņēmusies pabeigt JRT ēkas rekonstrukciju tā, lai teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties 2022.gada vasarā, tādēļ drīzumā tiks sludināts jauns konkurss būvniecības ieceres realizēšanai pēc “projektē un būvē” (“build&design”) principiem. Strādājot modelī “projektē un būvē” operatīvo jautājumu risināšana starp būvnieku un projektētāju norit daudz ātrāk un skaidrāk noteiks atbildības.
Savukārt “ReRe būve 1” valdes priekšsēdētājs Valdis Koks norādīja, ka VNĪ līguma uzteikumu uzskata par nepamatotu un uzteikuma neatsaukšanas gadījumā vērsīsies tiesā, lai tā atzītu līguma uzteikumu par spēkā neesošu. Koks skaidroja, ka Zaigas Gailes projektā konstatētas vairākas kļūdas, piemēram, nebija izprojektēti ēkas fasādes balsta rāmja pāļi, kā arī projektā nav veikts novērtējums uz blakus esošajām būvēm, kādu ietekmi uz tām atstās projektā paredzētie tehnoloģiskie risinājumi.
VNĪ parakstīja būvdarbu līgumu ar “ReRe būve1” 2018.gada 3.jūlijā.
Pilnsabiedrības “ReRe būve1” dalībnieki ir SIA “Re&Re” un SIA “ReRe Būve”.
