Senākais zināmais cilvēka sencis miris, nokrītot no koka 8
Slavenais australopiteks Lūsija, kuras skeletu atrada Etiopijā 1974. gadā, gājusi bojā nositoties, secinājuši Ostinas universitātes pētnieki.
Lūsija dzīvojusi aptuveni pirms 3,18 miljoniem gadu, viņas skelets ir senākais no zināmajiem cilvēka priekšteču skeletiem un kalpojis par pamatu neskaitāmies zinātniskiem strīdiem. Par viņas bojāeju izvirzītas dažādas hipotēzes, un līdz šim par ticamāko tika uzskatīta nāve noslīkstot – tā parādīta, piemēra, franču filmā “Sencilvēka odiseja”.
Tāpat daudz šķēpu zinātnieki lauzuši par to, vai cilvēka senči kāpuši kokos, un, ja viņi to darījuši, cik daudz laika šajā vidē pavadījuši – proti, vai var teikt, ka cilvēka priekšteči dzīvojuši kokos.
“Komiski, ka tā, kura atradās centrā diskusijai par dzīvi kokos cilvēka evolūcijas gaitā, visticamāk, gājusi bojā no traumām, kas gūtas, nokrītot no koka,” skaidro žurnālā “Nature” publicētā raksta autors Džons Kalermans.
Kapelmans sācis pētīt Lūsijas skeletu jau 2008. gadā, kad viņam radusies iespēja kaulus ievietot augstas izšķirtspējas tomogrāfā.
Desmit dienas Kapelmans kopā ar kolēģiem skenēja Lūsijas kaulus, lai radītu 35 000 kaulu šķērsgriezumu. Pētījuma līdzautors Ričards Ketmens paskaidrojis, ka Lūsija ir brīnišķīga: “Viņa tāda ir vienīgā, un jums gribas uzzināt par viņu pēc iespējas vairāk.”
Ar tomogrāfu pētot Lūsijas skeletu, zinātnieki pievērsuši uzmanību kādai dīvainībai: labā pleca kauls bija deformēts neparasti – tajā bija saglabājušās asas, skaidri samanāmas plaisas un daudzas sīkas kaulu šķembiņas.
“Tādas plaisas parasti rodas, kad roka kritienā atsitas pret zemi,” skaidro Kapelmans. Raksta līdzautors Stīvens Pīrss, praktizējošs ķirurgs ortopēds apstiprināja: šādas traumas raksturīgas cilvēkam, kurš krīt no liela augstuma, būdams pie samaņas, jo tad automātiski rokas izstiepjas uz priekšu, lai mīkstinātu kritienu.
Līdzīgi kaulu bojājumi tika atrasti arī uz citiem Lūsijas locekļiem, tostarp uz ceļgaliem, ribām un gūžas kaula. Tā kā uz kauliem nav manāmas dzīšanas pēdas, zinātnieki secināja, ka kritiens noticis, Lūsijai dzīvai esot, un bijis nāvējošs.
Neatbildēts pagaidām palicis jautājums par to, kā Lūsijai izdevies uzrāpties tādā augstumā, kritiens no kura varēja kļūt nāvējošs. Zinātnieki aplēsuši, ka nedaudz vairāk kā metru garā un 20 kilogramus smagā Lūsija tik smagas traumas varēja gūt, krītot vismaz no 13 metru augstuma.
