Paiders apgalvo, ka tautasdziesmās esot aprakstīts ari homoseksuālisms. 6
“Vāciešam galva sāp,
Man sāpēja pakaļiņa.
Liec, vācieti, savu galvu
Pie tās manas pakaļiņas.”
Šis varētu būt arī novēlējums vācietim, — spriež Kalniņa. Pakalns piebilst, ka nav teikts, vai to dzied sieviete vai vīrietis, tā varētu būt arī par saņemtu pērienu vai vienkārši par tēmu: “Paosti d…, tad tavas smalkās kaites pāries.”
Dainās ir arī daudz tēlainu, dzejisku tautasdziesmu, kas runā par seksualitāti. Piemēram, “Kur tu teci, gailīti mans?” — meitene, kas no rīta jau tiek saukta par līgavu, celsies tikai tad, kad puiša “gailītis” būs trīs reizes nodziedājis”. Paiders šādas dziesmas nav pētījis.
Nerātnās tautasdziesmas pierakstītas, sākot no 19. gs. beigām, un tas nozīmē, ka tās var atainot tā laika cilvēku dzīvi (vai teicēju jaunības dzīves periodu). Paiders uzskata, ka, neskatoties uz kristīgās baznīcas spiedienu, latvieši vēl saglabāja tā dēvēto pagānisko modeli, kas attiecībā uz seksualitāti bijis reālistiskāks. Autora tautasdziesmu interpretācijā, piemēram, pieņemams bijis sieviešu homoseksuālisms gadījumos, ja vīri ilgstoši ir prom — karā vai epidēmiju laikā, bet netikumīgi bijis šādas attiecības turpināt, ar vīru dzīvojot. Pirms laulībām nebija partnera skaita ierobežojumu, bet bija aizliegts vai ierobežots vaginālais sekss. Vēl ir virkne secinājumu.
Pakalns uzskata, ka, dzīvojot pēc šā modeļa, ar tā laika iespējām un zināšanām par kontracepciju latviešu tauta būtu izmirusi — būtu vairāk ārlaulības bērnu un sairtu īpašuma lietas, kuru dēļ bija daudz ierobežojumu — vecumdienām vajadzēja apgādniekus, tēva mājām mantiniekus. 19. gs. otrajā pusē Kurzemē tikai aptuveni katrs 25. bērns dzima ārlaulībā. Taču jāņem vērā, ka puisim bija pienākums precēt meitu, ja no viņa gaidīja bērnu. Skaidrs, ka ne visi to pildīja, tāpēc bija meitas, kas centās no bērna atbrīvoties (bija aktuāli kriminālie aborti) vai izdarīja pašnāvību.
