Ja tomēr seksuālajās attiecībās gāja tālāk, svarīgi bijis izbēgt negodu — “vēderiņa briešanu” jeb bērniņa gaidīšanu, tādēļ bija jāizsargājas. — Latviešiem bijuši ap 30 kontracepcijas veidu, — stāsta Kalniņa. Speciāli jauniešu seksualitāte neesot modināta, bet daža māte, redzējusi, ka meita “kasa kūsi” vai sāk “trīties gar kādu mājdzīvnieku, mudinājusi meitu meklēt puisi, io šajā gadījumā galvenais nav bijis vainadziņa glabāšana. 6
Nevainības kults lielā mērā saistīts ar kristīgās ticības ietekmi. — No 11. dainu sējuma redzams, ka attieksme pret seksualitāti bija dabiskāka, nesamākslotāka, mazāk reglamentēta nekā kristietībā, lai gan ir ne mazums tautasdziesmu, kur jūtama kristietības ietekme. — Aut. piez.), — secina seksopatologs, piebilzdams, ka seksuālajai brīvībai ir arī negatīvas puses. Piemēram, šaurā vidē, kur ir mazāk iespēju iepazīties, vairāk ir, piemēram, incesta gadījumu.
Savukārt Kalniņa norāda, ka latviešu folklorā aizliegumi saistīti ar izdzīvošanu.
Juris Paiders ir analizējis tikai nerātnās dainas, saīsinātu, no lielā tautasdziesmu daudzuma atlasītu un tendenciozi sakārtotu pirmavota — K. Barona “Latvju dainu” — pēcizdevumu. Izraujot no konteksta tikai šīs dziesmas, tiek pārprasta to nozīme. Folkloras pētniecības metodes prasītu salīdzināt attālākus dziesmas variantus, ko grāmatas autors nav darijis.
“Es savam tautiešam
Raibus cimdus noadīju.
Cik raibumu cimdiņā.
Tik grūdienu pīzdiņā.”
Jo ilgāk vīrietis spēja piekopt dzimumaktu, jo sarežģītāks ornaments bija jāizvēlas sievietei, adot cimdus savam līgavainim un vīram, — tā šo dziesmu skaidro Paiders. Folklorists bilst, ka meita adot diezin vai raksta “recenziju”, kā viņai ar šo puisi gājis, bet drīzāk to, kādas ir viņas gaidas, fantāzijas, ko viņa mēģina ietekmēt ar maģiskiem paņēmieniem (bet tātad viņai ir arī zināšanas). Nodaļā “Erotiskais ornaments” varētu uzrakstīt daudz lappušu, jo arī latviešu ornamentos netrūkst erotisku motīvu.