Senā Kursa: Latvijas neatkarības pirmsākumi jau krustnešu laikos 28
Konflikti ar vikingiem un krustnešiem
Sākot ar 1230. gadu, tapa teksti, kuru veidošanā piedalījās paši kurši, tādējādi no aprakstu objekta topot par subjektu. Vēl vairāk – šie teksti bija dokumenti, kas noteica kuršu tālāko likteni, bet viņi to apstiprināšanā jau piedalījās kā līdzvērtīgi līgumu slēdzēji.
Kurši Baltijas jūras baseinā bija labi pazīstami jau vikingu laikmetā. 9. gadsimta otrajā pusē kuršiem izdevās dot bruņotu pretsparu zviedru un dāņu karotājiem, un kopš tā laika vikingi Kursai meta līkumu. Kuršu jūrasbraucēji 10. un 11. gadsimtā bieži laupīja un tirgojās dāņu un zviedru zemēs. Lai arī slavenā frāze, kas it kā rakstīta uz kādas Dānijas vai Zviedrijas baznīcas sienas ”Dievs, sargi mūs no bada, mēra un kuršiem!”, ir tikai mīts, viduslaiku rakstītajos avotos ir pietiekami daudz pārliecinošas informācijas par kuršiem kā drosmīgiem un attapīgiem karotājiem gan jūrā, gan uz sauszemes.
12. gadsimta dāņu hronists Saksis Gramatiķis rakstīja, ka no kuršiem visi vairās viņu elkdievības dēļ, tomēr jādomā, ka elkdievība vien reti kuram spētu iedvest bailes arī tajos laikos. Visticamāk, bailes izraisīja militārā varenība. Šis pats hronists ziņo, ka Kursā mājas esot pilnas ar zīlniekiem un burvjiem, kuru padomu meklējot ļaudis pat no Spānijas un Grieķijas.
Saskaņā ar Indriķa Livonijas hroniku kurši arī 13. gadsimta pirmajā ceturksnī bija iesaistīti daudzos konfliktos ar Baltijas jūras baseina kristiešiem pakļautajām tautām. Jau 1197. gadā pirmā Livonijas bīskapa Meinarda vēstnesis Teoderihs kopā ar kādu zviedru hercogu, vāciešiem un gotlandiešiem bija sācis karot ar kuršiem. Neilgi pēc Rīgas dibināšanas ”kurši, uzzinājuši par bīskapa ierašanos un pilsētas sākumiem, aizsūtīja – nevis aiz bailēm no kara, bet pēc Kristus aicinājuma – uz pilsētu ziņnešus, lai salīgtu mieru, ko viņi, kad kristieši tam piekrita, pēc pagānu paražas apstiprināja, izlejot asinis”.
Pēc nepilniem 10 gadiem kuršu un kristietības nesēju attiecības atkal bija pasliktinājušās. 1210. gada Lieldienās kurši ar saviem kuģiem jūras šaurumā pie Gotlandes salas uzbruka krustnešiem, kas devās atpakaļ no Livonijas, nogalinot vismaz 30 karavīrus. Savukārt pēc dažiem gadiem frīzi un citi krustneši Gotlandes salā sastapa kuršus ar lielu laupījumu un uzbruka viņiem. Nogalinājuši gandrīz visus kuršus, krustneši kā kara laupījumu Rīgā nogādāja četrus kuršu kuģus un daudz aitu, ko kurši bija nolaupījuši kristiešiem pakļautajās zemēs.
