Sen nebijis sīkpartiju birums: vēlēšanās startē vairāki politiskie spēki, par kuriem vēl pirms dažiem mēnešiem nekas nebija dzirdēts 60
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No sešiem politiskajiem spēkiem, kuru sapņu piepildījums Saeimas vēlēšanās varētu būt 2% barjeras pārvarēšana, kas dotu iespēju saņemt nelielu valsts budžeta finansējumu, divu – “Republika” un “Apvienība Latvijai” – vadībā ir cilvēki, kuri pagājušajā gadā vēl sēdēja pie Krišjāņa Kariņa (“JV”) valdības koalīcijas galda. Pārējās četras partijas daļai sabiedrības varētu būt mīkla.
Tādas partijas kā “Tautas kalpi Latvijai”, “Tautas varas spēks” un “Kristīgi progresīvā partija” agrāk pastāvēja ar citiem nosaukumiem. Šajās Saeimas vēlēšanās iespēja apiet Saeimas vēlēšanu likuma prasību, ka tajās var piedalīties tikai partijas vai to apvienības, kas dibinātas vismaz gadu pirms vēlēšanām un kurās ir ne mazāk kā 500 biedru, ir izmantota sevišķi uzkrītoši.
No minētajām sešām partijām pilnu kandidātu sarakstu, kurā ir 115 personas, ir iesniegusi tikai “Republika”. Par vienu kandidātu mazāk ir partijai “Tautas varas spēks”. “Tautas kalpi Latvijai” piesaka 82 kandidātus, “Apvienība Latvijai” – 73, “Kristīgi progresīvā partija” – 31, bet “Vienoti Latvijai” – 28.
Ar koalīcijas darba pieredzi
“Apvienību Latvijai” veido divi politiskie spēki – “Par cilvēcīgu Latviju”, kuras agrākais nosaukums bija “KPV LV”, un partija “Tēvzemes mantojums”, kuras priekšsēdētājs ir Kārlis Krūmiņš. Kandidātu sarakstā ir iekļauti arī pārstāvji no Artūra Berņa vadītās partijas “Brīvai stiprai Latvijai”, “Latvijas Avīzei” pastāstīja “Par cilvēcīgu Latviju” (“PCL) priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Māris Možvillo. Viņš sākotnēji bija vienojies par sadarbību Saeimas vēlēšanās ar Jāņa Dineviča vadīto LSDSP, bet tā pārgāja uz Zaļo un zemnieku savienību. Tāpēc nācās meklēt citus sabiedrotos.
M. Možvillo kandidē ar pirmo numuru Vidzemē, Rīgā pirmais ir SIA “PR Holding” valdes priekšsēdētājs Jānis Riņķis, Latgalē – SIA “Wetti group” valdes priekšsēdētājs Iļja Zļenko, Kurzemē – portāla “dunika.lv” administrators Guntis Rolis, kurš ir bijis Rucavas novada deputāts. Zemgalē ar pirmo numuru ir Uldis Godainis, kurš savulaik ir vadījis kultūras dzīvi Iecavā. Vēl apgabalu sarakstos ir arī bijušais Jūrmalas domes deputāts Ilmārs Ančāns, kā arī bijušais Bauskas novada deputāts Aleksandrs Novickis. Kandidātu vidējais vecums ir 48,9 gadi. Sarakstā ir vairāki pensionāri.
M. Možvillo sacīja: “Pensionāri ir politiski aktīvi un viņi grib iesaistīties. Uzskatu, ka viņu zināšanas nav zemē metamas.” Ar politisko aktivitāti apvienības vadītājs pamatoja arī to, ka Latgales sarakstā ir četri cilvēki – galvenais mehāniķis, ceha priekšnieks, audumu griezējs un meistars – no Daugavpils apģērbu ražošanas uzņēmuma “EAST WEAR”. No “Apvienības Latvijai” saraksta Centrālā vēlēšanu komisija svītroja Tomu Baltaci, jo viņam vēl nav dzēsta sodāmība. Tas nozīmē, ka par viņu nodotās balsis netiks skaitītas. Šajā sarakstā ir 53 vīrieši un 20 sievietes, augstākā izglītība ir 57,5% kandidātu.
Partija “Republika” ir otrs politiskais spēks, kura vadībā ir cilvēki, kas ir strādājuši koalīcijā – partiju vada bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, kurš kandidē ar pirmo numuru Rīgā, Vidzemē pirmais ir viņa brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens, Kurzemē – Saeimas deputāts Ēriks Pucens. Viņi visi politisko darbību sāka partijā “KPV LV,” kurā bija arī Dobeles novada deputāts Māris Feldmanis, kurš ir Zemgales sarakstā. ”
KPV LV” ir bijis arī šā apgabala kandidāts Miervaldis Ziediņš, kurš politikā ir ilgāk un agrāk darbojies arī “Vienotības” Jēkabpils nodaļā. Starp cilvēkiem, kuri ir augstās vietās sarakstā, var minēt biedrības “Kreisie patrioti” priekšsēdētāju Mārtiņu Krustu, partijas valdes locekli Jevgeniju Koršenkovu, kurš ir pirmais Latgalē, Zemgalē ar pirmo numuru startē Normunds Barkāns, bet aiz viņa pieteikta SIA “Krustpils ceļavējš” valdes locekle Elza Ģirģena. Sarakstā ir arī Ē. Pucena māte – skolotāja psiholoģe Iveta Pucena.
No partijas kandidē 64 vīrieši un 51 sieviete, kuru vidējais vecums ir 43,3 gadi. No viņiem Rīgā dzīvo 33 kandidāti, bet Jēkabpils un Kuldīgas novados, ar ko saistīts K. Ģirģens un Ē. Pucens – katrā pa septiņi. Augstākā izglītība ir 69,6% kandidātu. Bijušā iekšlietu ministra S. Ģirģena vadītās partijas programmā liels uzsvars ir uz iekšējās un ārējās drošības jautājumiem, kā arī tiesiskumu.
“Republika”, piemēram, sola atjaunot Policijas akadēmiju, apvienot KNAB, Iekšējās drošības biroju un VID Iekšējās drošības pārvaldi, modernizēt Valsts policiju. K. Ģirģens “Latvijas Avīzei” atzina, ka partija cer uz iekšlietu nozares cilvēku atbalstu vēlēšanās, jo arī savā programmā iekļāvusi jautājumus, kurus aktualizējuši tajā strādājošie. “Republiku” S. Ģirģens dibināja kopā ar Saeimas deputātu Vjačeslavu Dombrovski, kurš tagad startē no “Attīstībai/Par”. Abu līderu ceļi šķīrās, kam viens no skaidrojumiem varētu būt tas, ka brāļu Ģirģenu piesaistīto cilvēku partijā bija vairāk un viņi pārbalsoja V. Dombrovska piekritējus, tā pārņemot partijas vadību.
No Rēzeknes uz lielo politiku
Pirms desmit gadiem izveidotā partija “Vienoti Latvijai” un partija “Vienota Rēzekne,” kura reģistrēta vēl agrāk – 2009. gada martā, ir divi Rēzeknē dibināti politiskie spēki. Šā gada pavasarī viens no tiem mainīja nosaukumu. “Vienota Rēzekne” tagad ir Kristīgi progresīvā partija, kuras priekšsēdētājs ir Rīgas Tehniskās universitātes profesors Andrejs Krasņikovs, kurš kandidē ar pirmo numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā. Ir iespaids, ka partijai pietrūcis laika sagatavoties vēlēšanām, jo sarakstā ir tikai 31 kandidāts, starp kuriem ir vien daži plašāk pazīstami cilvēki. Viens no tiem ir Vidzemes saraksta līderis Imants Burvis, kurš ir bijis Saeimas deputāts, pārstāvot parlamentā sociāldemokrātus.
Latgalē pirmais ir SIA “Art Tehno” valdes loceklis Ēriks Flaumanis, Zemgalē – Rīgas audita aģentūras valdes priekšsēdētāja Jolanta Zeltiņa, bet Kurzemē – “Tukuma auto” šoferis Aivars Ošenieks. Ar šādu uzvārdu ir trīs no pieciem Kurzemē pieteiktajiem kandidātiem. A. Krasņikovs “Latvijas Avīzei” neatklāja, vai viņus saista radniecība. Šīs partijas sarakstā ir arī mākslinieks Māris Abiļevs. CVK informācija liecina, ka sarakstā ir 18 vīrieši un 13 sievietes, viņu vidējais vecums ir 53,9 gadi, augstākā izglītība ir 67,7% kandidātu. Lai gan partijas nosaukumā ir uzsvars uz kristīgajām vērtībām, tajā nav mācītāju, paskaidroja A. Krasņikovs. Taču partija vēloties aizstāvēt kristīgo cilvēku intereses.
Partijas “Vienoti Latvijai” nosaukums iepriekš ir bijis saistošs vairākām politisko domubiedru grupām – 12. Saeimas vēlēšanās 2014. gadā zem tās karoga startēja agrākie politikas smagsvari Ainārs Šlesers, Ivars Godmanis, Jānis Jurkāns, Jānis Straume un Aigars Kalvītis, bet par šo sarakstu nobalsoja tikai 1,18% vēlētāju. 14. Saeimas vēlēšanās partijas sarakstā ir tikai 28 kandidāti.
Rīgas apgabalā pirmā ir SIA “Rīgas darbnīca” valdes locekle Anita Mitriķe, bet Kurzemē – bezdarbniece Madara Gobziņa. Abas kandidātes nelielu atpazīstamību ieguva, darbojoties platformā “Brīvvalsts TV”. Rīgas sarakstā startē arī partijas “Vienoti Latvijai” priekšsēdētājs Dainis Vītols. Sarakstā ir 14 vīrieši un 14 sievietes, kuru vidējais vecums ir 41 gads, augstākā izglītība ir 42,9% kandidātu, liecina CVK dati.
Ar pretenzijām pārstāvēt tautu
“Tautas varas spēks”, kas startē ar 114 cilvēkiem sarakstā, un “Tautas kalpi Latvijai”, kas piesaka 82 kandidātus, ir divas partijas, par kurām daudziem varētu būt samērā mazs priekšstats. Abi politiskie spēki ar šādu nosaukumu pastāv neilgi. Taču tās nav jaundibinātas partijas.
“Tautas kalpi Latvijai” priekštece ir Vislatvijas sociāldemokrātu kustība “Par Dzimteni”, kura pēc tam vairākas reizes mainīja nosaukumu. Ar to bija saistīts politiķis Juris Žuravļovs, kura pēdējais izvēlētais partijas nosaukums bija “Par Jauno Saskaņu”. Pētot partijas pārvērtības, Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” nesen ziņoja, ka pēdējās izmaiņas partijā jau notikušas bez J. Žuravļova ziņas, kā izriet no viņa sacītā. Partijas kopsapulci esot vadījis Jānis Kuzins, kurš LTV atzina, ka pēc apsūdzības uzrādīšanas J. Žuravļovam par vēršanos pret Latvijas neatkarību, partijas vadībā bija nepieciešamas pārmaiņas.
Tagad arī J. Kuzins vairs nav šajā politiskajā spēkā, taču CVK mājaslapā redzams, ka viņš ir iekļauts otras līdzīga nosaukuma partijas “Tautas varas spēks” sarakstā. Tās pirmsākumi ir meklējami partijā “Alternative,” kuru iepriekš vadīja bijušais Rīgas domes deputāts Vadims Baraņņiks. Tagad partijas priekšsēdētājs ir Valentīns Jeremejevs.
Viņš startē ar pirmo numuru Rīgā, Vidzemē pirmais ir pašnodarbinātais Jānis Sondars, Latgalē – Daugavpils Invalīdu sporta biedrības “ISK Daugavpils” valdes priekšsēdētājs Jurijs Ragozins, Kurzemē – individuālais uzņēmējs Vladislavs Valentīns, Zemgalē – biedrības “Tautas kustība par cilvēka tiesībām” priekšsēdētājs Aigars Egle. No šīs partijas kandidē 26 bezdarbnieki, ko partijas pārstāvji “Latvijas Avīzei” skaidroja, norādot, ka “mēs esam parastās tautas partija, kas pārstāv šo cilvēku intereses”. Sarakstā ir 76 vīrieši un 38 sievietes, kandidātu vidējais vecums ir 45,2 gadi, augstākā izglītība ir tikai 31,6% kandidātu. Neviens nav norādījis ģimenes stāvokli, ko, tāpat kā tautību, varēja neatklāt. Diezgan daudz – 52 kandidāti – dzīvo Rīgā.
“Tautas kalpi Latvijai” redzamākais politiķis ir Edgars Kramiņš, kurš norāda, ka ir Vokālās akadēmijas profesors. Viņš startē kā pirmais Rīgā, bet nākamā sarakstā ir skaistumkonkursu organizētāja Kristīne Lindenblate. Vidzemē pirmais ir SIA “Grandeg” valdes loceklis Andris Lubiņš, bet otrā – Rīgas Tehniskās universitātes profesore Gita Rēvalde.
Latgalē pirmais ir “Tautas kalpi Latvijai” valdes loceklis Aivars Smans, bet otrā – bijusī Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova, Kurzemē pirmais pieteikts bezdarbnieks Normunds Zernis, bet Zemgalē – zemnieku saimniecības “Kalnavoti” īpašnieks Jānis Dzenis. Te kandidē arī mūzikas producents Gaitis Lazdāns. Kandidātu vidū ir arī Agnese Zaļakmentiņa, kura ir Saeimas deputāta Ivara Pugas palīdze. Viņa bija aktīva “KPV LV” pārmaiņu procesā. (No “KPV LV” Saeimā ievēlētais I. Puga Saeimas vēlēšanās nekandidē.) “Tautas kalpi Latvijai” sarakstā ir 45 vīrieši un 37 sievietes, kuru vidējais vecums ir 47,4 gadi, augstākā izglītība ir 63,4% kandidātu, liecina CVK informācija.
