Sen gaidītie septiņi miljoni bērnudārziem 0
Pierīgas pašvaldības ļoti atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas piedāvājumu par septiņiem miljoniem eiro palielināt 2020. gadā noteikto pašvaldību aizņēmumu limitu, lai nodrošinātu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecību, tā mazinot rindas uz vietām bērnudārzos.
“Tas ir sen gaidīts lēmums. Pierīgas pašvaldības jau ir zemajā startā un gatavas īstenot sagatavotos projektus,” sacīja Pierīgas pašvaldību apvienības priekšsēdētājs, Ādažu novada vadītājs Māris Sprindžuks (LRA). Taču viņš atzina, ka piedāvātā summa ir tikai neliela daļa no tā, ko varētu apgūt ap Rīgu izvietotās pašvaldības. Tās, īstenojot savus būvniecības projektus, varētu sildīt arī ekonomiku, kas pēc Covid-19 izraisītās krīzes būtu ļoti svarīgi.
Pirms Lieldienām Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstīja Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu, uz kura pamata valdība palielinās pašvaldību aizņemšanās limitu par septiņiem miljoniem eiro, ko varēs izmantot bērnudārzu būvniecībai vai paplašināšanai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi kārtību, kādā pašvaldības varēs pieteikties aizņēmumu saņemšanai.
Valsts budžeta likumā ir noteikts, ka ikgadējais kopējais pašvaldību aizņēmumu pieļaujamais limits vidējā trīs gadu termiņā ir noteikts 118 miljoni eiro. Jau ziņots, ka pašvaldības bija satrauktas par šajā gadā noteiktajiem aizņemšanās ierobežojumiem. Tām aizņēmumi prioritāri tika izsniegti tikai Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai vai citu jau uzsākto būvniecības ieceru pabeigšanai.
Budžeta komisijas sēdē, kas notika attālināti, Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece Jolanta Plūme sacīja, ka FM ir atradusi resursus, lai nodrošinātu papildu finansējumu bērnudārzu būvprojektiem un tā mazinātu rindas pirmsskolas iestādēs. “Ja šī summa nebūs pietiekama, tad gatavosim jaunu informatīvo ziņojumu un nāksim vēlreiz uz Saeimu ar lūgumu palielināt limitu,” sacīja J. Plūme. Viņa uzsvēra, ka ir svarīgi, lai šī nauda tiek apgūta līdz 2020. gada beigām, ar ko var skaidrot šo piesardzību. Tiesa, jau tagad esot jūtama liela pašvaldību interese. VARAM izvērtēs vietvaru sagatavotos projektus, lai lemtu par aizdevuma piešķiršanu.
Pierīgas pašvaldību apvienības priekšsēdis M. Sprindžuks sacīja, ka pašvaldībām jau ir sagatavoti projekti, kas tika apturēti noteikto aizņemšanās ierobežojumu dēļ. Tas nozīmē, ka Pierīga esot gatava uzreiz tos sākt īstenot un varētu apgūt daudz lielākas summas.
Ādaži šogad skolas ēkas pārbūvē, lai to pielāgotu bērnudārza vajadzībām, plāno ieguldīt 500 000 eiro, bet citās pašvaldībās ir sagatavoti projekti par vairākiem miljoniem eiro. Veicot minēto skolas daļas pārbūvi, Ādažos varētu samazināt rindu uz dārziņu par simt vietām. Tuvāko trīs gadu laikā ir plānots celt jaunu bērnudārzu Kadagā, kas domāts 200 bērniem. Uz tā nepieciešamību ir norādījusi arī Aizsardzības ministrija, teica M. Sprindžuks.
Ķekavas novada vadītāja Viktorija Baire “LA” pastāstīja, ka viņas vadītajā pašvaldībā rindā uz vietām bērnudārzā esot ap 700 bērnu. Novadu par savu dzīvesvietu izvēlas daudzas jaunās ģimenes ar bērniem – viena ceturtā daļa pašvaldības iedzīvotāju esot vecumā līdz 18 gadiem. Ķekavas novads vēl iemaksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, kas šogad ir ap pieciem miljoniem eiro. Pašvaldībai ir gatavi divi būvprojekti – Baložos iecerēts celt jaunu bērnudārzu, kur būtu vietas vairāk nekā 250 bērniem. Savukārt Ķekavā plānota piebūve pie pirmsskolas izglītības iestādes, kur plānotas vēl 144 vietas. V. Baire labi apzinoties, ka VARAM, visticamāk, apstiprinās tikai vienu no projektiem, «taču mēs ļoti gatavojāmies šim brīdim, jo tā ir vienīgā iespēja kaut mazliet pavirzīties uz priekšu».
Pierīgas pašvaldību apvienības apkopotā informācija liecina, ka uz šo papildu aizņēmumiem paredzēto naudu, kas domāta visām Latvijas pašvaldībām, gatavojas pretendēt arī Mārupe, kur ir vēl vērienīgāks jauna bērnudārza projekts 384 audzēkņiem, un vēl vairāki novadi. Salaspilī ir pabeigts būvprojekts jaunam bērnudārzam ar 288 vietām. Dome gatavojas izsludināt būvniecības iepirkumu. Tā provizoriskās izmaksas varētu būt 6,9 miljoni eiro.
Pierīgas pašvaldības arī nosūtījušas vēstuli premjeram Krišjānim Kariņam (“JV”), finanšu ministram Jānim Reiram (“JV”), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (“AP”) un vēl vairākām institūcijām, aicinot ņemt vērā nepieciešamību stimulēt ekonomiku pēc Covid-19 krīzes un dot iespēju pašvaldībām īstenot citus investīciju projektus, aizņemoties kredītlimita robežās.
Vairākos novados ir iecerēti arī ceļu un ielu pārbūves darbi, skolu celtniecība. “Ekonomikas attīstībai vajag naudas kustību. Ja varētu notikt būvniecība, tad ekonomikā ieplūstu nauda. Tā būtu iespēja daudziem izrauties no krīzes,” sacīja M. Sprindžuks, piebilstot, ka pēc koronavīrusa izraisītās pandēmijas “visa Eiropa iet ārpus agrākajiem finanšu disciplīnas rāmjiem”.
