“Sema ceļojumi” aizsāks Latvijas filmu maratonu 3
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Pirmdien Latvijas Nacionālais kino centrs izsludināja 2022. gada rudens Latvijas filmu maratona sākumu – turpmāk no septembra līdz decembrim katru nedēļu gaidāma vismaz viena jauna filma. Arī “Kultūrzīmes” turpmāk tam sekos līdzi.
Pati pirmā jau rīt, 8. septembrī, uz Latvijas kinoteātru ekrāniem parādīsies režisora Aika Karapetjana absurdā melnā komēdija “Sema ceļojumi”, tai sekos Latvijas un Igaunijas kopražojums “Suflieris”, Staņislava Tokalova psiholoģiskā drāma “Mīlulis” un Elzas Gaujas melnā komēdija “Mamma vēl smaida”.
Oktobris iesāksies ar Uģa Oltes mistisko trilleri “Upurga”, tam sekos klasiķa Ivara Selecka dokumentālā filma “Zemnieki”, Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma “Mans laulību projekts”, Matīsa Kažas jauniešu drāma “Neona pavasaris”, Lindas Oltes debijas filma “Māsas”.
Novembra Latvijas filmu pirmizrāžu virkni aizsāks divas Ināras Kolmanes filmas – spēlfilma “Mātes piens” un dokumentālā filma par leģendāro radio personību Gunāru Jakobsonu, gaidāma arī Aigara Graubas ģimenes komēdija “Circenīša Ziemassvētki”.
Savukārt Latvijas kinoskatītājus sasniegs studijā “Lokomotīve” producētā un Indonēzijā uzņemtā igauņu režisora Jāka Kilmi ģimenes filma “Ziemassvētki džungļos”.
Aika Karapetjana jaunākā spēlfilma “Sema ceļojumi” pasaules pirmizrādi piedzīvoja jau pagājušā gada septembrī Amerikas lielākajā fantāzijas filmu festivālā, kas katru gadu piedāvā provocējošas filmas, īpašu uzmanību pievēršot jaunas kinovalodas un neparastu kinostāstu meklējumiem. “Fantastic Fest” jau agrāk demonstrētas režisora Aika Karapetjana iepriekš veidotās filmas “M.O.Ž.” (2014) un “Pirmdzimtais” (2017).
Kopražojuma filmu “Sema ceļojumi” veidojusi Latvijas filmu studija “Mistrus Media” sadarbībā ar Beļģijas kompāniju “Polar Bear”, Beļģijā filma savu pirmizrādi piedzīvoja šī gada martā.
Gada laikā “Sema ceļojumi” ar starptautisko nosaukumu “Squeal” jau paspējuši apceļojot festivālu ekrānus Beļģijā, Turcijā, Norvēģijā, Dānijā, Taivānā, kā arī tepat Igaunijas šausmu un fantāzijas filmu festivālā Hāpsalā, savukārt no augusta vidus filmu izrāda vairāki kinoteātru tīkli Amerikā, kā arī “Apple”, “Google” un citas straumēšanas platformas.
Filma stāsta par beļģi Semu, kurš dodas uz kādu nomaļu Eiropas vietu meklēt savu tēvu, un meklējumi ieved viņu iepriekš nepieredzētā pasaulē. Pēc negaidītiem situācijas pavērsieniem Sems nonāk kādas zemnieku ģimenes gūstā, no kura viņu, kā izrādās, var glābt tikai kāds mazs sivēns.
Filmā galveno lomu atveido populārais beļģu aktieris Kevins Jansens, kurš filmējies vairākās Eiropā un pasaulē pazīstamās filmās, kas iepriekš demonstrētas arī Latvijas kinoteātros – Korālijas Feršē “Atriebībā” (“Revenge”, 2017), Kristiana Volkmana “Slepenajā istabā” (“The Room”, 2019).
Zemnieka meitas Kirkes lomā ir Nacionālā teātra aktrise Laura Siliņa, pārējās – Aigars Vilims, Juris Bartkevičs, Normunds Griestiņš, Guntis Pilsums. Filmas operators ir Jurģis Kmins, filmas mākslinieks – Jurģis Krāsons, grima māksliniece Maija Gundare, kostīmu māksliniece Liene Dobrāja, producenti Gints Grūbe un Inese Boka-Grūbe.
Eiropā filmu izplata viens no lielākajiem Eiropas filmu izplatītājiem Dānijas kompānija “LevelK”, savukārt ASV izplatītāji “Good Deed Entertainment & Cranked Up Films” specializējušies tieši šausmu, fantāzijas un zinātniskās fantastikas filmu izplatīšanā.
Filmas režisors Aiks Karapetjans, kurš gan pats skatītājus kinozālē saticis tikai pirmizrādē Amerikā un Hāpsalas festivālā, jautāts, kāda bijusi skatītāju reakcija zālē, “Latvijas Avīzei” komentēja, ka zālē skatītāji smējušies daudz.
“Drūma tā ir tikai pirmajā daļā, tālāk seko diezgan pasakaina vide. Ļoti vēlējos filmēt vasarā, lai būtu saule, lai daba plaukst, lai katrs kadrs būtu pilns ar dzīvību – mušām, dzīvniekiem, putniem, cilvēkiem. Igaunijā filmu uztvēra labi, tai piemīt tāds tumšais, melnais skandināvu humors, kura ironiju igauņi izjūt diezgan precīzi.”
Liekas, uz pārpildītās pasaules kino skatuves latviešu filma “Sema ceļojumi” tiešām tiek pamanīta. Savos blogos to piemin daudzi kino apskatnieki, to recenzējuši vairāki nopietni kino izdevumi.
Minēsim tikai dažus teikumus no kino kritiķu rakstiem Amerikā, Spānijā un Lielbritānijā: “Šajā filmā apskatītas dažas interesantas lietas par cilvēku, dabu, brīvību un verdzību.” “Filma intriģē, jo risina jautājumus par iespēju būt laimīgam vardarbīgās attiecībās, vardarbību pret dzīvniekiem un par brīvības nozīmi.”
“Lai atklātu cilvēces mūžīgo cīņu par varu, filma izmanto melnās komēdijas kino valodu. (..) Pieteikta kā melnā komēdija pasaka, filma pēta brīvības robežas vardarbības pārņemtā sabiedrībā, kur vienīgā veiksmes perspektīva ir cerība kādu dienu atrasties nūjas otrā pusē.” (“collider.com”)
“Šī, protams, ir neparasta filma. Jau pašā iesākumā Karapetjans bieži liek manīt, ka sekos pavisam negaidīti sižeta pavērsieni. Aktieri savus varoņus attēlo tik dabiski, it kā skatītājs viņus satiktu kādā vārdā nenosauktā Austrumeiropas mežā.” (“UK film review”)
“Ja patīk melnais humors un skatītājs gatavs kinematogrāfiskam fantāzijas ceļojumam, kā arī alternatīvai un ļoti agresīvai pasaulei, no Latvijas nākošais variants neliks vilties.” (“Rincon de cine”)
“Aktieru sastāvs ir lielisks, viņi mani pārsteidza. Stāsts ir nepārtrauktā attīstībā, gluži kā emocionāli amerikāņu kalniņi. Filmas gaitā skatītāja līdzpārdzīvojums mainās no ainas uz ainu.
Stāstnieka balss ir kā silts apskāviens, un skaņu celiņš ir grezns klasisko skaņdarbu sajaukums no Hendeļa līdz Vivaldi. Filmas stāsts neapšaubāmi ir unikāls, un tas jums liks apšaubīt pašam savu morāli.” (“Reel News Daily”)
JAUTĀJUMS REŽISORAM
Kā filmu varētu uzņemt latviešu skatītāji?
AIKS KARAPETJANS, režisors: “Mani ļoti interesē, ko teiks latviešu skatītāji, esmu noskaņots optimistiski, bet jābūt gatavam it visam. Esmu gatavs arī tam, ka, iespējams, latvieši apvainosies, jo parādīti tādi, kādi tiešām ir. Tomēr filma jau nemaz nav par Latviju un latviešiem.
Pirms uzņemšanas meklējām vidi, kas nebūtu tipiska Baltijas valstīm. Tādu atradām pie Ērgļiem – pavisam neparastu Latvijas ainavu. Man ļoti gribējās abstrahēties no kaut kādas lokālas identifikācijas, lai tiem, kas skatīsies, un it sevišķi Latvijas skatītājiem nebūtu nekāda iemesla identificēties ar to, ko viņi redzēs.
Cik vien bija iespējams, cik vien ļāva filmas budžets, darījām visu, lai radītu paši savu pasauli.”
